Ko Ķīnas reakcija uz koronavīrusu var iemācīt pārējai pasaulei?

FOTO: Reuters/ScanPix

Zinātnieki aktīvi pēta, kāda bija Ķīnas reakcijas ietekme uz koronavīrusa izplatību, lai noskaidrotu, kā labāk kontrolēt pandēmiju pasaulē.

Jaunajam koronavīrusam maršējot pa zemeslodi, visas pasaules valstis cenšas saprast, vai Ķīnas pieņemtie drastiskie mēri koronavīrusa izplatības ierobežošanā palīdzēja pārņemt kontroli pār situāciju. Daudzas nācijas jau seko Ķīnas piemēram, slēdzot robežas, izsludinot karantīnu un ierobežojot cilvēku pārvietošanos.

Janvāra vidū Ķīnas varas iestādes pieņēma bezprecedenta mērus, lai ierobežotu vīrusa izplatību, apturot kustību uz un no Uhaņas - epidēmijas centra - un vēl 15 pilsētām, kas ir mājas 60 miljoniem cilvēku. Tika apturēta aviosatiksme, apturēti vilcieni un bloķēti ceļi.

Kā vēsta "New York Times", drīz pēc tam daudzās Ķīnas pilsētās iedzīvotājiem tika pavēlēts palikt mājās, ko atstāt drīkstēja tikai, lai sagādātu pārtiku vai saņemtu medicīnisku palīdzību. Savās mājās tika iesprostoti aptuveni 760 miljoni cilvēku, kas ir teju puse visas valsts iedzīvotājiem.

Jau ir pagājuši divi mēneši kopš šiem mēriem - no kuriem daži vēl ir spēkā - un jaunu saslimšanas gadījumu skaits no tūkstošiem vienā dienā ir nokrities līdz aptuveni ducim dienā. "Šie ekstrēmie ierobežojumi populācijas pārvietošanās procesā izrādījušies diezgan veiksmīgi," teica infekcijas slimību eksperts Maikls Osterholms.

Ziņojumā, kas publicēts pagājušajā mēneša beigās, Pasaules Veselības organizācija (PVO) apsveica Ķīnu ar "unikālu un bezprecedenta publiskās veselības reakciju, kas apturēja inficēšanās gadījumu skaitu".

Tomēr svarīgākais jautājums ir - kurš tieši no pieņemtajiem mēriem bija galvenais, kas palīdzēja apturēt vīrusa izplatību. Valstīm, kas tagad piedzīvo pirmo infekcijas uzliesmojumu, tas būtu jāzina.

Zinātniskā izdevuma "Nature" pārstāvji jautāja epidemiologiem, vai Ķīnas pilsētu norobežošana tiešām palīdzēja, vai pietiek tikai ar ieteikumu cilvēkiem nepulcēties un kādi ir citi ieteikumi, ko mēs varam mācīties no Ķīnas pieredzes.

Kas notika pēc ierobežojumu pieņemšanas?

Pirms mēru pieņemšanas zinātnieki aplēsa, ka katra inficētā persona ar koronavīrusu inficēja vēl vairāk nekā divus cilvēkus, kas ļāva vīrusam tik strauji izplatīties. Agrīnie vīrusa izplatības modeļi liecināja, ka vīruss "SARS-CoV2" inficēs 40% no Ķīnas populācijas jeb aptuveni 500 miljonus cilvēku.

Tomēr starp 16. un 30. janvāri - periodā, kurā iekļāvās arī pirmās 7 izolācijas dienas - cilvēku skaits, kurus inficē katrs inficētais, samazinājās līdz 1,05.

Jauns ikdienas inficēto cilvēku skaita zenīts Ķīnā bija 25. janvārī - divas dienas pēc Uhaņas slēgšanas.

Līdz 16. martam Ķīnā tika reģistrēts 81 tūkstotis inficēšanās gadījumu, vēstīja PVO. Daži zinātnieki gan uzskata, ka daudzi gadījumi bija nereģistrēti - vai nu tāpēc, ka simptomi nebija smagi, vai arī vienkārši netika veikts tests. Tomēr jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka pieņemtie mēri attaisnojās. 

Vai Ķīnas reakcija varēja būt labāka?

Epidemiologi saka, ka Ķīnas rīcībai ir viens mīnuss - tā norisinājās pārāk vēlu. Vīrusa uzliesmojuma sākumā decembrī un janvārī Uhaņas autoritātes ļoti gausi ziņoja par mistiskās slimības gadījumiem. Rezultātā netika pieņemti mēri, lai ierobežotu vīrusa izplatību.

Ķīnas gausā rīcība, visticamāk, ir iemesls tam, kas tagad notiek pasaulē. 

Modeļa simulācijā Lielbritānijas zinātnieki parādīja - ja Ķīna būtu mērus pieņēmusi nedēļu ātrāk, būtu novērsti 67% inficēšanās gadījumu tur. Savukārt, ja mēri tiktu pieņemti trīs nedēļas ātrāk - jau janvāra sākumā - notikuši būtu tikai 5% inficēšanās gadījumu.

Vai Ķīnas ceļošanas ierobežošana īpaši noderēja?

Dažādās aviosatiksmes analīzēs parādīts, ka Hubei provinces ceļošanas aizliegumi, kas neļāva cilvēkiem atstāt provinci ar lidmašīnu, vilcienu vai automašīnām, palēnināja vīrusa izplatību, tomēr ne uz ilgu laiku. 6. martā publicētā pētījumā Itālijas, Ķīnas un ASV zinātnieki atklāja, ka Uhaņas norobežošana no ārpasaules slimības izplatību uz citām pilsētām palēnināja par aptuveni četrām dienām.

Ilgstošāks šo ierobežojumu efekts bija internacionālajā ziņā, uz divām trim nedēļām apturot piektdaļu gadījumu, kas varēja nonākt Eiropā no Ķīnas. Tomēr pēc tam ceļotāji no citām Ķīnas pilsētām vīrusu nogādāja uz lielākām pilsētām, izraisot arvien jaunus uzliesmojumus. Pētnieku komandas izstrādātais modelis parādīja, ka pat 90% liela ceļošanas ierobežošana vīrusu palēnina tikai nedaudz un uz neilgu laiku, ja vien netiek pieņemti arī citi mēri.

Ņemot vērā, ka ceļošanas ierobežošana var palēnināt vīrusa izplatīšanos, ir svarīgi rosināt sabiedrības uzticību šāda veida ierobežojumiem. 

Kāda ir mācība citām valstīm?

Pētnieku modelis liecina, ka visi Ķīnas pieņemtie mēri un ierobežojumi 67 reizes samazināja infekciju skaitu. Proti, bez ierobežojumiem februāra beigās pasaulē būtu astoņi miljoni inficēšanās gadījumu.

Zīmīga pati par sevi bija arī kontakta starp cilvēkiem samazināšanās. Izmantojot mobilo telefonu datus, pētnieki atklāja dramatisku cilvēku pārvietošanās samazinājumu, kas, kā viņi saka, reprezentē kontakta samazināšanos starp cilvēkiem. Ja nebūtu šā samazinājuma, tad februāra beigās būtu par 2,6 reizēm vairāk inficēto.

Tomēr visnozīmīgākais faktors slimības "COVID-19" izplatības samazināšanā bija slimības ātrā atklāšana un izolācija. Bez tā Ķīnā februāra beigās būtu piecas reizes vairāk infekcijas gadījumu nekā tagad.

Agrīna vīrusa atklāšana ļoti atmaksājās Singapūrā, kur pirmie inficēšanās gadījumi tika atklāti visātrāk, jo ārstiem tika piekodināts rūpīgi uzmanīt "mistiskas pneimonijas" gadījumus. Tiklīdz valstī parādījās pirmie inficēšanās gadījumi, ārsti nekavējoties izolēja inficētos cilvēkus un rīkojās. Tomēr valstī joprojām ir mazāk nekā 250 inficēšanās gadījumu, tāpēc tik drastiski mēri kā Ķīnā tur nebija nepieciešami. 

Vai "COVID-19" slimības gadījumi Ķīnā tuvojas beigām?

Ķīnā "COVID-19" gadījumi ir dramatiski samazinājušies, tomēr daudzi baidās, ka tad, kad valstī tiks samazināti ierobežojumi, vīruss sāks cirkulēt atkal. Tas pat varētu nonākt Ķīnā no citām valstīm. Turklāt, ņemot vērā, ka daudzi cilvēki Ķīnā tika pasargāti no infekcijas, viņiem nav izstrādājusies imunitāte pret to.

Ķīna vīrusu ir apspiedusi, nevis iznīcinājusi. Pasaulei būtu jāgaida astoņas nedēļas pēc tam, kad Ķīna samazinātu ierobežojumus savā valstī, saka pētnieki.

Ķīnā noteikti risinās asas debates par to, kad sākt mazināt ierobežojumus, jo vienmēr pastāv otra uzliesmojuma iespēja.

Uz augšu