Tieši tāpēc arvien vairāk valstis cenšas tikt galā ar nekontrolēto tūristu pieplūdumu. Tieši tāpēc vairākās pašvaldībās tiek paaugstināti nodokļi, kas jāmaksā tūristiem, bet ir arī cita veida pasākumi, lai ierobežotu ārvalstnieku skaitu. Piemēram, Beļģijas pilsētā Brigē ir izstrādāts speciāls kalendārs, ar kura palīdzību var veiksmīgi un vienmērīgi izdalīt tūristu skaitu sezonas laikā. Savukārt Kopenhāgena tūristu plūsmu cenšas izdalīt vienmērīgi pa visu pilsētu. Ja, piemēram, kādā pilsētas apkaimē jau ir pārāk daudz tūristu, tad tajā ir aizliegts atvērt jaunus bārus un restorānus.
Savukārt Itālijas Činkve Terres piekrastē ir izdomāta inovatīva pieeja, kā cīnīties pret tūristu pūļiem. Tā ir mobilā lietotne, kas tūristiem parāda, cik daudz cilvēku jau atrodas maršrutā, kuru viņi grasās paveikt.
Tomēr daudzi eksperti uzskata, ka šie pasākumi ir pārāk maigi un to potenciāls jau tuvākajā laikā būs izsmelts. Pēc viņu domām, šīs problēmas risināšanai ir jāķeras nopietni klāt un jāmēģina ierobežot tūristu skaitu. Tādos virzienos kā Dubrovnika un Santorini sala Grieķijā jau ir uzstādījušas dienas limitu, kas kontrolē to cilvēku skaitu, kas drīkst nokāpt no kruīza kuģiem.
Vēl viena iespēja – paaugstināt aviobiļešu cenas. Tomēr pastāv bažas, ka šāds solis var izrādīties pārāk radikāls. Vēl viena metode ir samazināt viesu skaitu vienā pilsētā, nosūtot viņus uz citu, tādējādi popularizējot mazāk izpētītus galamērķus.
Foto: Tūristi pie Romas strūklakām
Tikmēr, kamēr tiek meklēts efektīvs veids, kā mazināt tūristu pūļus, politikas veidotājiem jāatceras, ka tūristu pieplūduma dēļ nedrīkst ciest iedzīvotāji, kuri uz konkrēto valsti vai pilsētu dodas vai nu darba darīšanās, vai nu ciemos pie ģimenes locekļiem.