Dzīvojam labāk: jauno auto tirgus pērn auga ar katru mēnesi
Lietuva un Igaunija gan tālu priekšā!

Jaunas automašīnas

FOTO: Latvijas Gada auto

2019. gadā Latvijas jaunu vieglo automobiļu tirgus uzrādīja stabilu izaugsmi. Ņemot vērā, ka arī 2019. gada otrajā pusē turpinājās jaunu izmešu normu izraisītas modeļu tehnisko risinājumu izmaiņas, kas ietekmēja piegādes, un situācija kreditēšanas tirgū nebija no vienkāršajām, pieaugums ir labs rādītājs. Turklāt, kā norāda Auto Asociācijā, lielāko daļu no tā veidoja kompaktie apvidus auto.

2019. gads vieglo automobiļu tirgū Latvijā ir bijis ar stabilu izaugsmi gandrīz katru mēnesi, kopumā sasniedzot 8,6% pieaugumu. Nebūtiski reģistrāciju samazinājumi ir bijuši vien jūnijā, augustā un novembrī. Kopumā reģistrēti 20 939 jauni automobiļi, un šī ir pirmā reize pēc 2008. gada, kad pārkāpts 20 tūkstošu slieksnis. Jāteic gan, ka panākums ir nosacīts, jo 2007.gadā reģistrēto jauno auto bija vairāk. Eiropas kopējais tirgus, kā arī, piemēram, Igaunija jau vairākus gadus ir ļoti tuvu 2007.- 2008. gadu līmenim un visticamāk to sasniegs tuvāko viena līdz divu gadu laikā, kamēr Lietuva to ir pārsniegusi jau pirms trim gadiem un turpina izaugsmi. 

Šī gada tirgus struktūra nav būtiski mainījusies – līdz 33% ir pieaugusi privātpersonu tirgus daļa (iepriekš 31%), bet korporatīvie darījumi ir 25% (iepriekš 23%). Pēc vairākiem gadiem ar stabilu līzinga tirgus izaugsmi, šogad ir piedzīvots līzinga daļas samazinājums gan uzņēmumu (no 58% un 56%), gan privātpersonu (no 73% uz 70%) segmentos.

“Kvalitatīva finansējuma pieejamība ir galvenais Latvijas autotirgus dzinējspēks, tas ir viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem tehnoloģiski attīstītu un ekoloģisku automobiļu iegādei. Pirmo finansējuma sabremzēšanos mēs jutām jau gadu iepriekš, bet tad vēl tas nebija tik ļoti redzams. 2019. gadā turpinājās gan līzinga tirgus konsolidācija, gan ietekme no finanšu no nozares “kapitālā remonta”, kas viss kopā ir licis bankām kļūt arvien konservatīvākām. Finansējuma pieejamības mazināšanās ilgtermiņā būs ar negatīvu ietekmi uz autoparka attīstību,” piebilst Auto Asociācijas viceprezidents Ingus Rūtiņš.

Jaunu pasažieru auto tirgū galvenie notikumi risinājās zīmolu reitinga augšgalā, kur par tirgus daļām cīnās VW, Toyota un Škoda. Ja 2018. gadā šie zīmoli veidoja 38.6% tirgus, tad šogad jau 42.6%.

Tam ir vairāki skaidrojumi – ar dažādiem notikumiem Eiropā saistīti piegāžu kavējumi, kas no 2018. gada nogales tika pārcelti uz pagājušā gada pavasari, gan līdz šim nepietiekami novērtētā Škoda zīmola uzvaras gājiens, gan arī pilnīgi jauns Toyota RAV4 modelis, kas spēlē Latvijas tirgum tik svarīgajā kompakto apvidus auto klasē.

Kompakto apvidus automobiļu klase faktiski ir noteikusi arī visa tirgus attīstības tendenci. Šis ir lielākais tirgus segments Latvijā, sasniedzot gandrīz 30% visa tirgus. Jaunu modeļu pieejamība, izdevīgi cenas piedāvājumi un finansējums šai klasē ir kritiski svarīgi. Vieglo pasažieru auto tirgus 2019. gadā pieauga par 8%, sasniedzot 18 236 jaunus auto, kas ir par gandrīz 1350 auto vairāk nekā gadu iepriekš. Kompaktā apvidus klase savukārt ir pieaugusi par 29% jeb gandrīz 1200 vienībām.

2019. gada modeļu tops ir pilnībā nomainījies, pirmās vietas pēc 12 mēnešiem ieņemot Toyota Corolla (899), Toyota RAV4 (883) VW Tiguan (817).

Corolla ar lielu atrāvienu ir bijis auto nomu dominējošais modelis. Divi no topa modeļiem VW Tiguan un Toyota RAV4 ir arī privātpersonu pirmā izvēle. Salīdzinājumam - 2018. gadā pirmo trijnieku veidoja VW Golf, Nissan Qashqai un VW Tiguan. 

Vieglā komerctransporta tirgus tikmēr ir pieaudzis par 13%, turpinoties jau pirms gada atsāktajai tendencei. Tirgus notikumus šajā segmentā galvenokārt ir noteikuši līderi pikapu klasē Toyota Hilux un Nissan Navara, bet pikapu klase veido 80% no visa komerctransporta tirgus pieauguma. Lielo furgonu klasē par pieaugumu lielā mērā ir jāpateicas Fiat Ducato un MAN TGE, kas savas tirgus daļas ir palielinājuši vairākkārtīgi. Fiat Ducato lielākā piegāde ir veikta car sharing uzņēmumam City Bee. Vieglā komerctransporta tirgus TOP3 veido VW (502), Renault (370) un Toyota (333). Savukārt modeļu top veido Toyota Hilux (256), Renault Master (241) un VW Crafter (211).

Kā jau ir ierasts, lielākos darījumus veido auto nomu kompāniju veiktie iepirkumi. Lielo darījumu topa pirmajās 10 vietās 8 ir tieši auto nomu kompānijas. Kopā auto nomu darījumi veido gandrīz 50% no visiem korporatīvajiem darījumiem un 13% no visa vieglo automobiļu tirgus. Tas ir diezgan būtisks pieaugums salīdzinājumā ar 2018. gada 10%.

Latvijā ir ienācis jauns car sharing uzņēmums City Bee, kas ir veicis 205 auto iegādi. Savu autoparku turpina papildināt arī Carguru (70). Pirmajā desmitniekā bez auto nomām ir Nacionālo bruņoto spēku Nodrošinājuma pavēlniecības iepirkums (196) un Latvenergo (111). Korporatīvo darījumu topu līdzīgi kā tirgū kopā veido tie paši trīs zīmoli – Toyota, VW un Škoda.

Tiesa šeit ar nospiedošu pārsvaru pirmajā vietā atrodas Japānas zīmols un tas galvenokārt ir panākts ar ļoti agresīvu darbību auto nomu segmentā, vairāk nekā divas reizes apsteidzot VW.

Ja neskaita auto nomas darījumus, tad no uzņēmumiem, kas ir veikuši 20 un vairāk auto iegādi, visekoloģiskākos automobiļus jeb automobiļus ar zemāko vidējo CO2 izmešu daudzumu ir izvēlējušies Aldaris (100 g/km), Osama Distributors (102 g/km), Maxima Latvija (104 g/km).   

Līzinga darījumu apjoms 2019.gadā ir bijis 60% apjomā pie tam gada otrajā pusē bieži vien nokrītot ievērojami zem 60%. Līzinga kompāniju reitingā ir notikušas ievērojamas pārmaiņas - pirmo vietu ieņem Swedbank Līzings (27%), turpinot pagājušā gada otrajā pusgadā sākto ofensīvu, otrajā vietā ir nonācis Unicredit Leasing (24%), tālāk seko SEB Līzings (24%) un no pirmā trijnieka izkritis iepriekšējā gada līderis Luminor (13%). Luminor tirgus daļa ir samazinājusies vairāk nekā divas reizes un ir skaidrs, ka tas saistīts ar stratēģijas maiņu tirgū.

Gada nogalē turpinājās līzinga tirgus konsolidācija bankai Citadele iegādājoties Unicredit Leasing līzinga operācijas Baltijā. Kādas izmaiņas nesīs šī apvienošanās, mēs redzēsim 2020. un 2021. gadā.

Jau tagad ir jūtams, ka gan šie procesi, gan arī darbības, kas saistītas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un novēršanas likuma prasību izpildi, finanšu sektoru ir darījušas ievērojami konservatīvāku un kvalitatīva finansējuma iegūšana kļūst ar vien sarežģītāka, tā atstājot negatīvu ietekmi uz autoparka attīstību t.sk. klimata mērķu sasniegšanu, uzskata Auto Asociācija.

Privātpersonu segmentā visaktīvākais finansētājs ir bijis Swedbank Līzings, kas ir nodrošinājis 32% no visiem privātpersonu līzinga finansējuma darījumiem, tam seko SEB ar 27%. Savukārt uzņēmumu segmentā visaktīvākais ir bijis SEB Līzings, kas finansējis 25% no viesiem līzinga darījumiem, savukārt otrajā vietā palicis Swedbank Līzings ar 23%.

Klimata jautājumi īpaši saistībā ar autobūvi pēdējos gados iegūst ar vien lielāku nozīmi, un 2019. gads nav bijis izņēmums. Ir apstiprināti un grozīti Alternatīvo degvielu attīstības plāns, Transporta enerģijas likums, ar 2020. gadu palielinātas degvielu akcīzes nodokļa likmes, kā arī iesniegšanai Briselē sagatavots Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021-2030. Pēdējais izraisīja arī lielu traci sabiedrībā. Vai tam visam būs arī kāda ietekme uz Latvijas autoparku, rādīs laiks.

Pašlaik gan nekas neliecina par īpašam izmaiņām pircēju izvēlē, jo 2019. gadā Latvijā reģistrēti vien 90 jauni elektromobiļi, kas veido vien 0.43% no visa tirgus un ir tikai par 17 vienībām vairāk nekā 2018. Ar lādējamiem hibrīdiem ir vēl sliktāk un tie ir vien 14 auto, kas ir pat mazāk nekā pirms gada un apmēram tikpat ir dabas gāzes automobiļu.

Vieglo pasažieru automobiļu CO2 emisijas ir bijušas 131.7 g/km, kas ir tikai neliels samazinājums salīdzinājumā ar 2018. gada 132.4 g/km. ES vidējais rādītājs 2018. gadā bija 120.6 g/km. Latvijas lietoto auto tirgū, kur automašīnu vidējais vecums ir 12 gadi, vidējais CO2 izmešu apjoms 2019.gadā bija 181 g/km.

Saskaņā ar Eiropas Autoražotāju asociācijas datiem 2019. gada 11 mēnešu periods Eiropas vieglo pasažieru automobiļu tirgū ir noslēdzies ar 0.3% samazinājumu, ja salīdzina ar to pašu periodu iepriekšējā gadā. Ja pirmais pusgads bija ar vairāk kā 3% samazinājumu, tad gada otra puse jau uzrādīja stabilu izaugsmi. 

Arī šogad Eiropas tirgi turpina ietekmēt dažādi procesi, kas saistīti ar izmešu standartu izmaiņām, ar to saistītām tehnoloģiju izmaiņām, sertifikācijas jautājumiem un galvenais tuvojošos 2021. gadu, kad ražotājiem katram vidēji ir jāsasniedz CO2 emisiju līmenis 95 g/km.

Tas viss ietekmē piegāžu ķēdes, modeļu maiņas un arī patērētāju izvēli. Rezultātā kritumus vai stagnāciju ir uzrādījuši visi lielie, miljonu tirgi – Lielbritānija, Francija, Itālija, Spānija. Izņēmums ir Vācija ar 3.9% pieaugumu. Mūsu tuvākie kaimiņi ir ar ļoti atšķirīgām tirgus tendencēm – Igaunijai reģistrēts 1.8% pieaugums, kamēr Lietuvai izrāviens ir 44%, kas gan lielā mērā ir pateicoties reeksportam un neraksturo iekšējo tirgu. Abi kaimiņu tirgi joprojām atrodas mums neaizsniedzamā attālumā, gan runājot par absolūtajiem skaitļiem, gan kā rādītājs ar jauniem automobiļiem uz 1000 iedzīvotājiem – Igaunijā tie ir 24, Lietuvā – 17, kamēr Latvijā tie nav pat 10 jauni vieglie pasažieru automobiļi uz 1000 iedzīvotājiem. 

Uz augšu