"Maģisks" vārds, ko aviokompānijas izmanto, lai patērētāji vairāk maksātu par oglekļa izmešiem (5)

Kanādā esošās Britu Kolumbijas universitātes un Vides aizsardzības fonda kopīgi veiktajā pētījumā atklāts, ka ir kāds “maģiskais vārds”, kas efektīvi iedarbojas uz cilvēkiem – liekot viņiem maksāt vairāk vai nemaksāt nemaz attiecībā uz oglekļa izmešiem. Aviokompānijas, nosakot biļešu cenas, tajās arī iekļauj maksājumus par ietekmi uz apkārtējo vidi.

Tika izpētīts, kā cilvēki reaģē uz dažādām cenu noteikšanas stratēģijām, kad jāiegādājas aviobiļetes un papildus jāmaksā arī par kaitīgajiem izmešiem, kas nonāk atmosfērā.

Pētnieki veica vairāku eksperimentu sēriju, kuru laikā cilvēkiem tika piedāvātas divas opcijas. Vienā gadījumā bija iespējams izvēlēties lidojumu, kas it kā ir par 14 dolāriem dārgāks nekā otrais variants. Pirmais variants nosacīti bija dārgāks, jo, kā skaidrots pētījumā, lidojuma cenai bija pievienota papildmaksa par “iespēju kompensēt lidojuma laikā radītos oglekļa izmešus, 14 dolārus novirzot aviācijas degvielas ražošanai un videi draudzīgai importēšanai”.

Savukārt otrajā variantā cena bija par 14 dolāriem augstāka nekā lidojuma cena pirmajā variantā, taču tajā tika iekļauts nosacījums, ka, iegādājoties šo biļeti, pasažieris samaksās arī “izmešu nodokli”, kas ir iekļauts cenā.

Kā atklājās pētījumā, vairākums cilvēku izvēlējās dot priekšroku lidojumiem, kur kā viena no cenu veidojošajām komponentēm bija norādīta “iespēja kompensēt” kaitīgos izmešus, savukārt biļete ar cenā iekļautu “nodokli” potenciālos pircējus uzrunāja mazāk. Cilvēki bija vairāk gatavi samaksāt 14 dolāru lielo papildmaksājumu, jo tādējādi, kā norādīja pircēji, paša lidojuma izmaksas būtu mazliet lētākas.

Pētnieki norāda, ka “oglekļa izmešu nodokļi” atstāj nopietnu ietekmi uz patērētājiem un viņu gatavību maksāt par biļetēm. Cenu politika, kurā ir iekļauta maksa par oglekļa izmešu nodokli, potenciālajos pircējos izraisa negatīvas asociācijas, tieši tādēļ efektīvāks paņēmiens ir noteikt lidojumam zemāku cenu, pievienojot papildmaksu iespējamā nodokļa apmērā, taču nesaucot to par nodokli. Pilnīgi pietiekami ir nodēvēt maksājumu par “kompensēšanas izdevumiem vides aizsardzības jomā”.

Neņemot vērā atšķirības starp nodokļiem un “kompensāciju” maksājumiem, pētnieki uzsvēra, ka arī aviokompāniju uzsvars uz vienu vai otru stratēģiju var ietekmēt potenciālā biļešu pircēja izvēli par labu vienai vai otrai aviokompānijai.

Skaidrojot, ka kompensācijas maksājums tiek izmantots, lai padarītu kvalitatīvāku un videi draudzīgāku ražošanu un importa sistēmu, pircēja zemapziņā tas var nostrādāt kā faktors, kas “ļautu pasažieriem palīdzēt apkārtējai videi, kā arī zināmā mērā pašam uzņemties atbildību par to, ka sava lidojuma laikā radītais piesārņojums nonāks apkārtējā vidē”.

Pētnieki norāda, ka lidsabiedrības stratēģija, nosakot nodokli par oglekļa piesārņojuma nonākšanu atmosfērā, var likt pasažieriem justies sodītiem par to, ka viņu dēļ tiek piesārņota apkārtējā vide.

Pētījuma secinājumiem var būt visai būtiska ietekme uz to, kā aviokompānijas nākotnē varētu vadīt savu biznesu, it īpaši – attiecībā uz klimata pārmaiņu seku mazināšanas politikas īstenošanu.

Ir zināms, ka tieši globālā aviācijas industrija ir viens no lielākajiem oglekļa izmešu radītājiem pasaulē, kas būtiski ietekmē arī klimata pārmaiņas. Aprēķināts, ka lidmašīnas rada aptuveni 2,5% no kopējā globālā oglekļa izmešu apjoma. Sagaidāms, ka šis rādītājs tuvāko gadu laikā tikai turpinās augt, jo pēdējo gadu laikā vērojama lidmašīnu pasažieru skaita pieauguma tendence visā pasaulē. Sagaidāms, ka arī nākamajos gados lidotgribētāju skaits turpinās pieaugt, kas savukārt palielinās arī reisu skaitu.

Atbildot uz to, klimata aktīvisti ir sākuši savdabīgu kampaņu pret aviācijas industriju, kā arī pasažieriem, kuri izvēlas pārvietoties ar gaisa transportu. Aktīvisti cer, ka arvien vairāk aviopasažieru ņems vērā to, cik ļoti lielu kaitējumu apkārtējai videi nodara lidojums ar lidmašīnu.

Zviedru pusaudze, klimata aktīviste Grēta Tunberga ir sākusi tā dēvēto “lidojumu kaunināšanas” kustību, aicinot cilvēkus apdomāties un izmantot klimatam daudz draudzīgākus transporta veidus, tādējādi samazinot kaitīgo izmešu daudzumu atmosfērā.

Arī pašas lidsabiedrības šovasar ir ziņojušas par to, ka cilvēki arvien vairāk izvēlas iegādāties biļetes, kurām kā papildu maksājums ir noteikta summa par radīto izmešu “kompensēšanu”. Iegūtā nauda no šādām “kompensācijām” tiek novirzītas dažādām vides iniciatīvām – sākot ar koku stādīšanu un mežu atjaunošanu, beidzot ar saules paneļu uzstādīšanu.

Lielākās ASV aviokompānijas, to vidū “Delta”, “JetBlue”, “United” un “Alaska” piedāvā biļešu pircējiem iespēju iegādāties biļetes ar “kompensācijas” maksājumu vai arī atsevišķi veikt ziedojumus. Iegūto naudu lidsabiedrības ziedo organizācijām, kam ir noslēgti sadarbības līgumi ar aviokompānijām. Vairākumā gadījumu maksājuma apmērs tiek bāzēts uz to, cik lielu attālumu lidmašīnas veic lidojuma laikā.

Pētnieki norāda: šā pētījuma rezultāti liecina, ka cilvēki arvien vairāk sāk piedomāt par lidojumu ietekmi uz apkārtējo vidi, tieši tādēļ viņi ir gatavi arī vairāk piemaksāt, lai šādi uzņemtos atbildību par piesārņojumu. Tas arī jāsaprot aviokompānijām, ka “labprātīgi” cilvēki arī būs gatavi maksāt, bet nodoklis tiks uztverts kā savdabīgs “sods”...