Pabriks: Mežvieta neapstiprināšana būtu slikts signāls Latvijas sabiedrotajiem

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks

FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Valsts drošības dienesta (VDD) vadītāja Normunda Mežvieta neapstiprināšana amatā uz otro termiņu būtu slikts signāls Latvijas sabiedroto valstu dienestiem, aģentūrai LETA pauda aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Ministrs, komentējot Jaunās konservatīvās partijas (JKP) lēmumu nepiedalīties valdības sēdes slēgtajā daļā, kurā lemts jautājums par Mežvietu, klāstīja, ka politiskā spēka lēmums "atstājis rūgtas mieles".

"Šajā jautājumā bija jāieklausās iekšlietu ministra [Sanda] Ģirģena viedoklī, kurš drošības dienesta darbu novērtēja pozitīvi. Arī no Aizsardzības ministrijas puses vērtējums ir labs, un ir zināms, ka laba sadarbības dienestam ar sabiedroto valstu dienestiem. Ja Mežvieta kungs nebūtu pārapstiprināts, tas būtu slikts signāls mūsu sabiedroto valstu dienestiem," klāstīja Pabriks, JKP rīcību salīdzinot ar "pirmsskolas vecuma līmeņa sadarbību".

Pēc viņa teiktā, koalīcijai "jāiet uz priekšu", jo gaidāmi arī citi nozīmīgi lēmumi, piemēram, nākamā gada valsts budžeta apstiprināšana. Arī šiem lēmumiem seko starptautiskie partneri, tāpēc partijām būs jāspēj vienoties.

Tikmēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda žurnālistiem, ka valdība nav saņēmusi tādu informāciju, kas liegtu Valsts drošības dienesta (VDD) vadītāju Normundu Mežvietu apstiprināt amatā uz otro termiņu.

Kariņš atturējās vērtēt Jaunās konservatīvās partijas ministru rīcību, pametot valdības sēdes slēgto daļu. Vienlaikus valdības vadītājs norādīja, ka ministri lēmumus var pieņemt, tos apspriežot visam Ministru kabinetam klātesot, savukārt jautājumā par Mežvieta atkārtotu apstiprināšanu amatā diskusijām bija jānotiek slēgtā sēde, ņemot vērā, ka virkne jautājumu skāra informāciju, kas klasificējama kā valsts noslēpums.

Viņš piebilda, ka Latvijā ir vairākas kontrolējošās iestādes, kuras piecu gadu garumā vērtē amatpersonu darbu, tomēr līdz šai dienai neviena iestāde vai komisija neesot nākusi klajā ar pārmetumiem par Mežvieta darbu. "Ja ir iebildumi [pret Mežvietu], tad ir jānāk uz sapulci, kur tiek lemts par šo jautājumu," uzsvēra Kariņš.

Arī nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētājs vietnieks Jānis Dombrava aģentūrai LETA pauda, ka nozīme būs tam, kā JKP balsos par valsts budžetu. Viņš izteica cerību, ka JKP lēmumam nebūs izšķiroša ietekme uz koalīcijas darbu.

Savukārt JKP Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Juta Strīķe paudusi, ka Normunda Mežvieta apstiprināšana Valsts drošības dienesta (VDD) vadībā vērtējama kā vecās politikas stila demonstrācija, un Jaunās konservatīvās partijas (JKP) pārstāvju iziešana no valdības sēdes saistībā ar šī jautājuma izskatīšanu ir "dzeltenā kartīte" Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdībai.

JKP vistuvākajā laikā aicinās Kariņu uz frakciju, lai uzklausītu, kā viņš turpmāk plāno koalīcijā izskatīt un izlemt nozīmīgus lēmumus, norādīja Strīķe. Viņa pauda, ka Mežviets amatā atkārtoti apstiprināts nesaprotamā procedūrā un ātrā tempā, neargumentējot iemeslus. Politiķe vērsa uzmanību, ka tas līdzinoties pieejai, kāda esot īstenota bijušā premjera Andra Šķēles laikā, kā arī tad, kad pie varas bijusi Zaļo un zemnieku savienība.

Frakcijas vadītāja akcentēja, ka JKP politikā nāca ar atbalstu tiesiskuma, caurspīdīguma, atklātības un labas pārvaldības principam, nevis lai lēmumi tiktu pieņemti "zem paklāja" un "Lemberga stilā", kā tas esot noticis šodien.

Strīķe akcentēja, ka VDD vadītāja iecelšana ir ļoti nozīmīgs lēmums valsts drošībai un politiskais spēks iestājas par caurspīdīgu lemšanu par augstām amatpersonām, kā tas esot bijis gadījumā ar Valsts ieņēmumu dienesta un Konkurences padomes vadības izraudzīšanos.

Jau vēstīts, ka valdība šodien atbalstīja VDD vadītāja Mežvieta palikšanu amatā uz otro termiņu.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) šovakar pēc valdības sēdes žurnālistiem uzsvēra, ka Mežvieta darbu vērtē pozitīvi, tāpēc Mežvieta termiņa pagarinājums esot loģisks lēmums.

Minētais jautājums tika izskatīts Ministru kabineta slēgtās sēdes daļā.

JKP šodien pauda "sašutumu" par to, ka Mežvieta atkārtota apstiprināšana šajā amatā esot iecerēta paslepus un prasīja, lai viņš sniedz atskaiti par paveikto VDD atbildības sfērās viņa darbības laikā.

Likums paredz, ka VDD priekšnieku amatā uz pieciem gadiem ieceļ Ministru kabinets pēc attiecīgās nozares ministra ierosinājuma. Trīs mēnešus pirms amata pilnvaru termiņa beigām pēc attiecīgā ministra ieteikuma Ministru kabinets pieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu uz pieciem gadiem vai pamatotu lēmumu par atbrīvošanu no valsts drošības iestādes vadītāja amata.

Mežviets VDD (toreiz Drošības policijas) vadītāja amatā ar valdības lēmumu iecelts 2014.gada 28.oktobrī.

Par Mežvietu publiski ir pieejama skopa informācija. Viņš 2000.gada sākumā strādājis Aizsardzības ministrijā, Izglītības un zinātnes ministrijā un Valsts kancelejā. Valsts ieņēmumu dienestā gadsimta pirmās desmitgades sākumā iesniegtās deklarācijas liecina, ka Mežviets dzīvojis tikai no algas un nelieliem uzkrājumiem, viņam nav bijis parādu, īpašumu un automašīnas. VDD viņš strādā kopš 2005.gada, un kopš tā laika viņa deklarācija publiski nav pieejama.

Mežviets ir dzimis 1973.gadā. Viņš studējis Latvijas Universitātē, kur ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu politikas zinātnē un humanitāro zinātņu maģistra grādu vēsturē.

Ar nacionālās drošības jautājumiem Mežviets bijis saistīts kopš 2002.gada, savukārt dienestu Drošības policijā sāka 2005.gadā. Dienesta sākumā Mežviets strādājis ar pretterorisma jautājumiem, sniedzot būtisku ieguldījumu Drošības policijas Pretterorisma centra un nacionālās pretterorisma sistēmas izveidē un attīstībā.

Karjeras turpinājumā viņa pienākumi bijuši saistīti ar dienesta darba stratēģiskās plānošanas, iegūtās operatīvās informācijas analīzes, kā arī specdienestu starptautiskās sadarbības jautājumiem. Mežviets koordinēja Drošības policijas gatavošanos Latvijas prezidentūrai ES Padomē. Savu augsto profesionalitāti Mežviets apliecinājis, plānojot sarežģītus augstākā līmeņa drošības pasākumus, iepriekš norādīja VDD.

Mežviets par VDD vadītāju kļuva, jo iepriekšējais dienesta vadītājs Jānis Reiniks paziņoja, ka personīgu apsvērumu dēļ nolēmis no 2014.gada 7.novembra doties izdienas pensijā. Toreizējais iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) par viņa pēcteci izvēlējās Mežvietu un valdība šo kandidatūru akceptēja.

Uz augšu