Levits: Latvijai ir labā griba, lai vidējā laika posmā atrisinātu jautājumu par jūras robežlīgumu ar Lietuvu

Valsts prezidents Egils Levits (no labās) un Lietuvas prezidents Gitans Nausēdas ziedu nolikšanas ceremonijas laikā pie Brīvības pieminekļa.

FOTO: Evija Trifanova/LETA

No Latvijas Valsts prezidenta un valdības puses ir labā griba, lai vidējā laika posmā vai varbūt pat ātrāk atrisinātu jautājumu par jūras robežlīgumu ar Lietuvu, šodien abu valstu prezidentu preses konferencē pauda Latvijas Valsts prezidents Egils Levits.

Viņš atzina, ka šis starptautisko tiesību jautājums ir ieildzis, un pauda, ka piekrīt Lietuvas prezidenta teiktajam, ka šo jautājumu iespējams risināt saistībā ar ekonomiskās sadarbības līgumu.

Vienlaikus Latvijas Valsts prezidents norādīja, ka abām pusēm ir labā griba risināt šo jautājumu.

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda norādīja gan uz to, ka robežlīguma ratifikācijas process ir iestrēdzis, gan uz iespējām atrisināt jautājumu par jūras dzīļu resursu izmantošanu konkrētajā reģionā.

Kā ziņots, pērn Lietuvas Seima spīkers Viktors Pranckietis vizītes laikā mūsu valstī aicināja Latviju sākt jūras robežlīguma ratifikācijas procesu.

Iepriekš noslēgtais, bet Latvijas puses neratificētais līgums radījis domstarpības par piekrastes šelfa sadali.

Līguma ceturtais pants nosaka: ja jūras dzīlēs izvietoto derīgo izrakteņu iegula atrodas abpus teritoriālās jūras un kontinentālā šelfa robežas un ja šo derīgo izrakteņu iegulu daļēji vai pilnībā var izmantot no otras puses teritoriālās jūras vai kontinentālā šelfa, puses pēc jebkuras no tām lūguma un pirms iegulas izmantošanas uzsāk sarunas un vienojas par šādas iegulas izmantošanas noteikumiem. Proti, šis pants paredz, ka, lai ievērotu abu valstu ekonomiskās intereses, līgumā ir iekļauts "resursu vienotības" princips.

Uz augšu