Latvijā ne vairāk kā 20% iedzīvotāju piedomā par savas uzvedības ietekmi uz vidi

Sadzīves atkritumi Imantas mežā.

FOTO: Una Kupruka/LETA

Latvijā ne vairāk kā katrs piektais jeb 20% iedzīvotājs rūpīgi piedomā par savas uzvedības ietekmi uz vidi, noskaidrots Latvijas Universitātes (LU) Sociālo un politisko pētījumu institūta veiktajā pētījumā "Pārskats par tautas attīstību 2017./2018.gadā".

Pētījuma autori Renārs Felcis un Elgars Felcis pārskatā atsaucās uz "Public Goods through Private Eyes" starptautisko pētījumu, kurā salīdzināta sabiedrības attieksme pret sabiedrisko labumu vairākās postpadomju valstīs.

Pēc viņu paustā, no minētā pētījuma izriet, ka šajās valstīs iedzīvotāju uzvedība ir ievērojami mazāk videi draudzīga nekā citās Centrāleiropas vai Austrumeiropas valstīs. 45% respondentu norāda, ka ekoloģisku apsvērumu dēļ automašīnu neizmanto vai neizmantotu retāk, bet 37% netaupa elektrību un ūdeni, lai aizsargātu vidi. Pārskata autori stāsta, ka tas ir vairāk nekā jebkurā citā valstī, kas iekļauta pētījumā.

Vien 10% bieži vai vienmēr samazina automašīnas lietošanu ekoloģisku apsvērumu dēļ. Savukārt 20% ir pieraduši taupīt elektrību un ūdeni, lai aizsargātu vidi, bet 15% regulāri iegādājas videi draudzīgākus produktus, pat ja tie ir dārgāki.

Pētnieki norāda, ka Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, tai skaitā Latvijā, ir zemāka globālo ekoloģisko un ilgtspējības problēmu apzināšanās salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Kā problemātisku viņi atzīmē arī Latvijas iedzīvotāju vidū dominējošo pārliecību, ka pastāvošā ekonomiskā sistēma spēs atrisināt tās problēmas, kuras pati ir radījusi. Lai gan laika gaitā cilvēku vides apziņa ir uzlabojusies, izņemot centību šķirot atkritumus, nevienā citā ekoloģiski orientētā rīcībā nav redzami uzlabojumi, secinājuši pētnieki.

Tāpat esot vērojama izteikta iedzīvotāju paļaušanās uz to, ka vides aizsardzības prasības nosaka valsts, taču, kā uzskata pētījuma autori, valsts šo uzdevumu īsteno nepilnīgi.

Pēc pārskata autoru pasūtījuma iedzīvotāju aptauju par vides jautājumiem 2017.gadā veica kompānija "Sustinno". Vaicāti cik daudz naudas valdībai būtu jātērē vides aizsardzībai, teju puse respondentu atzīmēja "tikpat, cik tagad". 9,1% respondentu uzskata, ka vides aizsardzībai būtu jātērē mazāk, bet 4,3% - daudz mazāk. Turpretī 23,4% domā, ka vides aizsardzībai jātērē vairāk, bet 8,1% vēlētos redzēt "daudz vairāk" tēriņu šim mērķim.

Pētnieki apgalvo, ka vērojamas arī pozitīvas tendences no vides, resursu un ekoloģijas nozīmes apzināšanās viedokļa. Apgalvojumam "gandrīz viss, ko mēs darām mūsdienās kaitē videi" 2010.gadā piekrita 39%, bet 2017.gadā jau 48% iedzīvotāju.

Tāpat 66% pilnīgi vai drīzāk nepiekrīt apgalvojumam, ka "daba pati spēj neitralizēt industriālo valstu radīto piesārņojumu" . Kā norāda pētnieki, tas nozīmē, ka sabiedrība apzinās, ka attīstība un industrializācija ir saistītas ar blaknēm piesārņojuma veidā, ko vide nespēj neitralizēt.

Tomēr tikai katrs trešais Latvijas iedzīvotājs uzskata klimata izmaiņas par vienu no galvenajām vides problēmām Latvijā. Šajā jautājumā esot būtiskas reģionālas atšķirības, piemēram, tikai 25% rīdzinieku to uzskata par vides problēmu pretstatā 37% respondentu, kas dzīvo Latvijas reģionos.

"Klimata izmaiņas biežāk piemin strādājoši cilvēki un 27% cilvēku uzskata, ka klimata izmaiņas skar viņus personīgi. Iespējams secināt, ka algoti darbinieki un cilvēki reģionos uzskata, ka klimata izmaiņas ir būtiska problēma un viņus ietekmē," pauda pētnieki. Viņu ieskatā, šīs atbildes norāda uz to, ka pilsētvide veicina cilvēku atsvešināšanos no biosfēras un tās procesiem.

Pētnieki secinājuši, ka ekoloģiska rīcība nav atkarīga no ekonomiskās attīstības un ienākumiem.

Uz augšu