Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ir individuāli sazinājies ar lielāko daļu lidmašīnas pasažieru, kas bija saskarē ar Igaunijā apstiprināto "Covid-19" pacientu, kā arī ar viņu ģimenes ārstiem, kuriem būs jānodrošina uzraudzība, piektdien žurnālistiem pavēstīja SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
Ģimenes ārsti ir informēti par nepieciešamību viņu pacientiem palikt mājās 14 dienas, kā arī viņiem ir izklāstīti visi ieteikumi izolācijas režīmam. Ārsti ik dienu sazināsies ar šiem cilvēkiem, lai noskaidrotu, vai nav parādījušies simptomi.
Perevoščikovs nevarēja nosaukt konkrētu apzināto lidmašīnas pasažieru skaitu, bet teica, ka šī informācija tiks apkopota un skaidroja, ka ar šo lietu nodarbojas vairāki epidemiologi.
Apzināti esot ne tikai Latvijas valstspiederīgie, bet arī ārvalstu iedzīvotāji un informācija par viņiem nodota attiecīgajām valstīm.
Kopā ar policiju ir izdevies noskaidrot arī konkrēto mikroautobusu, ar kuru persona pārvietojās no Rīgas lidostas līdz autoostai. Šī mikroautobusa vadītājs ir informēts, kā arī viņa ģimenes ārstam ir sniegta visa nepieciešamā informācija, skaidroja Perevoščikovs. Vienlaikus SPKC joprojām turpina apzināt trīs cilvēkus, kas vēl bija mikroautobusā un atradās inficētā tuvumā.
Savukārt visi Latvijas valstspiederīgie, kuri kopā ar inficēto brauca vienā autobusā no Rīgas uz Tallinu, ir apzināti un informēti par nepieciešamo rīcību.
Tāpat arī ir zināms, ka vairāk nekā puse no tiem, kuri atradās lidmašīnā ar Igaunijā apstiprināto "Covid-19" pacientu, ir Latvijas pilsoņi. Tomēr SPKC apzināja arī citu valstu pilsoņus, kas atradās lidmašīnā ar minēto personu.
Vaicāts, vai personām, kuras atrodas izolācijā ir obligāti jāuzturas mājās un vai viņi nedrīkst atrasties ārā, SPKC speciālists skaidroja, ka viņiem ir atļauts, piemēram, doties uz veikalu, bet šādos gadījumos ir stingri jāievēro SPKC ieteikumi gan attiecībā uz higiēnu, gan uz kontaktēšanos ar citiem cilvēkiem. Tāpat viņiem būtu jāvalkā aizsargmaskas, piebilda SPKC eksperts.
Patlaban Eiropā inficētajiem vai potenciāli inficētajiem tiek piedāvātas divas opcijas - izolācijas periodā uzturēties kādā ārstniecības iestādē, vai karantīnas perioda laikā palikt mājās. Taču kā norādīja Perevoščikovs, tad visbiežāk cilvēki divu nedēļu periodu izvēlas pavadīt mājās.
Arī gadījumos, kad inficētā vai potenciāli inficētā persona izvēlas palikt mājās, ir jāievēro piesardzības pasākumi, proti, radiniekiem tiek ieteikts piešķirt potenciālajam pacientam atsevišķu istabu un samazināt tiešu kontaktu ar šo personu.
Vaicāts, vai nepieciešams sākt domāt par kādu masu pasākumu atcelšanu Latvijā, Perevoščikovs norādīja, ka tāda prakse ir vērojama tikai tur, kur notiek infekcijas nekontrolēta izplatība, piemēram, Itālijā.
Galvenais indikators tomēr ir tas, ka nav iespējams noteikt, kur konkrētā persona ir inficējusies, kas nozīmē, ka patlaban notiek inficēšanās sabiedrībā. Ņemot vērā, ka Latvijā, tostarp arī Igaunijā un Lietuvā noturīga "Covid-19" cirkulācija nenotiek un visas saslimušās personas tiek novērotas - stratēģija šajās valstīs paliek tāda pati kā līdz šim noteikts, uzsvēra SPKC eksperts.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule skaidroja, ka būtu jāzvana 113 tikai tad, "ja simptomi saglabājas divas līdz trīs dienas un šiem simptomiem pievienojas arī paaugstināta temperatūra". Līdz tam ir nepieciešams ievērot higiēnas prasības, tostarp, arī jāmēģina cieši nekontaktēties ar tuviniekiem un jāmazgā rokas. "Reakcija no dienesta puses būs tad, kad parādās simptomi," uzsver NMPD direktore.
Cipule arī norādīja, ka izsaukumi pie iedzīvotājiem ar aizdomām par saslimšanu ar koronavīrusa izraisīto "Covid-19" nav neatliekami, tādēļ
iedzīvotājiem nepieciešams izturēties ar sapratni pret gaidīšanas laiku un nevajadzētu draudēt mediķiem, kā arī dienesta speciālisti jāsauc tikai tad, ja ir slimības simptomi.
Viņa atzīmēja, ka gadījumos, ja pacientam ir norādīts, ka speciālā brigāde ieradīsies pēc, piemēram, trīs stundām, tad viņam ir nepieciešams gaidīšanas laikā ievērot stingru režīmu, paliekot mājās.
Cipule norādīja, ka NMPD ir
bijis gadījums, kurā pacients draudējis, ka gadījumā, ja brigāde pie viņa neieradīs acumirklīgi, tad viņš dosies uz ielas, lai "apšķaudītu" līdzcilvēkus.
Tāpat Cipule skaidroja, ka agrāk analīžu rezultātus varēja saņemt sešu stundu laikā, jo tās acumirklīgi tika nogādātas Latvijas infektoloģijas centrā (LIC), taču tagad analīzes centrā tiek nogādātas reizi sešās stundās, tādēļ pacientiem analīžu rezultātus jāgaida līdz 24 stundām.
NMPD direktore arī atkārtoti aicināja iedzīvotājus pie dienesta vērsties tikai gadījumos, ja novēroti iespējami "Covid-19" simptomi. Gadījumos, ka tādu nebūs, mediķi analīzes neņems. Cipule aicināja NMPD dispečeriem nesniegt maldīgu informāciju par simptomiem. Viņa minēja, ka kādā gadījumā cilvēks, zvanot NMPD pirmo reizi, teicis, ka viņam simptomu nav, bet pēc mirkļa, zvanot otro reizi no tā paša numura, sacījis, ka simptomi tomēr ir.
Cipule arī aicina ikvienu sazināties ar NMPD tikai tad, kad parādās simptomi un attiecīgā persona ir nesen atgriezusies no vīrusa skartajām teritorijām. "Mēs saņemam ļoti daudz zvanus no personām, kam ir simptomi, bet viņas nav ceļojušas," piebilda Cipule.
Cipule klāstīja, ka patlaban ir veikti pieci izbraukumi, lai savāktu paraugu analīzēm, nevis nogādātu cilvēku slimnīcā šo analīžu veikšanai. Šāda opcija ieviesta no šodienas plkst.8. Jaunieviestā prakse arī ļāvusi dienestam būtiski samazināt laiku, kas ir nepieciešams, lai veiktu vienu izsaukumu.
Vienlaikus viņa norādīja, ka šie nav ierasti izsaukumi un tā ir dienestam jauna funkcija, kas tika izveidota ātrā laikā, līdz ar to zvanītājiem tiek piekodināts izturēties pret dispečeriem ar sapratni un palikt mājās, kamēr brigāde nav ieradusies.
Preses konferencē žurnālistiem arī bija iespēja uzdot jautājumus vienai no NMPD brigādēm, kas ikdienā dodas pie cilvēkiem, kuriem ir aizdomas par saslimšanu ar Covid-19 vīrusu.
Jau ziņots, ka līdz šim Latvijā nav apstiprināts neviens saslimšanas gadījums ar koronavīrusa izraisīto slimību "Covid-19". Tomēr Igaunijā tas konstatēts Irānas pilsonim, kurš šajā valstī ieceļoja ar autobusu no Rīgas, pirms tam atlidojot no Turcijas. Latvijas atbildīgie dienesti sadarbībā ar kaimiņvalsts kolēģiem kopš pacienta identificēšanas veic darbu, lai apzinātu personas, ar kurām viņš bijis saskarē.
Veselības ministrija (VM) un speciālisti nolēmuši, ka no 28.februāra savādāk tiks organizēts darbs analīžu veikšanai cilvēkiem, kuri ir bijuši vīrusa skartajās teritorijās. Minētais nozīmē, ka iedzīvotāji, sajūtot saslimšanas pazīmes, nedodas pie ģimenes ārsta, bet zvana uz tālruni 113, sagaidot speciālistu ierašanos uz mājām.
Pie pacienta atbrauks speciāli aprīkota brigāde, kura no mājām savāks nepieciešamo analīžu paraugu un konkrētā persona varēs palikt mājās, kamēr tiek iegūti analīžu rezultāti. Rezultāti būs zināmi diennakts laikā. Gadījumā, ja konstatēs inficēšanos ar minēto vīrusu, tad pacientu stacionēs.
Patlaban minētā kārtība darbosies Rīgas reģiona tuvumā - Rīgā, Jelgavā, Ogrē, Jūrmalā un citās Pierīgas pilsētās, taču VM risinot sarunas ar laboratorijām un reģionālajām slimnīcām par to, lai šādas analīzes varētu paņemt arī citos Latvijas reģionos.
VM par koronavīrusa skartajām valstīm vai teritorijām, uz kurām attiecināti īpaši pasākumi bija noteikusi Japānu, Singapūru, Ķīnu, Dienvidkoreju, Irānu, kā arī Itālijas Lombardijas, Veneto, Emīlijas-Romanjas un Pjemontas apgabalus.
Ceļotājiem, kuri atgriežas no šīm vietām, jānovēro sava veselība turpmākās 14 dienas. Parādoties saslimšanas simptomiem - paaugstinātai ķermeņa temperatūrai, klepum, rīkles iekaisumam vai apgrūtinātai elpošanai, nekavējoties jāzvana 113, jāinformē ārstniecības personas par simptomiem un ceļojumu uz koronavīrusa skartajām valstīm vai teritorijām.
Līdzšinējā kārtība paredzēja, ka šādos gadījumos pacients tiek nogādāts Latvijas Infektoloģijas centrā, kur viņam tiks veiktas nepieciešamās analīzes, lai noskaidrotu, vai cilvēks ir vai nav inficējies. Šajā gadījumā šīs analīzes apmaksā valsts.
Jaunais koronavīruss pirmo reizi konstatēts 2019.gada 31.decembrī Ķīnā. Kopš tā laika tas reģistrēts vēl vairākos desmitos valstu.
