Britu parlaments atsāk darbu. Kas tagad gaida Džonsonu? (13)

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Reuters/AP/Scanpix

Lielbritānijas parlaments trešdien atsāk darbu pēc otrdienas vēsturiskā Augstākās tiesas lēmuma, ka premjerministra Borisa Džonsona rīkojums uz laiku apturēt parlamenta darbu pirms noliktā "Brexit" termiņa 31.oktobrī bija nelikumīgs. 

Parlamenta apakšpalātas spīkers Džons Berkovs apsveica tiesas lēmumu un paziņoja, ka Pārstāvju palātai bez kavēšanās jāpulcējas un viņš steidzami konsultēsies ar partiju līderiem.

Ja Džonsona lēmums būtu palicis spēkā, parlaments nevarētu iejaukties viņa "Brexit" politikā līdz pat 14.oktobrim - vien divas nedēļas pirms iespējamās izstāšanās no Eiropas Savienības (ES). Džonsons iepriekš uzsvēris, ka vēlas "Brexit" īstenot līdz oktobra beigām neatkarīgi no tā, vai būs izdevies ar Briseli panākt vienošanos par izstāšanās nosacījumiem. Bezvienošanās "Brexit" ir sliktākais scenārijs, no kā vēlas izvairīties daudzi politiķi gan Lielbritānijā, gan arī ES.

Kas notiks tālāk?

Laikraksts "Financial Times" iezīmējis vairākus iespējamos scenārijus.

Pirmais no tiem - deputāti varētu Berkovam lūgt ierosināt ārkārtas debates par Džonsona rīcību. Tajās Džonsonu varētu izprašņāt par viņa lēmumu apturēt parlamenta darbu vai arī izmantot šīs debates, lai pieņemtu kādu likumprojektu, līdzīgi kā Lordu palāta pirms "piespiedu brīvdienām" pieņēma likumprojektu par iespēju bloķēt bezvienošanās "Brexit"

Otrs iespējamais scenārijs: Džonsons varētu lūgt īslaicīgu parlamenta darba pārtraukšanu. No 29.septembra līdz 2.oktobrim norisināsies Konservatīvās partijas ikgadējā konference, kuras laikā Pārstāvju palātas darbs uz laiku tiek apturēts. Taču pēc Augstākās tiesas lēmuma parlaments darbu varētu turpināt, kamēr toriji pulcējas uz ikgadējo sanāksmi Mančestrā. Ja Džonsons tomēr mēģinās panākt īslaicīgu parlamenta darba apturēšanu, viņam būs jāgūst vairākuma deputātu piekrišana. Tas varētu izrādīties sarežģīti, jo leiboristi norādījuši, ka tam nepiekristu.

Trešais scenārijs - parlamenta deputāti varētu ļaut Džonsonam līdz oktobra otrajā pusē gaidāmā ES samita beigām censties panākt jaunu "Brexit" vienošanos. Ja 19.oktobrī, nākamajā dienā pēc samita noslēguma, šādas vienošanās nebūs, Džonsonam likuma noteiktajā kārtībā būs jālūdz ES jauns izstāšanās termiņa pagarinājums. Ņemot vērā, ka Džonsons iepriekš noraidījis iespēju lūgt pagarinājumu, tas varētu nozīmēt viņa atkāpšanos.

"Financial Times" arī pieļauj, ka opozīcijas partijas varētu izteikt neuzticību Džonsonam. Tas varētu dot leiboristiem iespēju gāzt Džonsona valdību. Tomēr leibooristi piesardzīgi izsakās par drīza neuzticības balsojuma iespējamību, jo cer, ka jaunākie "Brexit" sāgas pavērsieni premjeru iedzinuši stūrī un viņam nāksies lūgt jaunu izstāšanās termiņa pagarinājumu.

Pēdējā iespēja: Džonsons varētu vērsties pie Lielbritānijas karalienes Elizabetes II ar lūgumu vēlreiz apturēt parlamenta darbu. Taču jāņem vērā, ka iepriekšējoreiz šāda rīcība izsauca asu reakciju un Augstākās tiesas lēmumu, ka tā bijusi nelikumīga. Dauningstrīta varētu šādu iespēju uzskatīt par pārāk riskantu.

Augstākā tiesa 11 tiesnešu sastāvā vienbalsīgi lēma, ka Džonsona iepriekšējā prasība karalienei bija nelikumīga. Kā norāda "Politico.eu", "maldinot karalieni, premjerministrs likumsakarīgi apdraudēja parlamenta suverenitāti "Brexit" procesam nozīmīgā laikā".

Vai Džonsonam būs jāatkāpjas?

Džonsons otrdien noraidīja iespēju, ka Augstākās tiesas lēmuma dēļ varētu atkāpties. 

Lielbritānijas premjerministri parasti atkāpjas tikai tad, ja tiem neuzticību izsaka tauta (vēlēšanu vai referenduma rezultātā), ministru kabinets vai parlaments. 

Kopš stāšanās amatā Džonsons zaudējis ikvienu Pārstāvju palātas balsojumu, tomēr formāli viņam neuzticība nav izteikta. Līdz ar to Džonsons, visticamāk, tuvākajā laikā paliks amatā.

Opozīcijā esošās Leiboristu partijas līderis Džeremijs Korbins savukārt pauda viedokli, ka Džonsonam būtu jāatvainojas sabiedrībai un karalienei Elizabetei II par rekomendāciju apturēt parlamenta darbu.

"Es domāju, ka viņam būtu jāatvainojas viņai [karalienei Elizabetei II] par padomu, ko viņai deva, un, kas ir vēl svarīgāk, jāatvainojas britu tautai par to, ko viņš ir izdarījis, mēģinot slēgt mūsu demokrātiju ļoti kritiskā laikā, kad cilvēki ir ļoti, ļoti nobažījušies par to, kas notiks 31.oktobrī," BBC sacīja Korbins.

Komentāri (13)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu