Latvijas Universitāšu asociācija vēršas pie valdības ar lūgumu nodrošināt adekvātu attīstības budžetu augstākajai izglītībai

"Pēdējos mēnešos politiskajā dienaskārtībā un masu medijos priekšplānā izvirzītie problēmjautājumi un iespējamie piedāvātie risinājumi, galvenokārt tiek skatīti atrauti no reālās situācijas ar pašreizējo finansējuma apjomu nozarei un iespējām to palielināt ne tikai atbilstoši Latvijas situācijai, bet arī ņemot vērā kaimiņvalstu praksi," uzsvēra Pētersons.

RSU rektors apgalvoja, ka LUA jau vairākkārtēji ir aktualizējusi jautājumu par augstākās izglītības un zinātnes nepietiekamo finansējumu gan publiskajā telpā, gan uzrunājot Saeimas frakcijas un valdības pārstāvjus.

Vēstulē, kas adresēta Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), finanšu ministram Jānim Reiram (JV) un izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP) norādīts, ka augstskolu pārvaldības modeļa maiņa, iekļūšana labāko augstskolu "Top 500", internacionalizācija ir jautājumi, kas kļuvuši par neatņemamu augstākās izglītības un zinātnes jomas diskusiju tematiem.

"Diskusijas un nonākšana pie konkrētiem risinājumiem [šajos jautājumos] nebūs nedz ātra, nedz vienprātīga, tomēr šo jautājumu aktualizācija virza uz attīstību - labāko modeļu un pieeju meklējumiem. Tomēr visa pamatā ir arī plānota, garantēta finanšu plūsma, kas nodrošina augstu studiju kvalitāti un pētniecību. Nav iespējams celt pētniecības līmeni tikai ar Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļiem," sacīts vēstulē.

Tāpat vēstules autori norāda, ka ES valstu atbalsts pētniecībā vidēji ir četras reizes lielāks nekā Latvijā. LUA vērš uzmanību, ka gandrīz puse no prasībām, lai iekļūtu reitingos, attiecas uz pētniecību. Tāpat viņi atgādina, ka Latvijā netiek nodrošināts kāpums pētniecībai 0,15% apmērā no IKP un augstākajai izglītībai - 0,25% gadā, kā to paredz Zinātniskās darbības likums un Augstskolu likums. Līdzšinējie LUA centieni izvirzīt šo jautājumu par valdības prioritāti neesot snieguši konkrētu rezultātu.

Ar šo vēstuli LUA aicina reformas augstākajā izglītībā un zinātnē veikt sinhroni - līdztekus saturiskajām pārmaiņām investēt šajās nozarēs mūsdienu situācijai atbilstošu finansējumu, lai kļūtu konkurētspējīgi starptautiskā līmenī.

"Pretējā gadījumā tiks neracionāli izmantoti laika un cilvēku resursi, nepanākot gaidīto rezultātu. Augstākās izglītības un zinātnes institūcijām ir milzīgs pienesums valsts tautsaimniecībā, kas Latvijā netiek ne tikai pienācīgi novērtēts, bet arī netiek izmantots valsts tālākās izaugsmes plānošanā un veicināšanā," uzsvēra LUA.