Ja Latvijā doktora darbus obligāti izstrādātu angļu vai kādā citā svešvalodā, augtu Latvijas zinātnieku starptautiskā konkurētspēja, uzskata idejas atbalstītāji. Bet idejas pretinieki – vairāk nekā 450 profesori, rakstnieki, tulki un citi sabiedrībā zināmu profesiju pārstāvji – parakstījuši vēstuli, ka šādām izmaiņām kategoriski iebilst, vēsta LTV "Panorāma".
IZM sagatavotajā konceptuālajā ziņojumā "Par konceptuāli jauna doktorantūras ietvara un jauna promocijas procesa ieviešanu Latvijā" rakstīts, ka jaunais promocijas process paredz divu ārvalstu recenzentu dalību promocijas padomē, promocijas darbs jāizstrādā angļu valodā vai citā starptautiskā zinātnes valodā atkarībā no veiktā pētījuma jomas.
Tāpat jānodrošina, ka promocijas padomes ārvalstu recenzenti spēj izvērtēt promocijas darbu.
Ja promocijas darbs izstrādāts svešvalodā, tā kopsavilkumam jābūt latviešu valodā, ja to pieprasa pētījuma joma un tēma, nodrošinot, ka promocijas padomes ārvalstu recenzenti spēs izvērtēt promocijas darbu. Savukārt, ja promocijas darbs izstrādāts latviešu valodā, tā kopsavilkumam jābūt citā Eiropas Savienības valodā.
Eksaktā un humanitārā nozare nav vienisprātis
Izpētot ieceres atbalstītāju un pretinieku rindas, iezīmējas samērā krasas viedokļu atšķirības starp eksakto un humanitāro zinātņu pārstāvjiem. Rīgas Tehniskajā universitātē promocijas darbus angļu valodā izstrādā aptuveni trešā daļa no visiem doktorantiem, un tur pāreju uz obligātu disertācijas rakstīšanu starptautiskā valodā sliecas atbalstīt. "Ja mums ir angļu valodā, mums paplašinās iespējas piesaistīt labus oponentus. Tā kā attiecīgi – loģiski, ka arī palielinās darba kvalitāte," sacīja Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors Tālis Juhna.
Tajā pašā laikā skaidru "nē" šādām pārmaiņām saka sociālās, humanitārās zinātnes, pedagoģijas programmu pārstāvji. Viņi LTV uzsvēruši, ka saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas dokumentu -
tā kā promocijas darbs būs angļu valodā, latviešu valodā būs jāuzraksta neliels kopsavilkums, tad zinātniskie teksti latviešu valodā tikpat kā izzustu.
Vēstules autori norāda ziņojuma tekstā nolasāma virzība uz situāciju, ka promocijas darbi latviešu valodā turpmāk faktiski būs izņēmums. Tāpat rakstiski paustajā viedoklī vērsta uzmanība, ka iespēja vai obligāta prasība rakstīt svešvalodā ir divas atšķirīgas nostājas. Vēstules autori norāda uz konceptuālajā ziņojumā norādīto
"prasību, kas tiek pamatota ar apšaubāmu argumentu: darba pieejamību ārvalstu recenzentu lokam".
Tāpat vēstulē rakstīts, ka promocijas darba pieejamību var nodrošināt dažādi, piemēram, nodrošinot kvalitatīvu promocijas darba tulkojumu.
"Turklāt, ja reiz valodas izvēle ir atkarīga no recenzentiem - vai recenzenti būtu nosakāmi vēl pirms promocijas darba rakstīšanas? Savukārt kopsavilkums latviešu valodā, ja tas ir un paliek vienīgais teksts, kurā pētnieks Latvijas sabiedrībai izklāsta savu pētījumu rezultātus latviešu valodā, tomēr ir ārkārtīgi niecīgs elements," pausts uzrakstītajā vēstulē.
Tāpat vēstules autori norāda, ka Latvijas mērogā promocijas darbu kopsavilkumi nevar kļūt par vienīgajiem zinātniskajiem tekstiem latviešu valodā.
"Ja promocijas darbs obligāti jāsagatavo svešvalodā, tas nenovēršami vedina pētnieku arī, piemēram, atsevišķos zinātniskos rakstus izstrādāt angliski."
Viedoklī, kas adresēts IZM, norādīts, ka, ņemot vērā šābrīža situāciju, visi lēmumi saistībā ar valodas lietojumu jāizsver īpaši rūpīgi un atbildīgi, jo "sekas var sniegties pāri katras konkrētas jomas robežām".
"Gribētos domāt, ka tas attiecas arī uz latviešu valodas pilnvērtīgu eksistenci un attīstību un uz jauno Latvijas zinātnieku latviešu valodas prasmēm. Latviešu valodas nozīme ir nepārprotami atzīta Eiropas Savienības līmenī, tomēr visupirms mēs katrs tepat Latvijā esam atbildīgi par valodas saglabāšanu un attīstīšanu."
Iluzora var izrādīties iedoma, ka izcilības, panākumu un pamanāmības šķērslis kādā jomā ir latviešu valoda, raksta vēstules autori.
"Pirmkārt, dažādās universitātēs, kas ir iekļuvušas reitingu augstākajās vietās, prasības attiecībā uz promocijas darba valodu ir atšķirīgas, taču nebūt ne tik bieži ir sastopams gadījums, kurā promocijas darbu aizliegts rakstīt valsts valodā. Otrkārt, pašreizējā konceptuālā iecere rada risku, ka augstākajā zinātniskajā līmenī latviešu valodas klātbūtne turpmāk būs izņēmums, tādējādi ietekmējot ne tikai latviešu zinātnes valodas attīstību, bet visu valodas dzīves telpu kopumā."
Tāpat vēstules autori norāda, ka latviešu valoda nekad nav bijusi starptautiskā zinātnes valoda, un tās attīstīšana akadēmiskajā jomā ir bijis principiālu lēmumu rezultāts, izprotot, ka pilnvērtīga valoda nozīmē tās izmantošanu visās cilvēka darbības jomās.
"Promocijas darbi ir būtisks avots jaunas terminoloģijas ienākšanai latviešu valodā.
Ja tas vairs nenotiks, būs apdraudēta zinātniskā saziņa latviešu valodā kopumā. Tas savukārt ietekmē iespējas latviešu valodā iegūt augstāko izglītību un potenciāli arī latviešu valodas pozīcijas dažādās citās lietojuma sfērās. Tāpat uzskatāms, ka arī ārvalstu doktorantu promocijas darbiem ir nepieciešams kopsavilkums latviešu valodā, ja viņi darbu aizstāv Latvijā. Aizstāvēt promocijas darbu latviešu valodā - valsts valodā - Latvijā būtu jābūt primārai prasībai," norāda vēstules autori.
Tāpat vēstules autori aicina ņemt vērā pētnieku gatavību svešvalodā sagatavot augsta sarežģītības līmeņa tekstus. Ja valodas prasmes nav izcilas, šis faktors var būtiski apdraudēt darba kvalitāti.
"Mums jādomā arī par to, vai, kas un kā sabiedriskajās norisēs un attieksmē motivēs jauniešus rūpēties par latviešu valodu un tās lietojuma kvalitāti. Iecerētais regulējums arī nostāda neizdevīgākā pozīcijā visus tos Latvijā dzīvojošos, kuriem dzimtā valoda ir latviešu, nevis angļu, krievu vai kāda cita par "starptautisku zinātnes valodu" atzīta valoda, diskriminējot valsts valodas kā dzimtās valodas runātājus."
Tāpat vēstules autori aicina atcerēties, ka "Valsts valodas politikas pamatnostādnēs 2015.-2020. gadam" viens no četriem rīcības virzieniem ir "valsts valodas izglītības politika (latviešu valodas mācību metodikas, mācību materiālu atbilstības, pieejamības, pievilcības, kā arī jomas speciālistu un pedagogu sagatavošanas nozīme valsts valodas pozīciju stiprināšanā)". Tāpēc vēstules autori uzskata, ka konceptuālā ziņojuma pašreizējās redakcijas apstiprināšana būtu nevis latviešu valodas pozīciju stiprināšana, bet gan gluži pretēji - to graušana.
Vēstules autori piedāvā savus risinājumus - pretendents raksta valodā, kurā promocijas darbu var sagatavot viskvalitatīvāk,
latviešu valodā rakstītajiem darbiem būtu jānodrošina, finansiāli atbalstot, tulkojuma sagatavošana svešvalodā.
Vēstules autori prasa arī turpmāk atļaut promocijas darbus visās nozarēs neatkarīgi no temata rakstīt un aizstāvēt latviešu valodā.
"Pamatnostādnes būtu šādas: pirmkārt, promocijas darbu pēc brīvas izvēles izstrādā latviešu valodā vai svešvalodā atbilstoši pētījuma jomai, mērķiem un valodu prasmēm, otrkārt, ja promocijas darbs izstrādāts svešvalodā, nepieciešams tā kopsavilkums latviešu valodā, treškārt, prasība sagatavot kopsavilkumu latviešu valodā attiecas arī uz doktora grāda pretendentiem no ārvalstīm".
Latvijas Lietišķās valodniecības asociācija lūdz IZM oficiālā formātā informēt ministriju par apspriešanas rezultātiem un galīgajiem lēmumiem promocijas darba valodu izvēles jomā.
IZM ir izsūtījusi aicinājumu apmeklēt publisku diskusiju "Virzība uz inovatīvu doktorantūru un pētniecības izcilību", kas notiks 21.novembrī Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas izglītības tehnoloģiju centra konferenču zālē Anniņmuižas bulvārī 26a.
Plānots, ka pasākumā prezentēs jauno doktorantūras modeli, notiks diskusijas par būtiskākajām prasībām doktora studiju programmu īstenotājiem, jauno doktorantūras finansēšanas pieeju, kā arī jaunā doktorantūras modeļa ieviešanas plānu.
