Politiķi sagaida, ka par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) rīcību Latvijas Televīzijas (LTV) vadības konkursā spriedīs Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā pēc Lieldienu brīvdienām.
Politiķi pēc Lieldienu brīvdienām sagaida NEPLP rīcības apspriešanu Saeimas Cilvēktiesību komisijā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jaunā konservatīvā partija (JKP) par rīcību attiecībā uz NEPLP varētu lemt pēc Lieldienām, ja pašreizējā Saeimas starpsesiju pārtraukumā netiks nolemts sasaukt atsevišķu frakcija sēdi, aģentūrai LETA norādīja deputāts Sandis Riekstiņš (JKP). Viņš atzīmēja, ka frakcijai kopā jāapspriež Saeimas Juridiskā biroja sniegtā atbilde par rīcības iespējām attiecībā uz elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi. Politiķis pauda, ka problēmas NEPLP darbībā, uz kurām JKP jau norādījusi, ir acīmredzamas.
Vaicāts, vai pēc juristu atzinuma saņemšanas tiks rosināta NEPLP locekļu atbrīvošana no amata, partiju apvienības "Attīstībai/Par!" līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts aģentūrai LETA norādīja, ka tas ir pāragrs jautājums, un ka tagad darbs ir jāveic par jomu atbildīgajai Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Pēc Lieldienu brīvdienām komisijai ir jāvērtē NEPLP atbildība un pieņemto lēmumu likumība saistībā ar rīkoto konkursu, lai izraudzītos LTV vadību, norādīja politiķis.
Pavļuts skaidroja, ka nav pašmērķa NEPLP pārstāvjus atbrīvot no amata. Mērķis ir nodrošināt labu pārvaldību sabiedriskajiem medijiem, tajā skaitā, lai LTV tiek iecelta profesionāla vadība, pauda AP līdzpriekšsēdētājs. Viņš akcentēja, ka Saeimas loma ir nodrošināt parlamentāru uzraudzību pār NEPLP darbību, lai tiktu ievērotas likumības un caurspīdības prasības.
Līdzīgi partijas "KPV LV" deputāts Aldis Blumbegs aģentūrai LETA norādīja, ka Cilvēktiesību komisijai būtu jāvērtē NEPLP atbildība situācijā, kad nav saņemts skaidrojums, kāpēc konkrētie cilvēki bija izvēlēti LTV vadībai. Parlamentārietim ir aizdomas, ka šajā jautājumā varētu būt notikušas "politiskās spēlītes".
Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars, taujāts par iespēju rosināt NEPLP atlaišanu, sacīja, ka Juridiskā biroja atbilde noteikti nav pietiekams pamats šādam solim.
"Jaunās Vienotības" politiķis Arvils Ašeradens atzinīgi novērtēja Juridiskā biroja sniegto viedokli, taču uzvēra, ka nepieciešams sagaidīt arī Ģenerālprokuratūras nostāju šajā jautājumā. Pagājušajā nedēļā prokuratūra pēc Latvijas Žurnālistu asociācijas iesnieguma sākusi pārbaudi par LTV valdes priekšsēdētāja amata konkursa rezultātu atbilstību likuma prasībām. Pēc šīs prokuratūras pārbaudes koalīcija arī apspriedīs minētos jautājumus, piebilda Ašeradens.
Koalīcijas frakciju vadītāji aicināja Saeimas Juridisko biroju sniegt viedokli par to, kāds ir likuma regulējums, uz kura pamata parlaments varētu lemt par NEPLP vai tās atsevišķu locekļu atcelšanu no amata. Atzinums lūgts, ņemot vērā situāciju, kas radusies saistībā ar NEPLP rīkoto konkursu uz LTV valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa digitālās attīstības un satura jautājumos amatiem.
Saeimas Juridiskais birojs uzskata, ka NEPLP, rīkojot konkursu uz LTV vadības amatiem, nav vadījusies pēc atbilstošajām likuma normām.