Baltijas valstīs nenotiek nodokļu karš, piektdien pēc tikšanās Rīgā žurnālistiem uzsvēra Baltijas valstu premjerministri.
Uz mediju pārstāvju jautājumu par nesen vērotajām akcīzes nodokļa izmaiņām alkoholiskajiem dzērieniem Igaunijā un Latvijā, kā arī iespējamu turpmāku nodokļu sinhronizāciju Baltijas valstu vidū, Igaunijas premjers Jiri Ratass uzsvēra, ka Baltijas valstu attiecībās par akcīzes nodokļa likmēm alkoholam svarīgāks ir cits cipars, proti, 15 gadi, kas iezīmē laiku kopš Baltijas valstis ir NATO un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis.
Vienlaikus Ratass apgalvoja, ka Baltijas valstu starpā nav vērojama nodokļus sacensība vai nodokļu karš. Viņš arī piebilda, ka Igaunijas plānos nav turpināt samazināt akcīzes nodokli alkoholam.
Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzina, ka nodokļu ziņā Baltijas valstu vidū valda zināms līdzsvars un šajā jautājumā neesot nekādu saspīlējumu.
Savukārt Skvernelis uzsvēra, ka viņš neatbalstītu nodokļu izlīdzināšanu Baltijas valstu vidū, jo nodokļu politika ir katras valsts kompetencē.
Aicināti vērtēt līdzšinējo Baltijas valstu sadarbību kopīgu projektu īstenošanā, Kariņš atzina, ka šī sadarbība nav raksturojama kā neveiksmīga. "Jebkur var atrast izaicinājumus, tomēr bilde jāskata kopumā," piebilda Kariņš.
Latvijas premjers informēja, ka kopā ar Igaunijas un Lietuvas premjeriem šodien tika apspriests arī dzelzceļa projekts "Rail Baltica". "Mums visiem šis ir svarīgs projekts, tāpēc darīsim visu, lai to īstenotu. Savukārt domstarpības par Astravjecas atomelektrostaciju Baltkrievijā nav Baltijas valstu sadarbības jautājums, bet gan Baltkrievijas politisks lēmums. Mēs šo projektu neīstenojam un nevar apgalvot, ka šis projekts šķeltu Baltijas valstis," pauda Kariņš.
Ratass piebilda, ka Baltijas valstu vidū neatšķiras viedokļi par "Rail Baltica" projektu, tomēr esot nianses, kas liedz šo projektu īstenot straujāk.
Lietuvas Ministru prezidents atzina, ka liela mēroga infrastruktūras projektu kopīga īstenošana nav viegla, jo šādi projekti prasa sarežģītus priekšdarbus un situācija katrā valstī atšķiras, tomēr, viņaprāt, Baltijas valstis spēj vienoties svarīgos jautājumos. "Tiesa, mums vajadzētu biežāk tikties un vairāk apmainīties ar informāciju," piebilda Skvernelis.
Vērtējot Baltijas valstu sadarbību dažādu jautājumu risināšanā, Ratass aicināja vērtēt paveikto, nevis koncentrēties uz to, kas nav paveikts. "Piemēram, drošības jomā mēs sekojam vieniem un tiem pašiem principiem, proti, par transatlantiskajām attiecībām, gaisa telpas patruļu utt. Tāpat mums ir vienoti principi, gatavojot viedokli par nākamo ES daudzgadu budžetu," pauda Ratass.