Reirs: Valsts budžets vienmēr ir kompromisu apvīts

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV)

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Valsts budžets vienmēr ir kompromisu apvīts un arī nākamā gada budžets nav izņēmums, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

"Tas ir normāls budžets, kuru veidoja piecas politiskās partijas ar saviem kompromisiem. Budžets vienmēr ir kompromisu apvīts un arī šis budžets nav izņēmums," teica Reirs.

Vienlaikus ministrs pauda viedokli, ka Latvija ar nākamā gada budžetu ir gatava arī nebaltām dienām. "Tāda krīze kā 2008.gadā, nekādā gadījumā Latvijā nebūs. Mēs varam runāt par krīzes situāciju, kad nebūs izaugsme - būs stagnācija," sacīja Reirs.

Tajā pašā laikā viņš arī atzina, ka budžetā iekļautā ekonomikas pieauguma prognoze 2,8% apmērā ir viena no lielākajām, ja salīdzina, piemēram, ar Pasaules bankas, Starptautiskā valūtas fonda, Eiropas Komisijas vai neatkarīgo ekspertu vērtējumu.

Jau vēstīts, ka Reirs pirmdien Saeimā iesniegs 2020.gada budžeta likumprojektu. Plkst.9.50 finanšu ministrs no ministrijas uz Saeimu nesīs budžeta portfeli, lai jau tradicionāli nodotu valdības sagatavoto nākamā gada valsts budžeta likumprojektu izskatīšanai parlamentā.

Budžeta likumprojekta un tā pavadošo likumprojektu iesniegšanas pasākums Saeimā notiks plkst.10.

No plkst.10.35 Saeimas nama Dāvanu zālē paredzēts Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (VL-TB/LNNK), Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Mārtiņa Bondara (AP) un finanšu ministra mediju brīfings.

Budžeta portfeļa nešana no Finanšu ministrijas uz Saeimu ir tradīcija, kas tika aizsākta 1997.gadā. Šogad portfelis tiks nests 22.reizi. Tradīciju ieviesa bijušais finanšu ministrs Roberts Zīle (VL-TB/LNNK). Viņš atvēlēja personīgo darba portfeli, lai Saeimā nogādātu 1998.gada budžetu.

Tagadējais ministrs Reirs portfeli nesīs ceturto reizi. Viņš pievienojas tiem ministriem, kuri portfeli nesuši visbiežāk - arī Oskars Spurdziņš un Andris Vilks šo tradīciju pildījuši katrs četras reizes.

Tāpat vēstīts, ka Ministru kabinets piektdien, 11.oktorbī, ārkārtas sēdē atbalstīja 2020.gada budžetu, kurā konsolidētie budžeta ieņēmumi prognozēti 9,89 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - desmit miljardu eiro apmērā.

Salīdzinājumā ar 2019.gada budžetu, nākamgad ieņēmumi augs par 717,1 miljonu eiro, bet izdevumi par 610,1 miljonu eiro.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2020.gadā prognozēti 6,88 miljardi eiro un izdevumi plānoti 7,22 miljardi eiro. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2019.gada plānu ir 400 miljoni eiro jeb 5,9%. Izdevumu palielinājums ir 325,2 miljoni eiro, kas paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai.

Savukārt Eiropas Savienības (ES) politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzēts finansējuma palielinājums 74,8 miljonu eiro apmērā.

Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 3,2 miljardi eiro un 2,97 miljardi eiro. Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2019.gada plānu ir 211,2 miljoni eiro jeb 7,6%.

Tāpat tika apstiprināta mērķdotācija pašvaldībām 382 689 344 eiro apmērā un valsts budžeta dotācija pašvaldībām 184 539 752 eiro apmērā. Pašvaldību aizņēmumu kopējais palielinājums noteikts 118 138 258 eiro apmērā.

Noteikt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem būs attiecīgi - pašvaldību budžetiem 80% apmērā un valsts budžetam - 20% apmērā. Prognozētie IIN ieņēmumi pašvaldību budžetos ir 1,4 miljardi eiro.

Lai kompensētu Rīgas pašvaldības kontrolētās kapitālsabiedrības "Rīgas Satiksme" radīto negatīvo fiskālo ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci, noteikts, ka Valsts kase 2020.gadā līdz katra mēneša 15.datumam ieturēs no Rīgas pašvaldības budžetam pārskaitāmā IIN ieņēmumiem summu 38 miljonu eiro apmērā gadā.

Iekšzemes kopprodukta (IKP) prognoze faktiskajās cenās 2020.gadam ir 33,154 miljardi eiro. Nākamajā gadā pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts ir 0,3% no IKP.

Maksimālais valsts parāds 2020.gada beigās noteikts 11,75 miljardu eiro apmērā, valdības rīcības pieļaujamās robežas, lai segtu uz valsts budžetu attiecināmās valsts vārdā sniegto galvojumu parāda saistības 2020.gadā, ir novērtētas 2 052 000 eiro apmērā.

Tāpat 2020.gada budžetā paredzēts Izglītības un zinātnes ministrijai finansējums studiju kredītu un studējošo kredītu dzēšanai 1 889 071 eiro apmērā.

Noteikts, ka Valsts prezidenta atalgojums mēnesī nepārsniegs 5960 eiro un reprezentācijas izdevumi mēnesī nepārsniegs 1192 eiro.

Maksa, kas tiek ieturēta no valsts pensijas, pabalsta vai atlīdzības par to piegādi saņēmēja dzīvesvietā, būs 2,39 eiro.

AS "Latvenergo" no 2019.gada ieņēmumiem 2020.gadā dividendēs izmaksās ne mazāk kā 127 070 731 eiro, VAS "Latvijas valsts meži" dividendēs izmaksās ne mazāk kā 71 065 500 eiro, VAS "Latvijas Loto" - ne mazāk kā 2 241 000 eiro, AS "Augstsprieguma tīkls" - ne mazāk 1 735 958 eiro.

Valdība arī lēma, ka gadījumā, ja 2020.gadā faktiskie ieņēmumi no noziedzīgi iegūto līdzekļu konfiskācijas pārsniedz plānoto ieņēmumu apjomu, finanšu ministram būs tiesības lemt par šo līdzekļu pārdali valsts nozīmes reformu īstenošanai.

Uz augšu