Padome: Nodokļu reformas dēļ 2020.gada budžeta izdevumi jāsamazina par 94 miljoniem eiro

FOTO: Reuters / Scanpix

Nodokļu reformas dēļ 2020.gada budžeta izdevumi jāsamazina par 94 miljoniem eiro, paziņojumā medijiem norādīja Fiskālās disciplīnas padomes pārstāvji.

Padome kopumā atzinīgi vērtē Finanšu ministrijas (FM) darbu 2020.gada budžeta ietvara sagatavošanā, kuru otrdien, 20.augustā, sāka skatīt valdībā. Tomēr nodokļu reformas ietekme joprojām ir būtiska un kompensējošie pasākumi ir nepietiekami, tādēļ Fiskālās disciplīnas padome uzskata, ka, atbilstoši Fiskālās disciplīnas likuma prasībām, maksimāli pieļaujamie izdevumi nākamā gada budžetā nosakāmi par 94 miljoniem eiro mazāki, nekā paredzēts budžeta projektā.

"FM plānotie fiskālie rādītāji primāri orientējas uz Eiropas Savienības Finanšu stabilitātes un ilgtspējas pakta prasību izpildi. Taču nākamā gada budžeta plānošanā ir jāievēro Latvijas fiskālās disciplīnas normas, kuras kopumā ir stingrākas," uzsvēra Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

Padomē norādīja, ka pašreizējais piedāvātais budžeta ietvars ir vērtējams kā atbilstošs Fiskālās disciplīnas likuma prasībām, tomēr 2020.gada pieļaujamos izdevumus paplašina nodokļu reformas ietekme 94 miljonu eiro apmērā. Padome nodokļu reformas vienreizējo raksturu arī iepriekš ir vērtējusi kā neatbilstošu Fiskālās disciplīnas likuma prasībām.

Fiskālās disciplīnas padomē arī pauda bažas, ka Fiskālās disciplīnas likumā nostiprināto pretcikliskas fiskālās politikas principu šobrīd apdraud nepietiekama uzkrājumu veidošana ekonomikas augšupejas fāzē 2017., 2018.gados, kā arī nepietiekami cieša fiskālā politika, pieņemot 2019.gada valsts budžetu.

Padomē norādīja, ka ekonomikas strauju izaugsmi 2017. un 2018.gadā nodrošināja tādi papildus fiskālie impulsi kā Eiropas fondu projektu cikls, nodokļu reforma un ar Eiropas Komisiju saskaņotās atkāpes no strukturālās bilances mērķa.

"Kopš Fiskālās disciplīnas padome šā gada jūnijā saskaņoja FM izstrādātās makroekonomiskās prognozes, kas tiek izmantotas budžeta plānošanā, ir iezīmējušās vairākas negatīvu risku tendences, proti, Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma palēnināšanās otrajā ceturksnī, Latvijas eksporta partneru valstu ekonomikas sabremzēšanās, pieaugošā nestabilitāte starptautiskās ekonomikas vidē, Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības, tirdzniecības un tarifu kari u.c. Papildu riskus rada arī problēmas finanšu tirgos un Latvijas spējas pārliecināt partnerus par sasniegumiem finanšu noziegumu apkarošanas rekomendāciju ieviešanā. Minētie riski ir nopietns pamats, lai nākamā gada budžeta veidošanā tiktu ievērota stingrāka fiskālā disciplīna," uzsvēra Platais.

Vienlaikus Fiskālās disciplīnas padome atbalsta valdības lēmumu izveidot 2020.gadā un vidēja termiņa budžeta ietvarā fiskālā nodrošinājuma rezervi 0,1% apmērā no IKP atbilstoši Fiskālās disciplīnas likuma prasībām. Padome novērtē šo uzkrājumu kā atbilstošu pašreizējai situācijai.

Vakar pēc valdības sēdes, kurā tika skatīts 2020.gada budžets, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) paziņoja, ka gandrīz visi 2020.gada budžetā brīvi pieejamie līdzekļi ir rezervēti, ko nosaka iepriekš pieņemtie lēmumi.

"Fiskālā telpa jeb iespējami pārdalāmā nauda - tādas patlaban nav. Šī nauda ir rezervēta agrāk pieņemtiem lēmumiem, tomēr patlaban tiek vērtēts, vai sājos lēmumos ir iespējams ko mainīt," sacīja Ministru prezidents.

Pēc FM sniegtās informācijas, 2020.gada budžeta bāzes izdevumi būs 7,13 miljardi eiro. 2021.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,33 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2019.gadu, izdevumi nākamgad augs par 39,4 miljoniem eiro, bet 2021.gadā - par 35,7 miljoniem eiro.

2022.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,49 miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2021.gadu ir par 194,2 miljoniem eiro vairāk.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2020.gadam aprēķināti 2,98 miljardu eiro apmērā, 2021.gadam - 3,17 miljardu eiro apmērā un 2022.gadam - 3,34 miljardu eiro apmērā.

Tāpat no FM sniegtās informācijas izriet, ka patlaban plānotā 2020.gada fiskālā telpa ir negatīva - 25 miljonu eiro apmērā, ko nosaka "Rīgas satiksmes" iekļaušana valsts deficītā.

Tāpat FM informēja, ka pēc izdevumu pārskatīšanas ministriju resoros 2020.gada budžetā papildus rasti 93,7 miljoni eiro. No tiem 48,1 miljonu eiro plānots novirzīt kopējās fiskālās telpas uzlabošanai, savukārt 45,6 miljonus eiro - ministriju noteiktajām prioritātēm.

Uz augšu