Latvijas nacionālās aviokompānijas unikālais veiksmes stāsts un skats nākotnē
Intervija ar Martinu Gausu

FOTO: "airBaltic" publicitātes foto

Saņemtas dažādas starptautiskas aviācijas balvas, jauni maršruti un lidmašīnas - Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" ir nemainīga vērtība Rīgas lidostā. Tomēr kādi ir lidsabiedrības plāni nākotnei un ko gaidīt pasažieriem? Par to intervijā portālam TVNET pastāstīja "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss. 

- Kā šogad sokas kompānijai “airBaltic”? Vai ir kas tāds, par ko uztraukties?

- Šis gads, tāpat kā jebkurai citai aviokompānijai Eiropā, sācies ar zemiem biļešu pārdošanas rādītājiem, taču tas ir normāli, jo bija ziema. Taču tagad ir sākusies vasaras sezona un biļešu tirdzniecības rādītāji aug. Šis gads izskatās ļoti daudzsološi, jo mums ir ievērojami izdevies palielināt pasažieru skaitu.

Arī pirmajā ceturksnī mums izdevās palielināt pārvadāto pasažieru skaitu. Pagaidām vēl ir grūti spriest, kādi būs gada rādītāji, taču līdz šim redzamie rādītāji ir labāki, nekā iepriekš gaidījām. Mūsu industrijā ļoti daudz ko nosaka degvielas cenas, dolāra kurss, kā arī globālā ekonomiskā izaugsme. Tāpēc pašlaik viss ir normāli, tāpēc arī varam labi strādāt.

- Kā jūs vērtētu situāciju globālajā ekonomikā – izaugsmes palēnināšanās, ASV-Ķīnas iespējamais tirdzniecības karš... Vai tas kaut kā ietekmē “airBaltic”?

- Ja ir kaut kas tāds, kas ietekmē aviosabiedrības visā reģionā, tad tas noteikti skars arī “airBaltic”. Pašlaik ekonomiskie satricinājumi, ko rada neskaidrība saistībā ar ASV-Ķīnas tirdzniecības attiecībām, var ietekmēt arī Eiropu. Tomēr pašlaik nekas neliecina, ka šis abu lielvalstu konflikts mūs ietekmētu.

Piemēram, skatoties uz Eiropas lielāko ekonomiku – Vāciju. Pirmo ceturksni Vācija noslēdza ar 0,4% ekonomisko izaugsmi, kas pat bija labāk, nekā sākotnēji prognozēts. Pasaules norises nav būtiski ietekmējušas Eiropu, un tas attiecas arī uz Latviju – tās ekonomika turpina augt.

Tomēr, ja mēs runājam par globālu ekonomikas palēnināšanos, tad arī mūs tas ietekmētu. Mēs Baltijā nedzīvojam vieni paši, jo mūs ietekmē visas lielākās ekonomiskās pārmaiņas. Tomēr pašlaik tendences rāda, ka ekonomika piedzīvo izaugsmes tempu samazinājumu, taču ceļotājus tas nav būtiski ietekmējis – cilvēki turpina ceļot.

- Kādu iespaidu uz aviokompāniju atstāj dažādie apbalvojumi, kurus pēdējā gada laikā saņēmusi “airBaltic”?

- Mēs saņemam daudz balvu. Iemesls tam ir “airBaltic” unikālais veiksmes stāsts. Ja  skatāmies, kādā stāvoklī aviokompānija bija 2011. gadā, kad bija ļoti sarežģīti laiki, “airBaltic” ir izdevies panākt lielu izaugsmi. Vispirms tā stabilizējās, tad sāka augt, un tad sekoja investīcijas jaunos un modernos lidaparātos.

“airBaltic” ir izdevies pierādīt, ka tā ir citādāka aviokompānija. Jāatzīmē, ka pērn Eiropā tika likvidētas deviņas aviokompānijas, bet “airBaltic” uzrādīja arvien labākus rādītājus.

Pasaulē ir vairāk nekā 800 lidsabiedrības, un cilvēkiem, kas nominē balvām lidsabiedrības, jāredz, kas īpašs šajā nozarē ir izdarīts. Tagad, ņemot vērā “airBaltic” darbu, mūsu aviokompānija vairākās kategorijās ir augšgalā. Tas, ka “airBaltic” daudzās kategorijās ir kļuvusi par vienu no labākajām aviokompānijām pasaulē, ir rezultāts labi padarītajam darbam pagātnē.

Balvas aviācijas nozarē nepiešķir tāpat vien vai arī tāpēc, ka kaut kas ir vienreiz izdarīts. “airBaltic” no 2014. līdz 2016. gadam bija punktuālākā aviokompānija pasaulē, bet pērn - Eiropā. Agrāk vai vēlāk tam ir jāgūst starptautiska atzinība. Ja starp 820 lidsabiedrībām tu vairākkārt esi viens no labākajiem, tad pasaule to redzēs.

Arī ASV un pat Austrālijā cilvēki ir pamanījuši, ka “jā – šī lidsabiedrība ir īpaša”. Viņi salīdzina mūs ar citām īpašām aviokompānijām visā pasaulē, un mēs gūstam atzinību. Ko tas nozīmē mums? Mēs gūstam pozitīvu publicitāti starptautiskā līmenī. Latvijā, ja “airBaltic” saņem apbalvojumu, tas tiek uzskatīts par normu, jo mēs jau zinām, ka esam liela aviokompānija.

Starptautiski – tas stiprina mūsu tēlu un palīdz piesaistīt jaunus pasažierus. Daudzi cilvēki, redzot atkal un atkal pozitīvas ziņas par kompāniju, agri vai vēlu izvēlas izmantot šīs kompānijas pakalpojumus. Un tieši tas arī notiek ar mums. Ikviens apbalvojums palīdz mums radīt labu tēlu, un labs tēls palīdz pārdot vairāk biļešu.

- Nav šaubu, ka “airBaltic” ir līderis Baltijā, bet vai nākotnē lidsabiedrība plāno izplesties uz citiem reģioniem?

- Mums ir biznesa plāns “Destination 2025”, kas ir iekļauts arī valdības deklarācijā. Tas mums dod ļoti spēcīgu atbalstu no akcionāriem. Paredzams, ka līdz 2025. gadam mūsu flote palielināsies un būs 80 lidaparātus liela. Vispirms mums ir jānomaina flote uz jaunajiem “Airbus A220-300”, un tad mēs varam domāt par paplašināšanos. Mēs vēlamies, lai 50 lidmašīnas galvenokārt bāzējas Baltijā – Rīgā, Tallinā un Viļņā. Pārējie lidaparāti varētu bāzēties ārpus Baltijas valstīm.

Mēs uzskatām, ka Baltijas reģionam 50 lidmašīnas ir pietiekami daudz, bet 20-25 lidaparāti ārpus Baltijas būtu optimāli. Mums ir jāizvērtē visas iespējas, un jau zinām, kuras būs “airBaltic” lidmašīnu bāzes vietas ārpus Baltijas, bet tās pagaidām lai paliek noslēpumā – līdz tam vēl ir jāpagaida vairāki gadi. Protams, arī pēc 2025. gada mēs redzam izaugsmi Baltijā, bet šobrīd mēs koncentrējamies uz šā biznesa plāna izpildi.

Ja skatāmies uz pasažieru potenciālu Baltijā, tad redzam, ka 50 lidmašīnas šajā reģionā būs optimāli. Tomēr ap 2030. gadu Baltijā varētu bāzēties vairāk lidmašīnu, jo aviācijai nav robežu. Baltija aviācijas jomā pagaidām ir visai mazattīstīts reģions. Piemēram, Somijā dzīvo pieci miljoni iedzīvotāju, bet kopējais pasažieru skaits gada laikā ir 25 miljoni. Baltijā dzīvo seši miljoni cilvēku, un tikai 12 miljoni pasažieru.

Tas liecina, ka vēl ir kur augt un attīstīties. Ir milzīgs potenciāls, ko izmantosim ne tikai mēs, bet arī citas aviokompānijas, kas noteikti ienāks Baltijas tirgū. Mums ir labs tirgus, kurā iekļauties.

- Tieši tāpēc “airBaltic” arī slēdz sadarbības līgumus ar citām lidsabiedrībām, piemēram, SAS?

- Tas ir ļoti svarīgi, jo SAS ir ļoti labs tīkls Skandināvijas reģionā. Sadarbības līgums ļaus mūsu pasažieriem sasniegt jaunus galamērķus Skandināvijā. Mums ir līgumi ar daudzām respektablām aviokompānijām, tomēr SAS ģeogrāfiski ir tuvākā lidsabiedrība. Tā būs ļoti laba sadarbība mūsu aviokompānijai.

- Jaunās “Airbus A220-300” lidmašīnas – vai tās ir attaisnojušas uz sevi liktās cerības?

- Laika posmā no 2016. gada, kad saņēmām pirmo lidaparātu, līdz 2018. gadam ar jaunajām lidmašīnām pārvadāti vairāk nekā 6,2 miljoni pasažieru. Tagad ar šīm lidmašīnām reisi tiek izpildīti vairāk nekā divus gadus. Kopš 2012. gada, kad tika parakstīts šo lidmašīnu iegādes līgums, ir pierādījies, ka tās ir pārspējušas uz sevi liktās cerības.

Tā ir unikāla situācija, un tāpēc mēs arī esam ieguvuši starptautisku atzinību. Mēs 2012. gadā izvēlējāmies lidaparātu vien “uz papīra”, kas tagad uzrāda daudz labākus rezultātus, nekā līgumā bija paredzēts. Tas attiecas uz degvielas patēriņu, kas ir nozīmīgs faktors ikvienai aviokompānijai. “Airbus” lidmašīnas patērē mazāk degvielas, jo to ļauj tehniskās specifikācijas. Jaunajām lidmašīnām ir zemāki rādītāji CO2 izmešu jomā zemāka degvielas patēriņa dēļ, kā arī zemāks trokšņu līmenis.

Pasažieru komforts ir lielāks nekā citās šā segmenta lidmašīnās. “airBaltic” arī saņem regulāras atsauksmes par šīm lidmašīnām, un tāpēc arī ir iegūta starptautiska atzinība, jo mūsu flotē ir moderni lidaparāti. “airBaltic” pieder 70% no šo lidaparātu kopējā pasūtījumu apjoma Eiropā, un tas savukārt palielina aviokompānijas vērtību. Sistēma vienkārša – jo lidsabiedrībai ir labākas lidmašīnas, jo vērtīgāks uzņēmums ir.

- Cik daudz jauno lidmašīnu vēl aviokompānija gaida?

- Mēs šodien (intervija notika piektdien, 17. maijā) saņemsim jau 18. lidmašīnu, bet pašreizējais līgums paredz 32 lidmašīnu piegādi. Pēc tam veiksim izvērtējumu un līdz 2025. gadam iepirksim vēl 30 šādas lidmašīnas. Pēc tam ir plāns pāriet uz viena tipa lidmašīnu floti, līdz ar to būs jāveic jauni pasūtījumi. Taču par to mēs vēl neesam diskutējuši, jo pieturamies pie pašreizējā biznesa plāna, kas paredz mūsu rīcību līdz 2025. gadam.

- Kad vecās “Boeing” lidmašīnas vairs nebūs pieejamas “airBaltic” flotē?

- Sākotnējais plāns paredzēja, ka “Boeing 737” lidmašīnas no “airBaltic” flotes tiks izņemtas līdz 2020. gada beigām, tomēr pieņēmām lēmumu, ka tas tiks izdarīts jau līdz šā gada beigām. Tagad skatāmies, ko mēs potenciāli varētu ar šīm lidmašīnām darīt, jo tās pieder mums.

Mēs meklējam jaunas iespējas, un varbūt kāda “Boeing” lidmašīna lidos arī nākamgad. Tomēr pašlaik esam paredzējuši, ka pilnībā mūsu flote tiks atjaunota līdz nākamā gada beigām, bet mēģināsim “Boeing“ lidmašīnas izņemt no apgrozības līdz šā gada beigām. Tas jādara rūpīgi, jo mums pagaidām nav pietiekami daudz lidmašīnu, lai varētu aizstāt vecās.

Iemesls tam ir ekonomija – lidošana ar “Boeing”, salīdzinot ar “Airbus”, ir neekonomiskāka, jo šīs lidmašīnas patērē vairāk degvielas. Ikdienišķāks piemērs - tu vari braukt ar mašīnu, kas patērē piecus litrus uz 100 kilometriem, un tu vari braukt ar mašīnu, kas patērē 10 litrus uz 100 kilometriem. Ātrums un cilvēku kapacitāte ir tāda pati. Līdz ar to ekonomiskāk ir izvēlēties to mašīnu, kas patērē mazāk degvielas. Problēma ir tā, ka tad, ja nebūs pieejama ekonomiskā mašīna, tāpat būs jāizmanto tā, kura patērē 10 litrus.

Tieši tāpēc mums ir jālido ar vecajiem “Boeing” lidaparātiem, jo mums pagaidām nav pietiekami daudz “Airbus”, ar ko aizstāt vecās lidmašīnas.

- Ko pasažieri nākotnē var sagaidīt no “airBaltic”? Vai tiek plānoti kādi jauni galamērķi?

- Būs daudzi jauni galamērķi, jo, saņemot jaunos lidaparātus, pavērsies iespējas lidot uz citām vietām. Tāpat jāturpina strādāt ar pašreizējajiem galamērķiem. Šogad esam atklājuši lidojumus uz astoņiem jauniem galamērķiem, pērn bija 13 jauni maršruti. Katru gadu plānojam atklāt jaunus galamērķus ne tikai no Rīgas, bet arī no Viļņas un Tallinas. Tas arī stiprinās mūsu aviokompānijas tīklu Eiropā.

Ja paskatās uz diviem maršrutiem – uz Dublinu un Štutgarti – mēs jau tagad redzam, ka pieprasījums uz tām ir liels. Sākotnēji tie bija domāti kā sezonālie maršruti, taču nule  paziņojām, ka “airBaltic” lidos uz Dublinu arī ziemā. Esam pārliecināti, ka tas nostrādās. Ir vairākas lidostas Eiropā, uz kurām nākotnē būs tiešie lidojumi.

No servisa līmeņa – skatīsimies, kādas ir jaunākās tendences pasaulē, un to arī centīsimies ieviest. Mēs viennozīmīgi neesam cenu līderi, jo “Ryanair” un “Wizzair” piedāvā daudz zemākas cenas.

Tomēr, biļešu cenai pārsniedzot 30 eiro, mums ir tāds pats modelis kā pārējām zemo cenu aviokompānijām. “airBaltic” ir ekonomiskā segmenta aviosabiedrība, un tā piedāvā pieejamas cenas, salīdzinot ar tradicionālajām aviosabiedrībām. No Latvijas perspektīvas skatoties, sabiedrībā ir uzskats, ka “airBaltic” ir dārga aviokompānija. Tomēr ārpus Baltijas var redzēt, ka “airBaltic” ir viena no lētākajām aviokompānijām.

Piemēram, iepriekš uz Dublinu varēja aizlidot ar “Ryanair” un biļetes cena bija 300 eiro. Tomēr tagad, kad uz Dublinu lido arī “airBaltic”, cenas ir ievērojami kritušās, jo ir radusies konkurence. Turpināsim piedāvāt zemākas cenas. Skatoties arī no cita skatupunkta – aizlidot uz Madridi vai Lisabonu ir daudz ātrāk un lētāk nekā, piemēram, aizbraukt ar automašīnu. Cilvēki vēlas ceļot, un viņi par to maksā. Un jāsaprot, ka cilvēki vēlas ceļot par pieņemamām cenām. Jaunā paaudze vēlas redzēt pasauli, un tāpēc viņi ir gatavi maksāt par to.

- Runājot vēl par maršrutiem – vai “airBaltic” koncentrējas tikai uz Eiropu, vai arī kādreiz būs iespējams aizlidot uz Ņujorku vai kādu galamērķi citā kontinentā?

- "airBaltic" lidaparāti var nolidot līdz pat septiņām stundām, līdz ar to mēs varam aizlidot uz vietām, kas atrodas septiņu stundu lidojuma attālumā no Rīgas. Tāpēc Reikjavīka un Islande ir tālākie galamērķi uz rietumiem, uz citām pusēm skatoties – tā ir Rietumindijas robeža. Teorētiski var lidot arī uz dažādām Āfrikas valstīm. Uz ziemeļiem – mēs jau tur lidojam.

Lai lidotu tālāk par šo “septiņu stundu apli", ir nepieciešamas citas lidmašīnas, taču tās neplānojam iepirkt. Runājot par Ņujorku – skaidrs, ka šādu lidojumu izpildīs kāds cits. Esam rēķinājuši, kādas izmaksas būtu, ja mēs iesaistītos arī transatlantisko lidojumu biznesā. Ir nepieciešamas lielas investīcijas. Šobrīd arī uzskatām, ka šādus lidojumus labāk varēs veikt citas aviokompānijas, tāpēc mēs varam atbalstīt šādas lidsabiedrības.

Tas tomēr ir konkrēts biznesa virziens – lidot uz ASV vai Kanādu. “airBaltic” tas nozīmētu ļoti lielus ieguldījumus, un arī akcionāri neuzskata, ka tas pašlaik būtu nepieciešams. Tas gan var mainīties. Skatoties uz pasažieru plūsmu, var teikt, ka kādu dienu no Rīgas varēs aizlidot uz Ņujorku.

Tomēr to, visticamāk, darīs kāda cita aviokompānija. Bet es neizslēdzu tādu iespēju, ka kādreiz arī “airBaltic” varētu lidot pāri Atlantijas okeānam. Ja investori lems par labu tam, tad būs nepieciešams aptuveni pusgads, lai varētu sākt reisus. Taču pašlaik pētām situāciju, cik daudz pasažieriem tas būtu nepieciešams.

- Pēdējo gadu laikā ir bijuši vairāki gadījumi, kad pasažieri nevar lidot ar reisu, uz kuru iegādātas biļetes, jo tajā nav vietas. Vai šādi gadījumi var atkārtoties arī nākotnē?

- Pārdot vairāk biļešu nekā vietu ir izplatīta prakse, ko piekopj daudzas aviokompānijas. Ideāli ir tad, ja lidmašīnā visas vietas ir aizpildītas. Tomēr tā tas vienmēr nenotiek un daudzi pasažieri uz lidojumu neierodas. Tad arī tiek izkalkulēts, kāda ir iespēja, ka uz konkrēto reisu kāds pasažieris neieradīsies. Šādi gadījumi “airBaltic” negadās bieži, taču tādi ir.

Tādā gadījumā ir vairākas citas opcijas, kas pasažierim tiek piedāvātas, lai viņš var nonākt savā galamērķī. Tie tomēr nav daudzi pasažieri, kuriem gadās šādas situācijas. Bieži vien tās atrisinās pašas no sevis, jo ir pasažieri, kuri piekrīt lidot ar citu reisu, tādējādi dodot kādam citam vietu. Tiek piedāvātas kompensācijas. Nav tādas situācijas, ka kāds varētu teikt: “Es nevarēju lidot.” Tomēr mūsu aviokompānijai tā nav liela problēma, jo mums ir tikai pieci miljoni pasažieru. Lielākām aviokompānijām, kam ir daudz vairāk pasažieru, tā ir izteiktāka problēma.

Uz augšu