Latvijā 78% aptaujāto iedzīvotāju atliek mobilo ierīču operētājsistēmu atjauninājumus, liecina mobilo sakaru operatora "Bite Latvija" un pētījumu kompānijas "Norstat Latvija" pētījums par iedzīvotāju mobilo telefonu lietošanas paradumiem.
Latvijā 78% iedzīvotāju atliek mobilo ierīču operētājsistēmu atjauninājumus (1)
Visbiežāk cilvēki tā rīkojas, jo nevēlas palikt uz kādu laiku bez sakariem vai arī ierīces akumulatora līmenis ir ļoti zems. Tāpat aptaujā noskaidrots, ka 5% no aptaujātajiem atjauninājumus neinstalē vispār.
Kā liecina aptaujas dati, 52% aptaujāto iedzīvotāju mobilo ierīču sistēmu atjaunināšanu cenšas neatlikt, 26% respondentu atzīst, ka atliek atjauninājumus diezgan bieži, jo neredz iemeslu tos instalēt nekavējoties, bet 5% iedzīvotāju atklāj, ka savas mobilās ierīces neatjaunina vispār, jo, viņuprāt, tam nav jēgas.
"Bite Latvija" informēja, ka regulāra operētājsistēmas atjauninājumu instalēšana ir nepieciešama, lai pasargātu ierīci no iespējas tikt "uzlauztai" jeb no citu personu nesankcionētas un ļaunprātīgas piekļuves datiem. Aptaujā noskaidrots, ka 17% aptaujāto respondentu atzinuši, ka uzstāda atjauninājumus, tiklīdz tas ir nepieciešams.
Aptaujā noskaidrots, ka biežākais iemesls, kādēļ mobilo ierīču atjaunināšana atlikta, ir palikšana bez sakariem uz noteiktu laiku - tā norādījis 51% aptaujas respondentu. Katrs piektais no aptaujātajiem atzīst, ka atjauninājumus mēdz atlikt, jo ierīcei nav pietiekams akumulatora uzlādes līmenis, savukārt 14% respondentu apzināti atliek atjauninājumus, jo neredz tiem jēgu.
Kā liecina aptaujas rezultāti, 2% aptaujāto atliek atjauninājumus, jo neatceras savu SIM kartes PIN kodu, bet 8% cilvēku tā dara, jo baidās, ka pēc tam pazudīs dažādi dati, piemēram, fotogrāfijas, kontakti, lejupielādētās mobilās aplikācijas, iestatītie modinātājsignāli.
Pēc aptaujas datiem, 16% no respondentiem, kuri atjauninājumus atliek, ir vecumā no 60 līdz 74 gadiem. Viņi atzinuši, ka, nemāk tos pareizi uzstādīt, tādēļ gaida līdz mirklim, kad varēs palūgt kādam palīdzību.
"Bite Latvija" mārketinga vadītāja Diāna Šmite norādīja, ka rūpes par mobilo ierīču drošību nekad nav bijušas tik būtiskas kā patlaban, jo liela daļa cilvēka privātās informācijas - fotoattēli, dokumenti, kredītkaršu dati - glabājas viedierīcēs. "To zina arī kibernoziedznieki, un cenšas atrast drošības "caurumus" operētājsistēmās, lai piekļūtu šai informācijai. Ierīču operētājsistēmu ražotāji regulāri izstrādā atjauninājumus, kas neļauj kibernoziedzniekiem apdraudēt datu drošību," viņa teica.
Viņa piebilda, ka kibernoziedznieki darbojas arī internetā, bet tur atjauninājumi ierīces pasargāt nevar - to spēj paveikt tikai antivīrusu programmas.
Aptauja veikta 2020.gada februārī, sadarbojoties ar "Norstat Latvija". Tajā piedalījās 1010 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
LETA jau ziņoja, ka "Bite Latvija" 2018.gadā strādāja ar 99,978 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,1% vairāk nekā 2017.gadā, bet kompānijas peļņa pieauga par 18,2% un bija 14,964 miljoni eiro.
"Bite Latvija" reģistrēta 2005.gada maijā, un tās pamatkapitāls ir 99,085 miljoni eiro. "Bite Latvija" 100% kapitāldaļas pieder "Bite Lietuva", kas ir starptautiskās aktīvu pārvaldīšanas kompānijas "Providence Equity Partners" uzņēmums.