Konkursā tiks meklēti Latvijas lielāko slimnīcu padomes locekļi

Mediķe Rīgas 1. slimnīcā; ilustratīvs foto.

FOTO: Ieva Čīka/LETA

Nākamnedēļ Veselības ministrija (VM) iecerējusi izsludināt konkursu uz Latvijas lielāko slimnīcu - Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas - padomes locekļu amatiem, aģentūrai LETA sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Viņa norādīja, ka līdz šim ministrijas iekšienē izvērtēts, ko VM kā kapitālsabiedrību akcionārs sagaida no jaunajām padomēm, tāpat tika aptaujātas un intervētas slimnīcu valdes, kā arī notika apaļā galda diskusija ar visu slimnīcu valžu, medicīnisko padomju, medicīnas direktoru un arodbiedrību pārstāvjiem, uzklausot bažas, ieteikumus un pārdomas.

Viņķele informēja, ka visu šo procesu rezultātā definētas galvenās prasības padomēm, tostarp spēja vadīt pārmaiņas, prasmes saistībā ar inovācijām un digitālajiem pakalpojumiem, finanšu vadība, kā arī spēja organizēt veselības aprūpi kā servisa pakalpojumu. "Svarīgi, ka VM kā akcionārs un slimnīcu vadība saskata nepieciešamību slimnīcu padomēs atrasties kādam cilvēkam ar ārvalstu pieredzi - kādam lielam veiksmīgam hospitāļa vadītājam no Skandināvijas vai kaimiņvalstīm," sacīja ministre. 

Pēc viņas paustā, padomes locekļus atlasīs uzņēmums "Amrop Latvia", un tuvākajā laikā kopā sanāks Novērtējuma komisija, kura vienosies par to, kā izskatīsies padomes locekļu konkursa sludinājuma saturs.

Viņķele cer, ka līdz Ziemassvētkiem katra no Latvijā lielākajām slimnīcām iegūs trīs padomes locekļus. Kopumā konkurss tiks izsludināts uz deviņiem padomes locekļu amatiem - pa trim katrā universitātes slimnīcā. Iespējams, ja Austrumu slimnīcas padomei būs izcili pretendenti, būs iespējami arī četri padomes locekļi, tomēr pagaidām iecerēti trīs locekļi katrā slimnīca, piebilda politiķe.

Uz jautājumu, kā uz padomju izveidi reaģē slimnīcu valdes, Viņķele norādīja, ka valdes un padomes attiecības strikti regulē likums, un, viņasprāt, tur nav iespējama interpretācija, proti, padome nevada operatīvo darbu un nepieņem saimnieciskus lēmumus, bet gan konsultē, uzrauga un palīdz stratēģiskas attīstības jautājumos.

Viņķele skaidroja, ka ministrija daudz darba ieguldīja sarunās ar slimnīcu valdēm, lai radītu pārliecību, ka padomes no akcionāra puses netiks uzliktas kā antagonists valdēm. "Manuprāt, bažas vai piesardzība saistībā ar sliktu pieredzi no pagātnes ir kliedētas," pauda politiķe.

Viņa neprognozēja, cik viegli būs atrast visus deviņus padomes locekļus, jo "politiskā vide raida pretrunīgus signālus". Viņķele pauda, ka no vienas puses Saeima pieņēmusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijas valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldībā, vienlaikus paralēli notikusi darbības, kurās profesionāli atlasītas padomes atbrīvotas no darba.

Ministre gan pauda cerību, ka raidītie signāli un atlases process dos pozitīvu signālu pretendentiem par VM vēlmi izveidot profesionālu padomju.

Kā ziņots, padomes konkursu iepriekš tika plānots izsludināt augustā, bet padomes locekļus izvēlēties līdz šī gada oktobrim.

Ministre jau iepriekš skaidroja, ka, iespējams, būtu labāk, ja tiktu veidota viena "superpadome" uz trīs slimnīcām, tomēr patlaban normatīvie akti to neļaujot un šādas ieceres īstenošanai būtu jāveido šo slimnīcu holdings. Šī iemesla dēļ konkurss tiks sludināts uz deviņiem padomes locekļiem, pa trim katras slimnīcas padomē.

Kā norādīja ministre, atalgojums padomes locekļiem būšot līdzīgs valdes locekļu atalgojumam - ne tik augsts kā valdes locekļiem, bet arī ne būtiski mazāks. Ministre piebilda, ka izmaksas segšot pašas slimnīcas no saviem finanšu līdzekļiem.

Viņķele sacīja, ka parasti ir grūti atrast cilvēkus, kuri strādātu valdē, bet vieglāk atrast tos, kuri būtu gatavi strādāt padomē. Ministre pieļauj, ka tas saistīts ar to, ka darbs padomē nav pilna laika darbs un to var savienot ar citu, turklāt cilvēkiem ar lielu pieredzi darbs padomēs ir "kalpošanas darbs", lai dotu ko labu sabiedrībai.

Ministre iepriekš Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" norādīja, ka slimnīcu padomes nebūs izklaides vietas politiķiem. "Tik tālu, cik tā būs mana teikšana un mana atbildība, es varu dot savu godavārdu, ka šīs padomes nebūs politiķu izklaides vietas, bet tajās strādās profesionāli atlasīti cilvēki ar saprašanu gan ārstniecībā, gan uzņēmumu vadībā," sacīja ministre.

Uz augšu