Eiropas Centrālās bankas prezidents Mario Dragi paziņojis, ka pirms dažiem mēnešiem eirozonas ekonomikai draudēja daudz lielāks “ieildzis pagurums” ekonomikā, nekā bija sākotnēji prognozēts. Tādējādi Dragi norādīja, ka Eiropas Centrālajai bankai bija nepieciešams ieviest jaunus ekonomiskos stimulus, lai eirozonas ekonomika neieslīgtu recesijā, raksta “Financial Times”.
Dragi komentāri izskanējuši neilgi pēc tikšanās ar lielāko uzņēmumu vadītājiem, kuri uzsvēra – eirozonas ekonomika ir tuvu stagnācijai, un viens no būtiskākajiem iemesliem ir tieši Vācijas rūpnieciskās aktivitātes mazināšanās. Jau pirmdien Vācijas finanšu tirgū bažas radīja jaunās prognozes, kas liecina – no recesijas neizdosies izbēgt.
Dažādi ekonomiskie rādītāji liecina, ka eirozonā ir sasniegts zemākais punkts kopš 2013. gada. Tāds rādītājs kā biznesa aktivitātes indekss ir pietuvojies 50 punktu atzīmei. Ja tas nokritīs zem 50 punktu atzīmes, tas nozīmē, ka ekonomika piedzīvo zināmas grūtības.
“Šodienas rādītāji apstiprina vienu lietu jebkurā gadījumā – šogad gaidīt uzlabojumus ekonomikā nav vērts. Tieši otrādi – viss liecina par to, ka risks nokļūt ekonomikas recesijā ir visai liels,” norāda Vācijas bankas “Commerzbank” ekonomists Ralfs Zolfens.
Eiro kurss ir krities par 0,4 centiem attiecībā pret ASV dolāru, savukārt akciju tirgū tirdzniecības aktivitāte ir kritusies.
Pēdējo reizi uzstājoties Eiropas Parlamentā, esot Eiropas Centrālās bankas prezidentam, kur viņš tiek cienīts par eirozonas paglābšanas no parādu krīzes, Dragi sacīja, ka “ģeopolitiskā neskaidrība” ir apturējusi banku no tās mērķu sasniegšanas. Tā, piemēram, bankai neizdevās sasniegt inflācijas mērķi neraugoties uz to, ka bezdarba līmenis eirozonā ir nokrities līdz zemākajam rādītājam pēdējo desmit gadu laikā.
Šomēnes Eiropas Centrālā banka uzsvēra ekonomiskās izaugsmes un inflācijas pieņemšanos spēkā, lai attaisnotu savus soļus, kas paredz samazināt procentu likmes, sasniedzot pat negatīvas vērtības, kā arī atjaunot 2,6 triljonus eiro vērto aktīvu izpirkšanas programmu.
Jaunākie ekonomikas stimulēšanas pūliņi ir izsaukuši kritiku pret Eiropas Centrālās bankas vadību, kā arī sašķēluši Eiropas Savienības politiķus divās nometnēs – vieni atbalsta ekonomikas stimulēšanas pasākumus, bet citi uzskata, ka tie ekonomiku neglābs. Šāda situācija izveidojusies vien dažas nedēļas pirms tam, kad par Eiropas Centrālās bankas vadītāju kļūs Kristīne Lagarda.
Nīderlandes centrālās bankas vadītājs un viens no skaļākajiem Dragi kritiķiem Klāss Knot uzskata, ka procentu likmju samazināšanās izraisīs citus nevēlamus blakus efektus – nekustamo īpašumu cenas kāps, savukārt pensijas, iespējams, samazināsies.
Arī vairāki ekonomisti ir skeptiski par to, vai Eiropas Centrālajai bankai izdosies izdarīt visu iespējamo, lai atjaunotu ekonomisko izaugsmi.
“Eiropas Centrālajai bankai ir jāturpina konkrēts politiskais kurss, taču jāatzīst, ka pašreizējais pasākumu kopums neko daudz nemainīs un arī nepalīdzēs Vācijas autobūves sektoram, kas pašlaik piedzīvo ļoti sarežģītus laikus,” skaidro Eiropas makroekonomikas izpētes “Natixis” centra vadītājs Dirks Šūmahers.
Tiek norādīts, ka Vācijas autobūves sektors šogad ir piedzīvojis 12% ražošanas kritumu, kā arī eksporta samazinājumu 14% apmērā. Tas saistāms ar Ķīnas ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās tempiem, kā arī jaunajiem standartiem, kas Eiropas Savienībā noteikti vides aizsardzībai.
Dragi Eiropas Parlamentā sacīja, ka “jo ilgāks būs vājuma periods ražošanas nozarē, jo lielāki būs riski citos ekonomikas sektoros.” Viņš norādīja, ka ekonomiskās izaugsmes risku balanss liecina, ka pagaidām par jaunu ekonomisko uzrāvienu nevar runāt, jo tendences pašlaik ir negatīvas.
Biznesa aktivitātes rādītājs Vācijas ražošanas sektorā jau vasarā nebija diez ko augsts – tas sasniedza 43,5 punktus, taču septembra rādītājs ir vēl vājāks – vien 41,4 punkti, kas ir zemākais punkts kopš 2009. gada vidus. Šie rādītāji parāda, kā problēmas autoindustrijā, spriedze starptautiskās tirdzniecības jomā un “Brexit” radītās neskaidrības spēj ietekmēt eirozonas lielāko ekonomiku.
“Vācijas ražošanas sektora rādītāji ir vienkārši briesmīgi. Visa šī neskaidrība, ko radījuši tirdzniecības konflikti, jaunās tendences autobūves sektorā, kā arī “Brexit” nedienas, Vācijas ekonomikai rada ļoti sāpīgus triecienus,” skaidro “IHS Markit’s” ekonomists Fils Smits.
Biznesa aktivitātes rādītāji eirozonas ražošanas sektorā arī nav uzskatāmi par spīdošiem. Kā norāda “Financial Times”, septembrī biznesa aktivitātes indekss varētu noslīdēt līdz 45,6 punktiem, kas ir daudz vājāk nekā sākotnēji prognozēts. Šis rādītājs būs zemākais pēdējo 75 mēnešu laikā.
“IHS Markit’s” dati norāda, ka būtisku kritumu piedzīvos arī biznesa aktivitātes rādītājs pakalpojumu nozarē, kur tas nokrities līdz 52 punktiem.
Savukārt Vācijā kopējais biznesa aktivitātes indekss ir sasniedzis zemāko punktu kopš 2012. gada oktobra – 49,1 punktu, kā arī piedzīvota pirmā reize kopš 2013. gada aprīļa, kad šis rādītājs ir zemāks par 50 punktiem. Indeksa kritums bijis straujākais pēdējo gandrīz septiņu gadu laikā.
Tikmēr Francijas privātā sektora ekonomiskā izaugsme ir augusi daudz lēnāk, nekā iepriekš prognozēts. Tāpat kā Vācijā, arī šeit ražošanas sektoru ļoti ietekmējuši eksporta apjomu kritumi. Francijas rūpniecības nozares biznesa aktivitātes rādītājs nokrita līdz 50,3 punktiem augustā, kamēr pakalpojumu jomā sasniegts vājākais sniegums pēdējo četru mēnešu laikā – 51,6 punkti.
