Virs piecām lielajām pasaules ekonomikām savilkušies tumši mākoņi; tie var skart arī visu pasauli

FOTO: AFP/SCANPIX

Piecas lielās pasaules ekonomikas riskē nokļūt recesijā. Kā vēsta “CNN Business”, šīs ekonomikas no recesijas šķir faktiski viens neuzmanīgs solis.

Lielbritānijas ekonomikas izaugsme otrajā ceturksnī ir jūtami sarukusi, izaugsme ir apstājusies Itālijā. Pagājušajā trešdienā publicētie dati liecina, ka zināmas problēmas ir piemeklējušas arī Eiropas lielāko un pasaules ceturto lielāko ekonomiku Vāciju.

“Ir bažas, ka Vācijas ekonomika pārliecinoši virzās pretim recesijai,” sacīja “Capital Economics” ekonomists Eiropas jautājumos Endrjū Keninghems.

Meksikai šogad jau ir izdevies izvairīties no recesijas. Ar to tiek saprasti divi ceturkšņi pēc kārtas ar sarūkošu ekonomisko izaugsmi. Tomēr, neraugoties no tā, ka vismaz pagaidām no recesijas ir izdevies izvairīties, Meksikas ekonomika šogad saglabās vājas izaugsmes tendences. Tāpat sagaidāms, ka arī Brazīlijas ekonomika otrajā ceturksnī būs ieslīgusi recesijā.

Vācija, Lielbritānija, Itālija, Brazīlija un Meksika – šīs valstis ir atrodamas pasaules 20 lielāko ekonomiku sarakstā. Tāpat Singapūra un Honkonga, kas ir ievērojami mazākas ekonomikas, bet kuras kalpo kā vitāli svarīgi tirdzniecības un finanšu centri, arī cieš no ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās.

Kamēr katrai valstij ir savs “iemeslu kokteilis”, kādēļ izaugsmes tempi samazinās, arī globālā mērogā vērojamas negatīvas tendences. Ražošanas apjomi samazinās, tāpat strauji samazinās biznesa un investoru pārliecība par situāciju globālajā ekonomikā.

Šajā gadījumā nevar nepievērst uzmanību Ķīnas milzīgajai ekonomikai, kuras izaugsmes tempi ir lēnākie pēdējo gandrīz 30 gadu laikā. Šeit jārunā par tirdzniecības karu ar ASV, kas jau drīzumā noteiks arvien jaunus tarifus Ķīnas precēm.

“Kopīgā iezīme globālā mērogā ir vājā izaugsme,” sacīja “Capital Economics” galvenais ekonomists Nīls Šīrings.

Starptautiskais Valūtas fonds jūlijā samazināja globālās ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam līdz 3,2%. Tas ir vājākais rādītājs kopš 2009. gada, kad pasaulē plosījās iepriekšējā ekonomiskā krīze. Tāpat samazinātas prognozes arī nākamajam gadam – līdz 3,5%.

Tāpat jāņem vērā, ka pastāvīgi pieaug arī investoru bažas par situācijas attīstību. Akciju tirgū ir vērojami dažādi brīdinājuma signāli, un vairāk nekā trešā daļa investoru, ko aptaujājusi Amerikas Banka, paredz, ka tuvākā gada laikā recesija būs kļuvusi jau par globāla mēroga problēmu.

Piecas ekonomikas ar lielākajiem riskiem

Vācija paļaujas uz eksportu, kā arī tai ir ļoti ciešas tirdzniecības saites ar Ķīnu un ASV. Jebkāda veida trieciens auto industrijai, respektīvi, mazāki automobiļu pārdošanas apjomi nozīmēs sāpīgas sekas auto ražotājiem.

“Šīs dienas ekonomiskās atskaites liecina, ka Vācijas ekonomikā “zelta dekāde” ir beigusies,” sacīja ING bankas galvenais ekonomists Vācijā Karstens Bržeskis.

Tāpat Vācijas ekonomikai par labu nenāk bažas par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības bez vienošanās. Tomēr bezvienošanās “Brexit”, sagaidāms, ka vissāpīgāk atspoguļosies pašas Lielbritānijas ekonomiskajos rādītājus. Tur jau pašlaik vērojama ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās, kas notiek pirmo reizi kopš 2012. gada.

Tiek norādīts, ka Lielbritānijas ekonomikai trešajā ceturksnī ir jācenšas atgūties un izvairīties no recesijas. Tomēr, ja britu premjers pildīs savus solījumus un veiks Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības bez vienošanās ar Briseli, tad recesija Lielbritānijā faktiski ir garantēta.

Savukārt Itālijā problēmas sagādā zemā produktivitāte, augstais bezdarbs jauniešu vidū, milzīgie parādi un politiskie satricinājumi, kas turpina valsts ekonomikas nedienas.

Investīcijas ievērojamu kritumu piedzīvojušas Meksikā, kur zem liela spiediena nonācis sabiedrisko pakalpojumu sektors. Brazīlijā, kas ir lielākā ekonomika Latīņamerikā, ekonomiskās problēmas sagādā vājš sniegums rūpnieciskajā sektorā un liels bezdarbs. Tuvākajās nedēļās būs pieejama informācija par Brazīlijas ekonomiku, un tad arī kļūs skaidrs, vai Brazīlijas ekonomika ir nonākusi recesijā.

Tumši mākoņi savelkas

Šīrings norāda, ka ziņas par nedienām piecās no lielā divdesmitnieka ekonomikām ir satraucošas, taču pagaidām domāt par globālu krīzi ir pāragri. Ekonomists norāda, ka kompāniju izdevumi ir stabilizējušies, savukārt darba tirgū nav vērojami satricinājumi, tomēr zināmi riski pastāv.

“Kamēr pastāv atsevišķi vājuma posmi pasaules ekonomikā – it īpaši ražošanas sektorā, citas nozares turas relatīvi labi. Ņemot vērā pašreizējo situāciju, var runāt par to, ka ekonomiskā izaugsme palēninās, taču par jebkādu ekonomikas sabrukumu runāt nevar,” sacīja Šīrings.

Tomēr viņš norāda, ka pastāv trīs lieli riski. Viens no tiem ir tirdzniecības karš starp ASV un Ķīnu. Ja Pekina un Vašingtona turpinās ekonomiskās sankcijas un spiedienu viena pret otru, no tā cietīs biznesa pārliecība. Starptautiskais Valūtas fonds ir brīdinājis, ka 2020. gadā ekonomiskā izaugsme varētu samazināties pat uz pusi, ja saspīlējumi un konflikti netiks risināti.

Vēl viens būtisks risks radīsies, ja centrālās bankas nespēs laicīgi reaģēt uz norisēm ekonomikā, tādējādi radot negatīvu iespaidu uz valstu ekonomikām. Tā, piemēram, ASV Federālās rezerves jūlijā pirmo reizi 11 gadu laikā samazināja procentu likmes, savukārt Eiropas Centrālā banka likusi noprast, ka jau septembrī tiks meklētas iespējas sākt dažādus “stimulējošus pasākumus”.

Citas centrālās bankas, kā, piemēram, Taizemē un Indijā, jau ir samazinājušas procentu likmes, un samazinājumi ir gaidāmi arī turpmāk.

Pēdējais risks pastāv globālajā pakalpojumu sektorā, kas iepriekš ir baudījis ekonomisko izaugsmi, taču tagad to var ietekmēt lejupslīdošās tendences rūpniecības sektorā.

Uz augšu