Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2019/12/09/12797486t1h9b67.jpg)
"Z-Towers" dvīņu torņus sāka celt 2008. gadā, bet tie pabeigti šā gada vasarā. Kaut arī torņu būvniecība ir noslēgusies, nu jau vairākus mēnešus ir aizķērusies to nodošana ekspluatācijā. Kas patlaban notiek ar toņiem un vai tie vispār ir droši, skaidro raidījums "TV3 ziņas".
"Z-torņu" būvniecība kopumā ilga teju 13 gadus, un pat šodien Rīgas centra debesskrāpji ir neapdzīvoti. Patlaban Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments nupat pagarinājis ēkas ekspluatācijā nodošanas termiņu līdz 27.decembrim, taču pastāv iespēja, ka arī šo datumu var gadīties atkal pagarināt. Jau iepriekš ēku attīstītāju un investoru tikšanās ar būvvaldi vairākkārt beigušās bez iepriecinošiem rezultātiem, jo viedokļi par objektu drošību visiem atšķiras. Turklāt papildus neatkarīgā eksperta atzinumam būvvalde ir vērsusies pie "Rīgas ūdens" un Būvniecības valsts kontroles biroja pēc viņu atzinuma. Paši attīstītāji gan apgalvo, ka ēka ir vairāk nekā droša.
/nginx/o/2019/12/09/12797640t1h39ed.jpg)
"Es nebaidīšos teikt, ka šī ir drošākā augstceltne Rīgā, jo esam veikuši pārrēķinus - ja mēs nojauktu kaut vienu kolonnu, šīs ēkas nesabruktu kā kāršu namiņš," raidījumam skaidro SIA "IG Kurbads" būvinženieris un ēku būvkonstrukciju projekta autors Nomunds Tirāns. Inženieris ziņu aģentūrai "Leta" atklājis, ka, projektējot konstrukcijas, tika uzstādīti augsti drošības mērķi un būve atbilst gan eirokodeksu standartiem, gan Šveices normatīviem, pēc kuriem vadījās projektētāji. "Rīgas pilsētas būvvalde "piesienas" lietām, kas neietekmē objekta drošumu. Ir veikta ekspertīze, kas apstiprina, ka konstrukcijas atbilst projektam un ir drošas. Ekspertīzes secinājumu nav pamata apšaubīt, viņš uzsvēra.
/nginx/o/2019/12/09/12797639t1h69af.jpg)
"Arī, mūsuprāt, būvvalde pārkāpj savu kompetenci un tā uz šķietamības pamata vai uz to, ka liekas, ka kaut kas nav kārtībā, viņi uztaisa to tā, it kā ekspertīze nav veikta pietiekamā apjomā," tā raidījumam vēsta inženieru biroja "CMB" valdes priekšsēdētājs Artis Dzirkalis. Jāpiebilst, ka ēku būvniecības laikā, 13 gadus ilgušajā procesā, 15 reizes ir mainījušies būvniecības dalībnieki un daudzu nesošo konstrukciju dokumentācija ir vienkārši pazudusi. Tas ir kļuvis par pamatu būvvaldes bažām par ēkas drošību, turklāt būvnieku maiņu papildina arī citi savdabīgi notikumi. Šā gada novembra sākumā Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs vērsās pie Rīgas domes deputātiem ar vēstuli, kurā pārmeta Rīgas domes priekšsēdētājam Oļegam Burovam (GKR) spiediena izdarīšanu uz būvvaldes darbiniekiem, lai tie pieņemtu ekspluatācijā Pārdaugavā uzslietos "Z-torņus".
/nginx/o/2019/12/09/12797631t1he76f.jpg)
6.novembrī Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas sēdē Vircavs paziņoja, ka "Z-torņiem" būtu nepieciešama visaptveroša nesošo konstrukciju ekspertīze tieši nozaudētās dokumentācijas dēļ. Tikmēr mērs pauda bažas par kopumā būvvaldē notiekošajiem procesiem, sevišķi saistībā ar "Z-torņu" projektu. Paziņojumā medijiem Burovs apstiprināja, ka ir ticies ar projekta attīstītājiem, kuri vērsušies pie viņa ar informāciju par to, ar kādām problēmām uzņēmēji sastopas, lai nodotu ēku ekspluatācijā. Tikmēr, runājot par būvvaldes darbu kopumā, Burovs norādīja, ka "pēdējās dienās tajā norisinās ne visai izskaidrojami notikumi". "Būvvaldes vadītājs vienu dienu uzraksta darba uzteikumu, otrā dienā to jau atsauc, bet trešajā dienā sāk neplānotu iestādes reorganizāciju. Šie procesi, kopsakarā ar ārvalstu investoru paustajām bažām, ir visai nopietns signāls," pauda mērs, norādot, ka paļaujas uz tiesībsargājošo institūciju profesionālo darbu.
Savukārt ēkas attīstītāji "Towers Construction Management" vērsušies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) un Valsts policijā par, iespējams, apzinātu ēkas nodošanas ekspluatācijā kavēšanu.
Katrs ekspluatācijā nenodotas mēnesis "Z-towers" attīstītājiem izmaksā 1,5 miljonus eiro, kas ir pamudinājis investorus un attīstītājus vērsties starptautiskās institūcijās, ja ēkas neizdosies nodot arī 27. decembrī. Patlaban objekts ir pilnībā gatavs uzņemt iemītniekus - vienā tornī ir iekārtoti dzīvokļi, bet otrā - biroji. Novembra noslēgumā laikrakstam "Dienas Bizness" projekta attīstītāji atklājuši, ka šobrīd no 200 dzīvokļiem 10% ir pārdoti, bet pārējos paredzēts izīrēt - viena īres dzīvokļa cena ir 10 - 15 eiro par kvadrātmetru atkarībā no skata pa logu un stāva. Viens no iemesliem ir īres dzīvokļu pieprasījums, bet otrs - attīstītāji nevēlas papildus līdzīpašniekus.