/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
:format(webp)/nginx/o/2019/04/03/11921257t1h7a05.jpg)
Paturēt Krimu savā īpašumā un piespiest Kremli uzlabot attiecības ar Rietumiem – uz šādiem savstarpēji izslēdzošiem mērķiem vēlas tiekties Krievijas sabiedrība, liecina jaunākais “Levada centra” pētījums.
Krievijas iedzīvotāji cer uzlabot attiecības ar Rietumvalstīm, vienlaikus saglabājot Krimu (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā norāda krievu sociologs Ivans Preobraženskis, sabiedriskās domas aptaujas nereti liecina par ļoti pretrunīgu noskaņojumu sabiedrībā par dažādiem strīdīgiem jautājumiem. Krievu sabiedrībā īpaši raksturīgi ir daudzu cilvēku izvairīšanās atbildēt uz dažādiem jūtīgiem jautājumiem, baidoties no iespējamām problēmām.
Tomēr sabiedriskās domas aptaujas ir kļuvušas par savdabīgu daļu no sabiedrības dialoga ar varu. Martā veiktajā aptaujā saistībā par Krimu secināts, ka 86% aptaujāto pilnībā vai daļēji atbalsta Krimas okupāciju. Šis rādītājs faktiski nav mainījies kopš 2014. gada.
Tomēr jāpiebilst, ka lielākajai daļai krievu Krimas okupācija viņu pasaules redzējumā neko nav mainījusi, jo vēl gadu pirms pussalas aneksijas 56% Krievijas iedzīvotāju uzskatīja, ka Krima ir daļa Krievijas teritorijas.
Tomēr ir pieaudzis to cilvēku skaits, kuri uzskata, ka Krimas aneksija bija starptautisko normu un tiesību pārkāpums – tā domā 17% aptaujāto.
Sociologi uzskata, ka šāda tendence vērojama, jo Krievijas iedzīvotāji, iespējams, ir gatavi atzīt kļūdas, ko pieļāvuši valsts vadītāji, tajā pašā laikā neatsakoties no Krimas. Par to liecina fakts, ka vairāk nekā puse aptaujāto (54%) cilvēku cer uz drīzu Krievijas attiecību normalizēšanos ar Rietumvalstīm.
Krievijas sabiedrībā nostiprinājies arī uzskats, ka ne tikai Krieviju, bet arī Rietumvalstīs pie varas ir ciniski politiķi, kuri bieži neievēro starptautiskās tiesības. Tieši tāpēc Krievijas sabiedrībā tiek paustas cerības, ka Rietumos par Krimas aneksiju vienkārši tiks aizmirsts.
Tādējādi Krievijas sabiedrības cerība uz “Krimas konflikta” atrisinājumu bez smagām sekām un pussalas statusa pārskatīšana ir veltīga, jo Eiropas politiķi par pirmo gadījumu kopš Otrā pasaules kara beigām, kad notikusi neatkarīgas valsts teritorijas aneksija, nav aizmirsuši.
Krievijai noteikti neizdosies “iziet no situācijas” bez zaudējumiem. Krievijas pilsoņu vēlme saglabāt Krimu un uzlabot attiecības ar pārējo pasauli, izbeidzot savstarpējo sankciju režīmu, nav iespējama.
Netiek izslēgts, ka šādas iluzoras vēlmes Krievijas sabiedrībā radušās no valstī esošās ekonomiskās situācijas – Krievijas iedzīvotāju ienākumi krītas, tāpat veikalos vērojams cenu pieaugums dažādām precēm. Tāpat sabiedrībā nepopulārs ir lēmums par pensionēšanās vecuma pieaugumu, kas būtiski mazinājis Krievijas prezidenta Vladimira Putina popularitāti.