Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi ceturtdien pulcējas Briselē uz šā gada pēdējo samitu.
Divas dienas ilgās sanāksmes dienaskārtībā cita starpā iekļautas debates par termiņu, līdz kuram ES būtu jāsasniedz tā dēvētā klimata neitralitāte, sarunas par bloka nākamo ilgtermiņa budžetu un jautājums par sankciju pagarināšanu pret Krieviju.
Šis samits notiek brīdī, kad mainās ES politiskā vadība, Eiropadomes priekšsēdētāja pienākumus uzņemoties Šarlam Mišelam un Eiropas Komisijas (EK) prezidenta krēslā sēžoties Urzulai fon Leienai.
Vienlaikus samita priekšvakarā notikusi pašreizējās bloka prezidējošās valsts Somijas premjera nomaiņa, un šajā sanāksmē to pārstāvēs jaunā valdības vadītāja Sanna Marina.
Turklāt samita norise laikā sakrīt ar Lielbritānijas parlamenta pirmstermiņa vēlēšanām, kuru iznākums, domājams, būs izšķirošs jautājumā par "Brexit". Vēlēšanu dēļ pašreizējā britu premjera Borisa Džonsona krēsls Briselē paliks tukšs.
Zemāk sniedzam ieskatu samita dienaskārtības jautājumos.
Klimata neitralitāte
Mišels paudis cerību, ka dalībvalstu līderi spēs vienoties par ES klimata neitralitātes sasniegšanu līdz 2050.gadam, taču pret to iebilst Polija, Ungārija un Čehija, kuru tautsaimniecības joprojām ir stipri atkarīgas no fosilā kurināmā.
Šāda mērķa nospraušana būtu "spēcīgs signāls", ka ES ir gatava uzņemties globālo vadošo lomu "izšķirošajā" jautājumā par klimata izmaiņu ierobežošanu, dalībvalstu līderiem adresētajā vēstulē norādījis Mišels.
To par prioritāti pasludinājusi arī jaunā EK prezidente fon Leiena, kas trešdien iepazīstināja ar savu ekonomikas pārorientācijas plānu nolūkā ierobežot klimata pārmaiņas jeb tā dēvēto Eiropas Zaļo kursu.
Cenšoties pārliecinātu skeptiķus, Leiena iecerējusi akumulēt 100 miljardus eiro, lai varētu finansiāli atbalstīt pāreju uz videi draudzīgu energoresursu izmantošanu.
Ilgtermiņa budžets
Kā parasti sarunas par nākamo ES ilgtermiņa budžetu laika posmam no 2021. līdz 2027. gadam ir smagas, jo bagātākās dalībvalstis, īpaši Vācija, kas veic lielākās iemaksas bloka budžetā, vēlas tēriņus ierobežot, kam pretojas tās dalībvalstis, kas gūst lielāko labumu no ES fondiem.
Situāciju sarežģī gaidāmā Lielbritānijas izstāšanās no ES, kas brīdī, kad parādījušās jaunas steidzami risināmas problēmas - migrācija un klimata pārmaiņas, atstās bloka budžetā ievērojamu robu.
Taču jau tagad ir skaidrs, ka dalībvalstis par budžetu vienošanās nepanāks līdz sākotnēji plānotajam termiņam - šā gada beigām.
Somija, kas šobrīd rotācijas kārtībā pilda ES prezidējošās valsts pienākumus, ir piedāvājusi kompromisu, kas gan nevienu neapmierina, tomēr tiek uzskatīts par labu sākumpunktu tālām sarunām.
Eirozonas reformas
Līdzšinējās sarunas par reformām, kas paredz fiskālās un monetārās ūnijas tālāku padziļināšanu un kuru īstenošana pēc pēdējās finanšu krīzes tiek uzskatīta par nepieciešamu, ir iestrēgušas.
Itālija, kas nav apmierināta ar Vācijas piedāvāto veidu, kā īstenot Eiropas banku apdrošināšanas sistēmu (EDIS), šomēnes bloķēja grozījumus līgumā par Eiropas stabilitātes mehānismu (ESM).
Neveicas arī sarunas par eirozonas budžetu jeb tā dēvēto konkurētspējas un konverģences budžeta instrumentu (BICC), kura mērķis ir atbalstīt ilgtermiņa strukturālās pārmaiņas.
Paredzēts, ka dalībvalstu līderi piektdien izvērtēs panākto progresu, lai piešķirtu sarunām svaigu impulsu, taču kādi konkrēti rezultāti netiek sagaidīti.
Turcija
Sagaidāms, ka dalībvalstu līderi kopīgi nosodīs Turcijas noslēgto līgumu ar Lībiju par savstarpējās jūras robežas nospraušanu Vidusjūrā, paziņojot, ka tas ir pretrunā ar starptautiskajām tiesībām.
Ankaras un Tripoles memorands par savstarpējo saprašanos "pārkāpj trešo valstu suverēnās tiesības, ir pretrunā ar jūras tiesībām un nevar radīt nekādas tiesiskas sekas trešajām valstīm," teikts samita komunikē projektā.
Projektā pausta solidaritāte ar Grieķiju un Kipru, kas pauž satraukumu par Turcijas centieniem nostiprināt savas pretenzijas uz dabasgāzes iegulām, kuras varētu atrasties Vidusjūras dibenā.
Sankcijas pret Krieviju
Dalībvalstu līderiem jālemj arī par sankciju pagarināšanu pret Krieviju, kas tika ieviestas, reaģējot uz Maskavas militāro iebrukumu Ukrainā un kuru atcelšana ir tieši saistīta ar tā dēvētās Minskas vienošanās izpildi.
Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Emanuels Makrons informēs savus kolēģus par pirmdien notikušo tikšanos ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un Kremļa saimnieku Vladimiru Putinu, kuras laikā abi karā iesaistīto valstu līderi apņēmās līdz gada beigām panākt pilnīgu pamiera ievērošanu.
Šobrīd pret Krieviju vērstās ekonomiskās sankcijas ir spēkā līdz 31.janvārim, un sagaidāms, ka tās tiks pagarinātas vēl uz sešiem mēnešiem.
"Brexit"
Paredzēts, ka dalībvalstu līderi piektdien, kad kļūs zināmi Lielbritānijas vēlēšanu rezultāti, apspriedīs arī Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES.
Pašreizējā premjera Džonsona vadītie konservatīvie sola aiziet no bloka līdz 31.janvārim saskaņā ar viņa panākto "Brexit" vienošanos. Tikmēr opozīcijā esošie leiboristi sola atsākt sarunas ar Briseli par jaunu vienošanos, kas paredzētu ciešāku saišu saglabāšanu ar ES, bet pēc tam sarīkot atkārtotu "Brexit" referendumu.
Neatkarīgi no vēlēšanu iznākuma atlikušo 27 dalībvalstu līderi plāno izteikt kopīgu gatavību sākt sarunas par jaunu savstarpējās tirdzniecības līgumu, līdzko Lielbritānija būs no bloka aizgājusi.
Džonsons toriju uzvaras gadījumā apņēmies sarunas pabeigt līdz nākamā gada beigām, atsakoties no iespējas pagarināt pārejas periodu, kurā uz Lielbritāniju joprojām attiektos ES tiesību normas. Tomēr Briselē šī apņemšanās tiek uzskatīta par pārmērīgi ambiciozu.