Lidojumu ilgums un cenas turpina pieaugt: Kādēļ aviokompānijas piekopj "polsterēšanas" taktiku?

FOTO: SIPA/Scanpix

Pirms vairākiem gadiem lidojumu laiki bija īsāki. Vismaz uz papīra. Tomēr mūsdienās aviosabiedrības nodarbojas ar tā saucamo “polsterēšanu” - fenomenu, kas palīdz aviokompānijām iekļauties paredzamajā lidojuma laikā. Britu raidorganizācija pētīja, kādēļ šāda taktika tiek piekopta.

Sešdesmitajos gados lidojums no Losandželosas uz Ņujorku aizņēma piecas stundas, un, pievienojot vēl 45 minūtes, varēja nokļūt ASV galvaspilsētā Vašingtonā. Tomēr šodien, lai arī aviācijas tehnoloģijas un lidmašīnas ir tehnoloģiski kļuvušas attīstītākas, lidojumu laiki ir pieauguši.

Tā, piemēram, no Losandželosas uz Ņujorku lidojums aizņem vismaz sešas stundas, bet lidojums no Ņujorkas uz Vašingtonu ilgst 75 minūtes. Jāņem vērā, ka lidostas ir tajās pašās vietās, kur pirms piecdesmit gadiem.

Iemesls, kādēļ ir palielinājies lidojumu ilgums, ir tā saucamā polsterēšana. Šis ir viens no noslēpumiem, par ko pašas aviokompānijas nevēlas publiski runāt, it īpaši tāpēc, ka tas būtiski ietekmē arī apkārtējo vidi.

Šādā gadījumā aviokompānijas mākslīgi “polsterē” - palielina lidojumu laiku, kas paredzams ceļošanai no punkta A uz punktu B. Tas skaidrojams ar to, ka agrāk lidmašīnas gandrīz nekad galamērķī neieradās noteiktajā laikā. Tieši tāpēc ir veiktas izmaiņas lidojumu grafikos, bet ne pašā lidojumu veikšanas sistēmā.

Pasažieriem šāda taktika var šķist nekaitīga un pat labvēlīga. Neraugoties uz, piemēram, pusstundas kavēšanos izlidošanas brīdī, lidmašīna tāpat nonāk galamērķī noteiktajā laikā.

Tomēr šāds aviokompāniju paņēmiens rada vairākas problēmas. Šādi ne tikai pats ceļošanas laiks tiek pagarināts, bet arī rada ilūziju par lidsabiedrības punktualitāti. Tādējādi lidsabiedrības īpaši necenšas domāt par daudz efektīvāku un videi draudzīgāku politiku, kas arī samazinātu ceļojumu ilgumus.

“Vidēji 30% lidmašīnu nosēžas vairāk nekā par 15 minūtēm vēlāk pat ar visu “polsterēšanu”. Visi reisi gan netiek “polsterēti” - tas notiek ar aptuveni 40% lidojumu, kuri ir vairākas stundas ilgi,” stāsta aviācijas konsultāciju uzņēmuma “ATH Group” vadītājs, kapteinis Maikls Bajada, kurš piebilst, ka

“polsterēšanas” sistēma faktiski ir domāta, lai apmuļķotu ceļotājus.

“No organizatoriskā viedokļa aviokompānijas nedomā par papildu efektivitātes nodrošināšanu. “Polsterēšana” sadārdzina lidojumus, jo, lidmašīnai darbojoties tukšgaitā, neefektīvi tiek tērēta degviela. Tas savukārt rada piesārņojumu. Ja to mainītu, tad ieguvēji būtu gan vide, gan patērētāji, jo, izvairoties no “polsterēšanas”, lidojumu cenas samazinātos,” skaidro Bajada.

Protams, ka aviosabiedrības ļoti labi apzinās to, cik augstu pasažieri vērtē punktualitāti. “Delta Air” regulāri veic garus lidojumus un nodrošina, ka tie tiek izpildīti laikā. “Delta” pārstāvji uzsver, ka aviosabiedrība investē vismaz divus miljardus dolāru jaunos lidaparātos un jaunās struktūrvienībās. Tajā pašā laikā tiek uzsvērts punktualitātes faktors - “lidojumi vienmēr laikā” sadārdzina biļešu cenas.

Tātad, ja ierašanās laikā labi atmaksātos gan lidsabiedrībām, gan pasažieriem, kāpēc aviokompānijas nestrādā pie efektivitātes, bet tā vietā pagarina lidojumu laikus?

Civilās aviācijas nozarē galvenais lidojuma mērķis ir “A0” jeb ierašanās galamērķī tieši noteiktajā laikā. Ja lidmašīna ielido agrāk vai vēlāk, tas var radīt zināmas problēmas, piemēram, pieejas pie lidostu vārtiem.

Aviācijas nozarē ir atsevišķa “valoda”, kā apzīmēt kavējumus. Ja lidmašīna ierodas pie vārtiem ar 15 minūšu kavēšanos, tad reisam tiek dots novērtējums “A15”. Savukārt reisi ar novērtējumu no “A0” līdz “A14” ASV netiek uzskatīti par kavēšanos. Tomēr galvenais mērķis ir sasniegt “A0” vērtējumu.

“Polsterējot” jeb palielinot lidojumu laikus, lidsabiedrības cenšas nodrošināt, ka tās tāpat pagūs laikā, nevis kādā neērtā periodā, kad lidostā ir aktīvāks ienākošo vai izejošo reisu periods. Ja vairākas lidmašīnas ielido faktiski vienlaicīgi, tas pārslogo lidostu, nereti liekot atsevišķiem reisiem nogaidīt uz nolaišanos.

Reisu kavēšanos var ietekmēt ļoti daudzi faktori, taču Bajada uzskata, ka galvenie iemesli ir lidojumu grafiks, lidmašīnu plūsma lidostā, brīvo vietu un vārtu pieejamība, kā arī apkope un apkalpes personāls.

“Tiklīdz lidmašīna dodas ceļā no vārtiem, aviosabiedrības faktiski “aizmirst” par lidmašīnu līdz brīdim, kad tā nosēžas nākamajā lidostā. Daudz efektīvāk būtu, ja aviosabiedrības rūpīgi sekotu līdzi saviem lidaparātiem visa reisa gaitā, ne tikai paļaujoties uz gaisa satiksmes kontroli. Tas aviokompānijām ļautu labāk plānot reisu laikus,” uzsver Bajada.

Viena nozīmīga problēma, kas “velkas” līdzi jau vairākus gadu desmitus, ir tā, ka lidmašīnu reisu grafiki ir sastādīti, ņemot vērā ideālos apstākļus.

“Konkrētajā dienā var būt slikti laikapstākļi, streiki vai varbūt kādas citas kļūmes lidostās,” saka bijušais aviācijas nozares darbinieks Toms Henrikss. Viņš gan uzskata, ka mūsdienās aviosabiedrības dara visu, lai nodrošinātu efektīvu aviosatiksmes organizāciju.

Tomēr – vai pastāv kādas iespējas, ka šī problēma tiks atrisināta? Viens no pieņēmumiem ir, ka, modernizējot gaisa kontroles sistēmas, izdosies daudz efektīvāk organizēt gaisa satiksmi. Gaisa kontroles sistēmās investēti miljardiem dolāru, un kopš 2007. gada pieauguši gadījumi, ka lidojumi kavējušies pašas aviokompānijas dēļ.

Bajada 2012. gadā piecās lidostās izmēģināja jaunu sistēmu, kuras ietvaros aviosabiedrības cieši sadarbojās ar gaisa kontroles dienestiem. Šāda sadarbība nesa savus augļus – kavējumi, Co2 emisijas, kā arī degvielas patēriņš samazinājās. Tas aviosabiedrībai “Delta” ļāva ieekonomēt 74 miljonus dolāru degvielas izdevumos.

Tomēr kādēļ joprojām aviosabiedrībām nav ciešas sadarbības ar gaisa kontroles dienestiem?

“Jaunā sistēma ir visai sarežģīta, un nav arī viennozīmīgas atbildes, vai tas atmaksātos. Lidsabiedrības grib investēt naudu tādos projektos, par kuru izdošanos tās ir drošas. Bet šajā gadījumā – ir nepieciešama globāla gaisa satiksmes sistēmu uzlabošana,” saka Hendrikss.

Galvenais šķērslis jaunajai sistēmai ir skepse un neticība, ka tā varētu izdoties. Līdz ar to pasažieriem nākotnē jārēķinās, ka arī turpmāk lidojumu laiki varētu palielināties un cenas – pieaugt.

Daudzas lidsabiedrības strādā, vēloties pēc iespējas vairāk nopelnīt, līdz ar to šāda - “polsterēšanas” sistēma tām ir izdevīga. Taču mūsdienu tendences liecina, ka arī lidsabiedrības sāk domāt par vidi, tāpēc nākotnē atsevišķas aviokompānijas varētu arī atteikties no mākslīgas lidojumu laiku palielināšanas.

Uz augšu