Bijušais Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons dokumentālajā filmā atklājis, ka pirms 2014.gada Skotijas neatkarības referenduma esot lūdzis karalienei Elizabetei II atturēt vēlētājus no balsošanas par neatkarību, ko viņa ar aizplīvurota mājiena palīdzību arī izdarīja. Kemerona izteikumi izsaukuši "neapmierinātību" Bekingemas pilī, jo karalienei jābūt pilnīgi politiski neitrālai.
Kemerons raidorganizācijas BBC dokumentālās filmas veidotājiem pastāstīja, ka 2014.gadā karalienei lūdzis "pacelt uzaci" saistībā ar iespēju, ka referenduma iznākums varētu būt par labi Skotijas neatkarībai.
Karaliene Elizabete II vēlāk publiski izteicās, ka vēlētājiem vajadzētu "rūpīgi padomāt par nākotni".
2014.gada 18.septembrī notikušajā referendumā 55,3% vēlētāju nobalsoja pret neatkarību, bet par - 44,7%.
Kemerons žurnālistiem klāstīja, ka neesot no karalienes prasījis "neko, kas būtu jebkādā veidā nepieņemams". "Tikai pacelt kaut par collas ceturtdaļu," viņš sacīja dokumentālās filmas veidotājiem.
Lielbritānijas monarham ir reprezentatīvas funkcijas, taču tam jābūt pilnīgi politiski neitrālam. Tomēr monarham ir īpašas attiecības ar valsts premjerministru, tai skaitā iecelt premjeru un ar viņu regulāri tikties.
Informācijas avots Bekingemas pilī raidorganizācijai BBC sacīja, ka karalienes un premjerministra privāto sarunu publiskošana "nav neviena interesēs".
Kemerona izteikumus bargi nopēlis bijušais pirmais ministrs Alekss Salmonds, kurš pēc referenduma atkāpās no amata. "Deivids Kemerons acīmredzami centās mobilizēt karalieni savu politisko interešu aizstāvībai. Tas ir ne vien absolūti nepieņemami, bet arī diezgan interesanti, ka viņš to stāsta un ar to lielās," teica Salmonds. "Nebrīnos, ka pils ir ārkārtīgi neapmierināta ar bijušo premjerministru."
Kemerons pēc Skotijas neatkarības referenduma dabūja atvainoties karalienei Elizabetei II, jo bija izteicies, ka viņa esot "murrājusi", uzzinot balsojuma rezultātus. Kemerons atzina, ka karalienes reakcijas apspriešana esot bijusi "briesmīga kļūda".
