Skotijā dzīvojošā Džo Kamerona bieži apdedzina rokas gatavojot. Viņa saož deguma smaku, bet nejūt sāpes. Zināmi tikai divi cilvēki visā plašajā pasaulē, kuri ārkārtīgi retas ģenētiskas mutācijas dēļ tikpat kā nemaz nejūt sāpes un nekad nebaidās un nesatraucas. Džo ir viena no tiem.
Taču Džo tikai 65 gadu vecumā uzzināja, ka ir citāda nekā pārējie cilvēki.
Pēc nopietnas rokas operācijas ārsti Džo brīdināja, ka viņa pēc tam cietīs sāpes, un gribēja izrakstīt pretsāpju līdzekļus.
"Pirms operācijas runājām, un es garantēju, ka man nevajadzēs pretsāpju zāles," raidorganizācijai BBC stāsta Džo. "Kad [mediķis] uzzināja, ka es nekad tādus neesmu lietojusi, viņš pārbaudīja manu medicīnas vēsturi un uzzināja, ka man nekad tādi nav izrakstīti."
Anesteziologs Devdžits Srivastava nosūtīja sievieti pie Oksfordas Universitātes un Londonas Universitātes koledžas ģenētikas speciālistiem.
Pēc pārbaužu veikšanas Džo tika atklāta ģenētiska mutācija, kuras dēļ viņa nejūt sāpes kā citi cilvēki.
Pēc šīs diagnozes Džo saprata, ka nav vienkārši "ārkārtīgi vesela", kā bija uzskatījusi visu mūžu.
"Ja pretsāpju līdzekļi tev nav nepieciešami, tu nesāc prātot, kāpēc tā," stāsta Džo. "Tu esi, kāds esi. Kamēr kāds uz šo faktu nenorāda, tu par to nedomā. Es vienkārši biju priecīga dvēsele, kura nezināja, ka kaut kādā ziņā ir citādāka."
Džo norāda, ka pat dzemdību laikā neesot jutusi sāpes. "Tas bija vienkārši dīvaini, bet ne sāpīgi. Patiesībā pat diezgan patīkami," atceras Džo.
Ja Džo tiktu dota izvēle, viņa neko negribētu mainīt. Taču viņa norāda: "Ir iemesls, kāpēc cilvēki izjūt sāpes, - tas ir brīdinājums, trauksmes zvans. (..) Es nezināju, ka man ir problēmas ar gūžām, kamēr nebija pavisam slikti un es artrīta dēļ fiziski nevarēju pastaigāt."
Mediķi uzskata, ka gēnu mutācijas dēļ Džo brūces sadzīst ātrāk nekā citiem. Šī mutācija arī padara sievieti aizmāršīgāku un mazāk trauksmainu.
"To sauc par laimīgo vai aizmāršīgo gēnu," skaidro Džo. "Visu mūžu esmu kaitinājusi cilvēkus ar to, ka visu laiku esmu priecīga un daudz ko aizmirstu. Tagad man ir attaisnojums."
Nesen Džo iekļuva nelielā avārijā, bet pat tas viņu nesatrauca. "Man nav adrenalīna," saka Džo.
Otrs autovadītājs esot no satraukuma trīcējis, bet Džo bija pavisam mierīga. "Man nav tādas reakcijas," viņa skaidro. "Es neesmu drosmīga. Man vienkārši nav baiļu reakcijas."
Zinātnieki uzskata, ka pasaulē varētu būt vēl citi cilvēki, kas tāpat kā Džo nejūt sāpes un satraukumu. Pētot šādus cilvēkus, varētu izstrādāt modernus pretsāpju līdzekļus, kas atvieglotu pacientu sāpes pēc operācijām un veicinātu dzīšanu. Ar laiku tas varētu palīdzēt hronisku sāpju un posttraumatiskā stresa sindroma ārstēšanā.
