Krimināllietās biežākais kasācijas iemesls ir sodu nepareiza piemērošana

Dokumenti tiesā. Ilustratīvs attēls.

FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Šā gada pirmajos desmit mēnešos Augstākās tiesas (Senāta) Krimināllietu departaments vairāk nekā pusē izskatīto lietu atcēla vai grozīja pirmās un apelācijas instances tiesas nolēmumus, turklāt divos no pieciem atceltajiem vai grozītajiem nolēmumiem (38%) ir konstatētas soda piemērošanas kļūdas, liecina Augstākās tiesas apkopotā statistika.

Rīga, 25.nov., . 

Soda piemērošana ir viens no visbiežāk izvirzītajiem jautājumiem krimināllietās, ko kasācijas kārtībā skata Senāta Krimināllietu departaments. 2019.gadā jautājums par soda piemērošanu skatīts 62 lietās jeb 28% kasācijas kārtībā skatītajās lietās, tostarp 17 lietās, kurās protestu bija iesniedzis prokurors, informēja Augstākā tiesa.

"Senāts ir kasācijas instances tiesa. Proti, te vairs atkārtoti nenoskaidro lietas faktiskos apstākļus un nevērtē pierādījumus. Senāts, balstoties uz lietā esošajiem materiāliem, vērtē tikai to, vai piemērotais sods atbilst likumu prasībām," uzsvēra Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe.

Soda noteikšana ir būtisks aspekts, kas nodrošina lietas pareizu un taisnīgu izskatīšanu. Nosakot sodu, zemāko instanču tiesām ir jāievēro zināma secība un kārtība. Īpaši būtiski tas ir gadījumos, kad persona tiek sodīta par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem spriedumiem, norāda Augstākā tiesa.

Tieši nepareizi noteiktu sodu dēļ Senātam visbiežāk nākas izmantot savas tiesības pārsniegt kasācijas sūdzībā vai protestā izteiktās prasības robežas. 2018.gadā bija 30 šādas lietas, savukārt 2019.gada pirmajos desmit mēnešos - 19. Katra otrā no šīm lietām attiecināma uz soda noteikšanu, kas pasliktināja apsūdzētā stāvokli, uzsvēra tiesā.

Augstākā tiesa norāda, ka Senāta prakse saskan ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas uzsvērto subsidiaritātes jeb kompetenču sadales principu, nodrošinot, ka Senāts izvērtē Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā garantēto tiesību aizsardzību, kas Kriminālprocesa likumā ietvertas kā kriminālprocesa pamatprincipi. Tostarp krimināllietā piemērojamā soda samazināšanu, ja ir pārkāptas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.

"Mēs kā pēdējā tiesu instance jūtam atbildību gan par pareizu sodu piemērošanu, gan arī par vienotas izpratnes veidošanu sodu noteikšanā. Tādēļ ne tikai fiksējam kasācijā pārsūdzētajās lietās konstatētos pārkāpumus, bet arī meklējam iespējas, kā risināt un skaidrot problēmas, ko saskatām tiesu praksē," uzsvēra Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs.

Par kasācijā konstatējām problēmām sodu noteikšanā Senāta zinātniski analītiskie padomnieki informē Tieslietu ministrijas darba grupas, kas strādā pie likumu pilnveidošanas.

Departamenta atziņas par Krimināllikuma normu piemērošanu tiek sistematizētas un publicētas gan Augstākās tiesas interneta vietnē, gan arī pievienotas Krimināllikuma normām vietnē "likumi.lv". Judikatūras nolēmumu arhīvā par sodu noteikšanas jautājumiem publicēti vairāk nekā 100 nolēmumi, savukārt "likumi.lv" pieejamas 15 atziņas, kas izteiktas 13 Senāta lēmumos.

Tāpat Augstākās tiesas interneta vietnē ir pieejami trīs tiesu prakses pētījumi par noteiktu kategoriju noziedzīgajiem noziegumiem un par atsevišķiem sodu piemērošanas jautājumiem, kā arī Augstākās tiesas Senāta un Krimināllietu tiesu palātas tiesneši kopsapulces 2008.gada 1.jūlija lēmums par vienveidīgu tiesību normu piemērošanu soda noteikšanā.

Uz augšu