Pacienti no nākamā gada vidus varētu izjust pozitīvas pārmaiņas zāļu pieejamībā

FOTO: TASS/Scanpix

Ar zāļu ražotāju aktīvu līdzdalību šogad farmācijas jomā aizsāktas vairākas būtiskas reformas. Tās veiksmīgi īstenojot, gaidāms, ka pacienti jau no nākamā gada vidus sagaidīs pozitīvas pārmaiņas zāļu pieejamībā.

Jaunās zāles kompensē uz pusi vairāk

Kā norāda Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) izpilddirektors Valters Bolēvics, viens no panākumiem farmācijas jomā ir valsts kompensējamo zāļu saraksta papildināšana ar jaunākās paaudzes medikamentiem, kam ir būtiska loma sabiedrības veselības uzlabošanā.

Inovatīvo medikamentu skaits, ko apmaksā valsts, kopš 2017.gada Latvijā ir palielinājies uz pusi un straujākās pārmaiņas notikušas tieši pēdējā gada laikā.

Kaut gan valsts budžetā atvēlētais finansējums kompensējamiem medikamentiem skaitliski joprojām ir ar pieticīgu izaugsmi, tas šogad ļāvis daudz lielākam pacientu skaitam apmaksāt jaunās, efektīvās zāles, kas pagarina dzīves ilgumu un kvalitāti. Zāļu ražotāju ieskatā, aizsāktais progress zāļu pieejamībā ir jāturpina ievērojami straujāk, tuvinot Latvijas iedzīvotāju nodrošinājumu ar zālēm Eiropas valstu sniegumam.

No veselības nozarei papildus piešķirtās summas nākamā gada valsts budžetā inovatīvajiem medikamentiem novirzīti 4,3 miljoni eiro: onkoloģijā tie ir 1,6 miljoni eiro, bet kardioloģijā - 2,66 miljoni eiro.

2017. gada martā Latvijā zāļu kompensācijas sistēmas ietvaros tika apmaksātas 30 jaunās zāles, Lietuvā - 55 un Igaunijā - 58; 2018. gada martā Latvijā šis rādītājs palika faktiski nemainīgs, veidojot 31 medikamentu, Lietuvā 62 un Igaunijā – 66. Savukārt 2019. gada martā Latvijā tika iekļauts par 22 medikamentiem vairāk, attiecīgi summāri veidojot 53, Lietuvā - 88 un Igaunijā - 66 medikamentus.

Inovatīvajām zālēm vairāk naudas

Būtisks jaunums un laba ziņa pacientiem ir arī Veselības ministrijas šogad veiktās izmaiņas Ministru kabineta noteikumos Nr. 899, kas paredz, ka ietaupījumi sistēmas ietvaros, kas veidosies, turpmāk pacientiem izrakstot lētāko references medikamentu, tiks novirzīti inovatīvo zāļu iekļaušanai kompensējamo medikamentu sarakstā. Līdzīga prakse pirms gada tika ievesta Lietuvā, kā rezultātā Lietuvas pacientiem no Baltijas valstīm ir pieejami visvairāk jaunākās paaudzes medikamentu. Turklāt Lietuva pirmo reizi šajā rādītājā ir izvirzījusies pirmajā vietā Baltijā, apsteidzot Igauniju.

Minētās izmaiņas panāktas ciešā sadarbībā ar veselības politikas veidotājiem, uzklausot gan ārvalstu zāļu ražotāju, gan ārstu un pacientu organizāciju ieteikumus. Tas ir būtisks ieguvums pacientiem un norāda uz nozares ministrijas izpratni par medikamentu dzīves cikla evolūciju.

Samazinās zāļu piecenojumus

Papildus grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr.899 “Ambulatorai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība”, Veselības ministrija šogad ir uzsākusi arī būtisko zāļu piecenojuma jautājuma risināšanu. Šī gada 6. jūnija Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēdē Veselības ministrija prezentēja zāļu lieltirgotavu un aptieku piecenojumu analīzi Baltijas valstīs,

Veselības ministrijas apkopotajā informācijā ir nepārprotami redzams, ka augstākie medikamentu piecenojumi no zāļu lieltirgotavām Baltijā ir Latvijā. Jo sevišķi būtiski tie ir recepšu medikamentiem, kurus valsts nekompensē, un arī aptieku maksimālie piecenojumi zālēm virs 2 eiro ir lielākie Baltijā kompensējamiem medikamentiem un nekompensējamiem medikamentiem līdz 50 un no 150 eiro.

Ierobežos zāļu reeksportu

Jāpiebilst, ka arī Konkurences padome ir aktīvi iesaistījusies minēto jautājumu regulācijā. Papildus tam, Veselības ministrija izstrādā savu redzējumu, lai ierobežotu zāļu reeksportu no Latvijas.

Tas ļaus risināt arvien aktuālāko zāļu nepieejamības problēmu, kad ārsta izrakstītās zāles aptiekā nav nopērkamas, jo tās ir atvestas uz Latviju, reģistrētas un izvestas uz citām valstīm, kur šis medikaments maksā dārgāk. Medikamentu piecenojumu un pieejamības jautājumi ir ļoti būtiski Latvijas pacientiem, lai tā zāļu cena un atlaides, ko ir panācis Nacionālais veselības dienests, vienojoties ar zāļu ražotājiem, nonāktu arī līdz gala patērētājam jeb pacientam.

Jāpalielina kompensācijas apmērs

Lai uzlabotu zāļu pieejamību, īpaši maznodrošinātajai sabiedrības daļai, viena no vitālām komponentēm ir kompensācijas zāļu budžets un kompensācijas apjoms. Latvijā kompensācijas zāļu sarakstā joprojām ir medikamenti, kuri tiek kompensēti daļēji - 50%, 75% apmērā. Taču jāatzīmē, ka kompensācijas zāļu sistēmas būtība ir iekļauta jau pašā nosaukumā un tai būtu jānodrošina zāļu kompensācija nevis daļēji, bet pilnā apmērā par 100%, kā tas, piemēram, ir Lietuvā.

SIFFA šoruden veica aptauju par kompensācijas zāļu sarakstu, kas atklāja, ka 28,4% iedzīvotāju pēdējos gados Latvijā ir izjutuši finansiālas grūtības, lai iegādātos ārsta izrakstītos kompensējamos medikamentus, bet gandrīz puse jeb 45,8% atzina, ka bijuši spiesti iegādāties tikai daļu no kompensējamām zālēm, jo līdzmaksājumu summa par zālēm bijusi pārāk augsta. Arī Pasaules Veselības organizācija šī gada maijā publiskotajā pētījumā atzina, ka personīgo maksājumu daļa Latvijā kopējos veselība aprūpes izdevumos ir starp augstākajām Eiropas Savienībā un īpaša uzmanība būtu jāpievērš tieši zāļu pieejamības uzlabošanai, paplašinot kompensējamo zāļu sarakstu un samazinot līdzmaksājumu daļu.

Veselības finansējums – vismaz 5% no IKP

Valdības tiešo izdevumu apjoms veselības aprūpei Latvijā ir zems, 2018. gadā tas bija trešais zemākais OECD valstu grupā. OECD valstīs vidēji šie izdevumi bija 6,6% no IKP, Latvijā 3,4%, Lietuvā - 4,5%, Igaunijā - 4,9%, Somijā - 6,8%, Zviedrijā - 9,3%.

Atbilstoši 2018. gada OECD nodokļu konkurētspējas indeksam, Latvija no aptaujā iekļautajām 35 valstīm ierindojās otrajā vietā aiz Igaunijas, jeb, citiem vārdiem, OECD valstu grupā Latvijai 2018. gadā bija otrs konkurētspējīgākais nodokļu politikas piedāvājums. Atbilstoši 2019. gada datiem, Latvija ieņem 3. vietu, Jaunzēlande - 2., Igaunija - 1. vietu un Lietuva – 4.pozīciju. Šie dati parāda, ka mūsu kaimiņi gan ziemeļos, gan dienvidos pie gandrīz identiskām nodokļu pozīcijām ir spējuši budžeta tēriņus līdzsvarot tā, lai veselības aprūpē pietuvotos maģiskajai 5% atzīmei no IKP.

Uz augšu