LDDK aicina valdību ņemt vērā sociālo partneru iebildumus par nākamā gada budžetu

Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs FOTO: Edijs Pālens/LETA

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina valdību ņemt vērā sociālo partneru iebildumus par budžetu 2020.gadam, tostarp lēmumu celt minimālo darba samaksu, nekonsultējoties ar sociālo partneru organizācijām, kā arī ieceri samazināt bezdarbnieku pabalstu, nesamazinot darbaspēka nodokļus, informēja LDDK.

LDDK informēja, ka atzinīgi vērtē valdības apņemšanos nemainīt nodokļu politiku iedzīvotājiem, saglabājot tās stabilitāti un prognozējamību, kā arī priekšlikumu sabalansēt pašvaldību resursus reģionālā griezumā un konsekventu virzību uz administratīvi teritoriālās reformas veikšanu, tomēr aicina ņemt vērā sociālo partneru iebildumus minētajos jautājumos. Valdības sociālie partneri sagaida savlaicīgu iesaisti konsultācijās un budžeta veidošanas procesā.

"Valsts budžetu jāveido, ievērojot stratēģiskās plānošanas principus, lai nodrošinātu kvalitatīvu rezultātu vidējā termiņa robežās un ilgtermiņā. Darba devējiem un visai sabiedrībai ir svarīga ekonomiskā, sociālā un politiskā stabilitāte. LDDK kopumā atbalsta sagatavotos priekšlikumus valsts budžeta projektam, taču turpmāk tik svarīgus lēmumus jāpieņem daudz aktīvāk konsultējoties ar sociālajiem partneriem," norāda LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.

LDDK aicina arī izvērtēt iespēju ieviest fiskāli neitrālu fiksēto neapliekamo minimumu, aizstājot esošo diferencēto neapliekamo minimumu. Tādējādi mazinātos aplokšņu algu maksātāju priekšrocības pret tiem, kuri maksā legālas algas un tiktu veicināta straujāka ekonomikas izaugsme.

LDDK arī vērš uzmanību faktam, ka 27.septembrī Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu politikas apakšpadomes sēdē pēc būtības netika vērtēti LDDK biedru iesniegtie priekšlikumi, piemēram, par darba devēju iegādāto apdrošināšanas polišu limita palielināšanu strādājošo veselības apdrošināšanai.

LDDK atbalsta lēmumu uzsākt diskusijas par nodokļu politikas reformas izvērtējumu un jauniem priekšlikumiem pēc valsts budžeta apstiprināšanas. Vienlaikus, lai nodrošinātu Nacionālā attīstības plāna 2020 noteiktos rīcības virzienus ekonomiskā izrāviena sasniegšanai un izcilas uzņēmējdarbības vides veidošanai, ir jāturpina strādāt pie tādas nodokļu politikas, kas veicinās privātās investīcijas izpētē un attīstībā un nodarbināto iedzīvotāju prasmju un kompetenču pilnveidē jeb mūžizglītībā, norāda LDDK.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets 11.oktobrī ārkārtas sēdē atbalstīja 2020.gada budžetu, kurā konsolidētie budžeta ieņēmumi prognozēti 9,89 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - desmit miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2019.gada budžetu, nākamgad ieņēmumi augs par 717,1 miljonu eiro, bet izdevumi par 610,1 miljonu eiro.

Valdība arī lēma, ka gadījumā, ja 2020.gadā faktiskie ieņēmumi no noziedzīgi iegūto līdzekļu konfiskācijas pārsniedz plānoto ieņēmumu apjomu, finanšu ministram būs tiesības lemt par šo līdzekļu pārdali valsts nozīmes reformu īstenošanai.

Uz augšu
Back