Astoņas drosmīgas vikingu laikmeta sievietes

Seriāls "Vikingi"

FOTO: publicitātes

Dzirdot vārdus “vikingu karotājs”, mūsu pirmās asociācijas ir draudīga paskata, muskuļots un bārdains senais skandināvs. Nežēlīgs iekarotājs un brutāls laupītājs, iespējams, ar ragiem rotātu ķiveri galvā. Taču pēdējie zinātniskie atklājumi liecina, ka, iespējams, vikingu karotāju rindās bijušas arī sievietes.

Pavisam nesen, 2017.gadā tika publicēts pētījums par apbedījumiem Birkā (Zviedrija), kas reiz bijusi vērā ņemama vikingu apdzīvota vieta. Izrādās, senās kapenēs līdzās diviem upurētiem zirgiem, ieročiem, bultām, vaļa kaula kauliņiem, kurus senatnē izmantoja militārās stratēģijas spēlēs, sākotnēji par vīrieti uzskatītie kauli piederējuši sievietei. Un vismaz trīs skeleti, kas atrasti vairāk nekā pirms 100 gadiem, reiz varētu būt bijušas sievietes un sīvas karotājas. Atklājumi radīja īstu jezgu zinātnieku aprindās.

Lielu izaicinājumu līdzšinējiem pieņēmumiem par senajiem skandināviem met arī jauna dokumentālā filma “Vikingu karavadones”, kas “National Geographic” būs skatāma pirmdien, 9.decembrī. Skatītājiem būs iespēja redzēt pētnieku rekonstruētu sievietes seju, kuras mirstīgās atliekas atrastas Solārā (Norvēģija) un kura bija apbedīta kopā ar iespaidīgu ieroču kolekciju. Rekonstrukcijas laikā atklāta galvas trauma, kas atbilst zobena cirtienam.

“National Geographic” ir apkopojis informāciju par leģendārām vikingu sievietēm. Viņas visas – gan aktīvas karotājas, gan spēcīgas valdnieces - iemieso vikingu neatkarības un personiskā spēka ideālu. Tiesa, lielākoties tie ir idealizēti sāgu un teiku tēli. Tomēr ir skaidrs, ka senie skandināvi pietiekami augstu vērtēja sievietes, lai piedēvētu viņām tādas pat cīņas prasmes un spējas lemt par savu likteni kā bija ļauts vīriešiem.

Medību aizbildne, ar loku un slēpēm bruņotā Skadi

Norvēģu mitoloģijā aizrautīgā medniece Skadi ir milža Tjaci meita. Pēc tam, kad Tors debesu pilsētā Asgardā Tjaci nogalināja, Skadi vēlējās atriebt viņa nāvi. Asgardieši piedāvāja viņai izvēlēties vīru no sava vidus, tiesa, tikai skatoties uz vīriešu kājām. Skadi šķita, ka viņa izvēlas skaisto Baldru, taču izrādījās, ka izredzētais ir auglības, jūrnieku un jūras dievs Njords. Skadi patika kalni, medības un slēpošana, Njordam - ala pie ūdens, tādēļ pēc laika abi pašķīrās. Pēc dažām versijām, Skadi ir divu svarīgāko skandināvu dievu – Freira un Freijas - māte. Iespējams, no vārda “Skadi” ir cēlies nosaukums “Skandināvija”.

Auglības, veiksmes, pēcnāves dieviete, kaķu pajūga vadītāja Freija

Freija ir viena no populārākajām skandināvu dievībām, kas ir atbildīga par auglību, veiksmi, mīlestību, iekāri, pēcnāves dzīvi un aizsardzību. Kaķu vilktā pajūgā Freija brauc pa debesīm. Vikingi viņai kā auglības dievietei lūdza labu ražu, stiprus bērnus un stabilas laulības. No piekūna spalvām gatavotā apmetnī tērptā Freija ir arī valkīra, kas kopā ar Odinu izlemj, kurus kritušos karavīrus uzņemt Valhallā. Tiek uzskatīts, ka pusi kaujas laukā kritušo viņa paņem sev līdzi uz Folkvangu (tautas lauku), pļavu un pili debesu pilsētā Asgardā.

Prasmīgā vikingu skaistule Lagerta

Pēc Lundas arhibīskapa Absalona sekretāra, hronista Sakša Gramatiķa rakstītā, Lagerta ir ziemeļzemju karotāja, kurai pieder zemes Norvēģijā, un slavenā dāņu vikinga Ragnāra Lodbroka pirmā sieva. Dānis ieradās Norvēģijā, lai atriebtu sava vectēva Sigvarda nāvi, te viņam brīvprātīgi palīdzējušas vairākas sievietes, kas ģērbušās vīru drēbēs. Viņu vidū arī prasmīgā karotāja Lagerta. Ragnārs nolēma Lagertu apprecēt. Lai karotāja tam piekristu, viņam nācās nogalināt lāci un suni. Pārim bija dēls Sivards un divas meitas, taču vēlāk abi izšķīrās un tad apprecējās otrreiz. Daži senskandināvu mitoloģijas pētnieki Lagertu, kas aprakstīts gandrīz tikai Sakša Gramatiķa hronikās, saista ar dievietes Torgerdas Holgabrudas tēlu.

Burvju zobena mantiniece, vikingu kapteine Hervora

Pēc XIII gs. Hervararas sāgām Hervoras tēvam Angantiram piederēja burvju zobens Tīrfings, taču viņš tika nogalināts un kopā ar zobenu apglabāts Samses salā. Hervora aug sava mātes tēva, jarla Bjarmara mājās. Viņa devās pie tēva kapa, izsauca garus un pieprasīja zobenu. Angantira spoks lūdza viņu atteikties no meklējumiem, taču Hervora tomēr panāca savu. Sākotnēji zobens Tīrfings bija paredzēts, lai savu īpašnieku padarītu kaujā neuzvaramu, taču par to bija jāmaksā augsta cena, pretējā gadījumā tas sagādāja vien raizes. Tādēļ gan Hervorai, gan viņas dēlam Heidrekam problēmu netrūka.

Ziemeļamerikas apceļotāja Freidisa Eriksdottira

Islandiete Freidisa (970-1004) bija vai nu lieliska kareive, vai arī ļauna slepkava, atkarībā no stāsta, kurā viņa bija pieminēta. Sāgā par Ēriku Rudo viņa meita Freidisa par Vīnlandi dēvētajā Ziemeļamerikas krastā, Ņūfaundlendā viena pati spēj stāties pretim grupai naidīgi noskaņotu vietējo iedzīvotāju. “Grenlandiešu sāgā” Freidisa uz Vīnlandi dodas kopā ar vīru, viņa draugiem un diviem brāļiem, saviem darījumu partneriem Helgi un Finbogi. Sieviete abus apmelo, sakot vīram, ka viņi ir vardarbīgi un ka viņa šķirsies, ja vīrs kaut ko nedarīs. Taču, kad vīram neceļas roka nogalināt šīs grupas sievietes, Freidisa to izdara pati.

Vīnlandes apceļotāja Gudrira Tornjarndotira

Skaidrs, ka Gudrira bija viena no pirmajām Ziemeļamerikas apceļotājām. Arī šis tēls ir sastopams gan sāgā par Ēriku Rudo, gan “Grenlandiešu sāgā”. Islandiete kopā ar savu tēvu un Ēriku Rudo apmetās Grenlandē. Tur nomira viņas vīrs un Gudrira apprecēja Leifa Ēriksona jaunāko brāli Torsteinu. Kopā ar pārējiem viņa piedalījās par Vīnlandes izpētē. Pēc Torsteina nāves un atgriešanās Vīnlandē, Gudrira apprecēja Torfinu Karlsefniju. Viņu dēls Snorre Torfinsons bija pirmais eiropietis, kas ir dzimis Ziemeļamerikā. Dzīves nogalē Gudrira ar kājām devās svētceļojumā uz Romu un, atgriežoties Islandē, kļuva par mūķeni.

Zviedrijas karaliene Sigrīda Lepnā

Vikingu vadoņa Skagula Tosta meita Sigrīda bija precējusies ar zviedru karali Ēriku Uzvarētāju, un pēc viņa nāves nevēlējās troni dalīt ne ar vienu. Apprecēt Sigrīdu vēlējās gan Harolds Grenske no Norvēģijas, Vsevolods no Kijevas, taču abi atzina, ka viņus interesē tikai zemes un bagātības. Viņa abus uzaicināja uz dzīrēm, un kad vīri bija noreibuši un aizmiguši, karaliene aizslēdza zāles durvis un viņus sadedzināja par biedinājumu nākamajiem Sigrīdas rokas tīkotājiem. Tiesa, vēlāk Sigrīda apprecēja Dānijas karali Svenu I Dakšbārdu, un viņu dēls Ūlofs kļuva par pirmo kristīgo Zviedrijas karali. Iespējams, šis stāsts ir tikai leģenda, taču tikpat labi iespējams, ka Sigrīda Lepnā bija nevis vikingu vadoņa meita, bet gan Polijas karaļa Boļeslava I Drosmīgā māsa Svetoslava.

Karaliene un ceļotāja Oda Gudrā

Oda Gudrā, zināma arī kā Oda Ketilsdotira bija Menas un salu karaļa, norvēģa Ketila Plakandeguņa meita, Īrijas un Skotijas vikingu vadoņa Olava Baltā sieva. Pēc vīra nāves Oda kopā ar dēlu Torsteinu pārcēlās uz Herbīdu salām, kur nokārtoja viņa laulības ar Ervinda Norvēģa meitu Turīdu. Torsteins iekaroja teju pusi Skotijas, taču pēc viņa nāves Odas stāvoklis Skotijā kļuva nedrošs, tādēļ viņa devās uz Orkneju, pēc tam uz Islandi. Viņa komandēja vīriešu apkalpi, kas bija tik lojāli, ka nedarīja neko, lai apdraudētu Odas varu. Līdz savai nāves dienai Oda pārvaldīja zemes Islandes dienvidos. Viņa visu pārraudzīja pat mazdēla Olava Feilana laulību dienā, pēc tam devās uz guļamistabām un miegā mira.

Uz augšu