Krievijas flote: dziļūdens aparātā mirušie jūrnieki izglāba pasauli no katastrofas

Krievijas zemūdene. Ilustratīvs attēls

FOTO: Reuters/ScanPix

Krievijas flotes vecākā amatpersona paziņoja, ka negadījums dziļūdens atomzemūdenē jeb zemūdens pētniecības aparātā “AS-12” (neoficiāli “Lošarik”) varēja izvērsties par globālu katastrofu, ja vien nebūtu 14 jūrnieku, kas negadījumā gāja bojā.

Zemūdens aparāts, kas tiek plaši uzskatīts par spiegu zemūdeni un spēj ilgstoši darboties lielā dziļumā, tika bojāts negadījumā 1. jūlijā. Kā jau ierasts, Kremlis noliedza jebkādus potenciālos katastrofas riskus.

Krievijas flotes amatpersona Sergejs Pavlovs bojā gājušo jūrnieku bērēs teica: “Ar savām dzīvībām viņi izglāba kolēģu dzīvības, zemūdeni un novērsa globālu katastrofu.”

Kremlis savukārt noliedza jebkādus riskus, apgalvojot, ka zemūdenē viss bija pilnīgi noslēgts un ar to nebija nekādu problēmu. Arī radiācijas monitoringa stacijas Norvēģijā, kas atrodas relatīvi netālu no negadījuma vietas, neziņoja par paaugstinātu radiācijas piesārņojumu gaisā.

Oficiālā informācija vēsta, ka ugunsgrēks izcēlies 1. jūlijā, kad zemūdens pētniecības aparāts jeb dziļūdens atomzemūdene AS-12, kas paredzēta Pasaules okeāna dzelmes pētniecībai Krievijas kara flotes interesēs, izpildījis biometriskos mērījumus. 14 apkalpes locekļi gājuši bojā no saindēšanās ar degšanas produktiem.

atklāja Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, ugunsgrēks sācies zemūdenes bateriju nodalījumā, no kura izplatījies tālāk. Tas liecina, ka ugunsgrēka dēļ zemūdenes iekšienē sāka izplatīties ūdeņraža gāzes.

Zemūdenēs (pat atomzemūdenēs) atrodas baterijas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu īslaicīgu enerģijas padevi. Kad baterijas lādējas, kā blakusprodukts rodas ūdeņradis. Ja šīs gāzes koncentrācija sasniedz kritisku līmeni, pat neliela dzirkstele var izraisīt ugunsgrēku.

Kā stāstīja Šoigu, zemūdenes apkalpes komanda ar ugunsgrēku cīnījās pusotru stundu. Lai arī automātiskās dzēšanas iekārtas ieslēdzās, tomēr tās izrādījās neefektīvas. Izdzīvojušie komandas locekļi sāka ārkārtas pacelšanās procedūru, un rezultātā zemūdene uzpeldēja netālu no Kolas pussalas, kur izdzīvojušie tika izglābti.

Šīs dziļūdens stacijas neoficiālais nosaukums aizgūts no multfilmas varoņa - zirga, kura ķermeni veido baloni. 

Šāds nosaukums stacijai dots tāpēc, ka tā sastāv no vairākiem vienā līnijā novietotiem lodveida nodalījumiem. 

“Lošarik” spēj nolaisties 3000 metru dziļumā, kas ir ievērojami vairāk nekā “Kašalot” (700 līdz 1000 metri) un “Paltus” (vismaz 1000 metri). 

“Lošarik” apkalpē var būt līdz pat 25 cilvēkiem, ziņo Lielbritānijas raidsabiedrības BBC krievu valodas versija.

Nav īsti skaidrs, kur tieši zemūdenē novietots kodolreaktors, tomēr zemūdens kuģis ir tikai 70 metru garš, tāpēc ugunsgrēks nevarētu atrasties pārāk tālu no tā.

Tiesa, pat tad, ja ugunsgrēks sasniedza reaktoru, ir maz ticams, ka radioaktīvo materiālu noplūde varētu izraisīt globālu katastrofu, jo, salīdzinot ar Černobiļas RBMK reaktoru, kurš bija 3200 megavatu spēcīgs, “Lošarik” reaktora jauda ir vien 5 megavati.

Uz augšu