Jelgavniekus uztrauc zaļās zonas un stāvvietu apmērs pēc kinoteātra izbūves "Pilsētas pasāžā"

Arhitekte Iveta Lāčauniece, prezentējot izstrādāto lokālplānojuma redakciju, klāstīja, ka tirdzniecības centrs un plānotā kinoteātra piebūve atrodas publiskās apbūves teritorijā, kas ir blīvi apbūvēta, un jau vēsturiski izveidojusies situācija, ka tajā nevar nodrošināt normatīviem atbilstošu zaļās zonas īpatsvaru. Taču attīstītajam būvdarbu laikā būs jāsaglabā un jāpapildina apstādījumi Katoļu ielas pusē, tāpat, saskaņojot ar pašvaldību, jādomā par apstādījumu konteineru izvietošanu citviet ap tirdzniecības centru.

Arhitekti arī noteikuši, ka būvdarbu laikā būtu jāpielieto augstvērtīgi fasādes apdares materiāli, un nav pieļaujama rūpnieciski ražotu sendvičpaneļu izmantošana. Tāpat apdarē nav vēlamas lielas plaknes, un fasādes puse Driksas ielas pusē nebūtu maināma, jo tā atrodas gājēju ielas pusē. Centra īpašniekiem būs jāizvairās arī no spilgtām reklāmām fasādē.

Savukārt attīstītāja - SIA "Marno J" - attīstības projektu vadītājs Uldis Āns atgādināja, ka "Pilsētas pasāža" izbūvēta pirms 14 gadiem, un pašlaik, pārbūvējot ēku, uzņēmums jelgavniekiem vēlas piedāvāt alternatīvu Rīgas iepirkšanās un izklaides vietām. Plānots, ka ēkā būs līdz pat 100 nomniekiem.

Āns klāstīja, ka uzņēmums veic pārrunas ar vairākiem operatoriem, kas varētu ienākt plānotajā kinoteātra daļā. Kinoteātrī varētu būt ap 400 vietu.

Vietējie iedzīvotāji apspriedes laikā pauduši bažas, ka ar šādu vietu skaitu esošās un plānotās lielveikala pazemes autostāvvietas kapacitāte būs nepietiekama. Daļa aicināja pašvaldību padomāt par laika ierobežojumu noņemšanu pilsētas centra "kabatās", taču izskanēja arī viedoklis, ka pašvaldībai nav jādomā par to, kā atbalstīt vienu konkrētu tirdzniecības centru.

"Marno J" pārstāvis gan apgalvoja, ka 80% apmeklētāju tirdzniecības centrā ir kājāmgājēji. Turklāt, pārbūvējot centru, tiek solīts ievērojami palielināt velostāvvietu skaitu.

Neapmierināja iedzīvotājus arī speciālistu atbilde par to, ka kvartālā nav iespējams palielināt zaļās zonas apjomu. Īpaši bažīgi par iekšpagalma pārbūvi bija kvartālā esošās piecstāvu dzīvojamās mājas iedzīvotāji.

Izskanēja arī viedoklis, ka kinoteātra piebūve pilsētas centrā būs viena no augstākajām ēkām, nomācot pārējās. Savukārt, komentējot jautājumus par tirdzniecības centra drošību, arhitekts Dainis Bērziņš uzstāja, ka "Pilsētas pasāžu" pašlaik var uzskatīt par vienu no drošākajām ēkām valstī, jo tai, pēc tam, kad otrā stāva gaitenī no grīdas sāka atdalīties grīdas flīzes, veiktas vairākas pārbaudes un īstenoti dažādi drošību uzlabojošie darbi.

Priekšlikumus par plānotajām kvartāla pārmaiņām Jelgavas pašvaldībā var iesniegt līdz 8.martam.

Jau ziņots, ka tirdzniecības centra "Pilsētas pasāža" Jelgavā īpašnieks uzņēmums "Marno J" vēlas veikt visa centra rekonstrukciju un ēkai celt piebūvi, atverot kinoteātri ar vairākām kinozālēm, un saskaņā ar Jelgavas domes lēmumu šī iecere nodota publiskajai apspriešanai un atzinumu saņemšanai lokālplānojuma redakcijai kvartālam starp Lielo, Pasta, Driksas un Katoļu ielu. Būtiskākās izmaiņas, kas paredzētas lokālplānojumā, - līdz ar jaunās piebūves celtniecību jāmaina satiksmes organizācija ēkas pagalma pusē, kā arī paredzēts mainīt publiskās apbūves maksimāli pieļaujamo augstumu plānotajai "Pilsētas pasāžas" piebūvei no pašlaik paredzētajiem 20 metriem līdz 24 metriem.

Āns apgalvoja, ka pašlaik "Pilsētas pasāžas" potenciāls netiek pilnībā izmantots, jo ēkas trešais un ceturtais stāvs stāv tukšs. Paredzēts, ka pēc rekonstrukcijas ēkas trešajā stāvā būs tirdzniecības vietas, bet ceturtajā stāvā iecerēts ierīkot aktīvās atpūtas parku. Vienlaikus ar esošā centra rekonstrukciju uzņēmums plāno ēkai celt piebūvi.

Iecere paredz, ka ēkas piebūve tiktu celta Katoļu ielas pusē - vietā, kur pašlaik ir iela un preču piegādes zona -, bet satiksmes organizācija tiktu mainīta, izbūvējot jaunu piebraucamo ceļu starp piebūvi un ēku Katoļu ielā 2b.