2. februāra rītā Botsvānā, Karovas dimantu raktuvē tika atrasts dimants, kas sver 549 karātus (viens karāts ir 0,2 grami). Tas ir ļoti dzidrs (faktiski bezkrāsains) dārgakmens. Šis ir ceturtais lielākais dimants, kas atrasts šajā raktuvē, taču, iespējams, visskaistākais no līdz šim atrastajiem.
"Akmens ir ļoti skaists - savā ziņā, īsts mākslas darbs... Virspuse ir gluda un fantastisks dzidrums," žurnālam "The New Yorker" sacīja dimantu raktuves īpašniekuzņēmuma "Lucara Diamond" galvenais ģeologs Džons Ārmstrongs. Savukārt "Lucara" izpilddirektore Eira Tomasa sacīja, ka "dimants ir īsts skaistums".
Pērn Karovas raktuvē tika atrasti vairāk nekā divdesmit dimanti, kuru svars pārsniedza 100 karātus, bet astoņi dimanti bija smagāki par 200 karātiem. Kā vēstīja uzņēmums, šogad jau izdevies atrast sešus dārgakmeņus, kas sver 100 karātus.
"Lucara Diamond" ir pārdevis 180 dimantus, kuru cena bija augstāka par vienu miljonu dolāru (930 000 eiro), un desmit dārgakmeņus, kuru vērtība pārsniedza 10 miljonus dolāru (9,63 miljonus eiro).
Lai arī Karova ir unikāla vieta, kur iegūt dimantus, lielos dārgakmeņus tur izdodas atrast ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību, kas darbojas ar rentgena transmisijas palīdzību (XRT). Ar jaunāko tehnoloģiju palīdzību lielākos dimantus ierīču ekrānos var ieraudzīt tieši tādā pašā veidā, kā aizdomīgus priekšmetus bagāžā lidostu skeneros.
Šī tehnoloģija samazina iespēju, ka tā rakšanas laikā dārgakmens tiks sabojāts. Dārgakmeņi ir sastopami arī iežos. Lai tos iegūtu, iežus nepieciešams uzlauzt. XRT tehnoloģijas palīdz atrast dimantus vel pirms tam, kad ieži tiks vairākas reizes izjaukti un izšķiroti.
Karovas šahta pieder Kanādas biržas uzņēmumam "Lucara", un tā akcijas kotējas Toronto, Frankfurtes un Stokholmas biržās, kā arī vietējā Botsvānas biržā. Firmas dibinātājas ir kanādiešu dimantu ieguves speciālistes Eira Tomasa un Ketrīna Mekleoda - Zelcere, kā arī zviedru izcelsmes kanādiešu miljardieris Lukass Lundīns, kurš ir arī kompānijas padomes priekšsēdētājs. Makleoda - Zelcere ir kļuvusi par vienu no pirmajām sievietēm kalnu rūpniecības uzņēmumu izpilddirektora amatā. Viņa iepriekš veiksmīgi strādājusi vairākās citās dārgakmeņu un dārgmetālu ieguves kompānijās citur pasaulē, piemēram, Dienvidamerikā.
"Lucara" izpilddirektore Eira Tomasa jau bērnībā iepazinās ar derīgo izrakteņu ieguvi. Viņas tēvs Grenvils Tomass bija inženieris raktuvju inženieris un vairākus gadus pavadīja, meklējot vērtīgos metālus raktuvēs, kas atradās Kanādas ziemeļos. Vasarās meitene, jau kopš sešu gadu vecuma sāka darboties kopā ar tēvu, savām acīm redzot, kā notiek derīgo izrakteņu ieguve.
Pēc vairākiem gadiem Tomasai bija skaidrs, ko izvēlēties studēt - viņa sāka studēt ģeoloģiju. 22 gadu vecumā Tomasa vēlējās doties uz Āfriku meklēt dimantus, taču - viņas tēvs centās meitu atturēt aicināt dimantus meklēt Kanādā.
"Kanādā nav dimantu. Visi to lieliski zina," paziņoja Tomasa savam tēvam.
Tiesa, līdz 18. gadsimtam dimantus visvairāk bija iespējams atrast Indijā, taču līdz pērnā gada beigām dimantu ieguves jomā līderi bija Dienvidāfrika, Krievija un Austrālija. Ziemeļamerika ar dimantiem nekad nav varējusi lepoties, taču ģeoloģi nesen šajā reģionā atraduši minerālus, kas liecina - vismaz agrāk atsevišķa tipa dimanti šeit tomēr ir bijuši vai vēl atrodas.
Dimantu meklējumi Kanādā ilga vairākas vasaras sezonas un beidzās ar to, ka Tomasai izdevās atrast pirmo dimantu ieguves vietu Kanādā - Diavīku, kas atrodas Kanādas dienvidrietumos. Vēlāk izrādījās, ka Kanādā ir vairākas dimantu ieguves vietas. Pašlaik Kanādā iegūti 16% augstvērtīgu dimantu, bet Tomasa ieguvusi "Dimantu Karalienes" palamu.
Tomēr - šis plāns nepatika "Stornoway" ziemeļamerikāņu sponsoriem, kuri uzskatīja, ka Āfrikas dienvidi ir pārlieku riskants variants. Tieši tāpēc 2007. gadā Tomasa, Makleoda - Zelcere un Lundīns dibināja uzņēmumu "Lucara" un sāka meklēt finanšu investīcijas Āfrikā.
Pirmie mēģinājumi piesaistīt investīcijas bija nesekmīgi. Tomēr 2009. gadā uzņēmumam izdevās iegūt savā kontrolē dimantu ieguves vietu aptuveni 100 kilometru attālumā no Botsvānas galvaspilsētas Gaborones, un raktuves nosaukums bija AK6. Tā atradās netālu no relatīvi zināmās dimantu raktuves Orapas.
Cits uzņēmums - "De Beers" AK6 raktuvi izveidoja septiņdesmito gadu vidū, tomēr vēlāk atteicās to attīstīt, jo uzskatīja šahtas izveidi par pārlieku dārgu.
Kad "Lucara" komanda izpētīja septiņdesmitajos gados iegūtos paraugus, viņi secināja, ka daudzi dimanti iežu paraugu iegūšanas laikā tika iznīcināti. Sākotnēji uzņēmums iegādājās 70%, bet vēlāk jau kļuva par 100% šahtas īpašnieku. Tagad "Lucara" ir iztērējusi vairāk nekā 65 miljonus eiro, lai attīstītu dimantu ieguves vietu. Tomēr šo summu veiksmīgi ir izdevies atpelnīt, pārdodot dārgākos dimantus, kas iegūti tajā vietā.
Pašlaik Karovā ir atklāts karjers, kura diametrs ir vairāk nekā 800 metru, bet dziļums - 150 metri. Uzņēmums plāno izmantot karjeru vismaz, kā minimums, vēl septiņus gadus, kamēr netiks sasniegts 500 metru dziļums. Tomēr - "Lucara" rēķinās, ka Karovas karjerā darbosies līdz 2040. gadam.
Dimantu ieguves karjers Karovā sāka darboties 2012. gada otrajā ceturksnī un jau pēc trīs gadu ilgiem pūliņiem tas sāka nest "augļus". 2015. gada 18. novembrī uzņēmums paziņoja, ka atradis otru lielāko dimantu pasaulē, kas sver 1111 karātus (222 gramus). Tas bija mazāks vien par dimantu, kas iegūts simts gadus iepriekš - tā svars bija 3106 karāti (621 grams). Karovā iegūtais akmens, kas ieguva nosaukumu "Lesedi La Rona", tika pārdots par 53 miljoniem dolāru uzņēmumam "Graff", kas vēlāk dimantu noslīpēja, tam kļūstot par pasaulē lielāko apstrādāto dimantu.
Nākamajā dienā - 2015. gada 19. novembrī tajā pašā dimantu ieguves vietā tika atrasts dimants "Constellation", kā svars bija 813 karāti. Vēlāk tas tika pārdots par 63 miljoniem dolāru Dubaijas dimantu tirdzniecības kompānijai "Nemesis International".
Pērn aprīlī "Lucara" Karovā atrada 1758 karātus lielu dimantu, kas kļuva par otru lielāko atrasto dimantu vēsturē.
Šeit gan "Lucara" pārkāpa tradīcijas - tā vietā, lai pārdotu dārgakmeni izsolē, tas ir atstāts trīspusējā īpašumā. Dārgakmens, kas ieguvis nosaukumu "Sewelô", būs "Lucara" īpašumā (50%), bet pa 25% iegūs Beļģijas dimantu slīpēšanas uzņēmums "HB Company", kas plāno no dimanta radīt kolekciju. Tāpat lielais dimants piederēs modes gigantam "Louis Vuitton", kam būs jāpārdod no šī dimanta iegūtie rotājumi. 5% no ienākumiem "Lucara" ziedos vietējo iedzīvotāju kopienām.
Tā ir bezprecedenta vienošanās, kas panākta ļoti lielā slepenībā. Vienošanās summa netiek atklāta. Tomēr, kā kāds tuvs avots, kas bijis iesaistīts līguma parakstīšanas procesā, laikrakstam "The New Yorker" atklāja, ka šī darījuma vērtība mērāma vairākos miljonos dolāru. Arī "Louis Vuitton" izpilddirektors devis mājienus, ka šis darījums izmaksājis vairākus miljonus.
