Trauksme: kas tie par simptomiem? Kāpēc man pēkšņi šķiet, ka esmu slims?

Pat tiem, kas ikdienā varbūt tik daudz nesatraucas par veselību, šobrīd var sākt likties, ka izjūt vairāk kādus fiziskus simptomus un ka veselība šķiet nestabilāka.

Cilvēkiem, kuriem ir kādi trauksmes traucējumi, īpaši veselības trauksme, kā arī obsesīvi kompulsīvie traucējumi, kas saistīti ar bailēm no saslimšanas,

šis var būt liels izaicinājums, un pastāv iespēja, ka trauksmes simptomi pastiprināsies.

Kā minēts iepriekš, patiesībā šobrīd ikvienam no mums var parādīties kādi veselības trauksmes simptomi vai uzmācīgas domas par iespēju saslimt un vēlme, piemēram, maksimāli bieži mazgāt rokas, tīrīt virsmas, lietot dezinfekcijas līdzekli un tamlīdzīgi. Jāpiebilst, ka tas patiešām šobrīd ir nepieciešams un drošības pasākumi ir jāievēro! Tomēr, pat izdarot visu iespējamo, lai sevi pasargātu, varam novērot, ka trauksme nekur nepazūd… Pēkšņi viss šķiet nekontrolējams, parādās visādi neparasti simptomi ķermenī.

Kāpēc tā? Vai varam kaut ko iesākt, lai kaut nedaudz mazinātu trauksmi?

Kas tad īsti ir veselības trauksme? Veselības trauksmi raksturo uzmācīgs, neracionāls satraukums par to, ka cilvēkam varētu būt kāda nopietna, medicīniska problēma. Šo traucējumu raksturo tas, ka cilvēks ļoti spēcīgi iztēlojas, ka viņam varētu būt kāda kaite, prātā veido dažādus katastrofiskus scenārijus par iespējamo saslimšanu, meklē internetā slimību simptomus. Citos gadījumos

tā var būt normālo ķermeņa reakciju kļūdaina interpretācija, saistot tos ar kādu saslimšanu pat tad, kad medicīniski viss ir pārbaudīts.

Tas, kas varētu šobrīd daudziem parādīties ir tendence savas ķermeņa reakcijas uztvert daudz jūtīgāk. Kā jau minēts, ievērot vai kļūdaini interpretēt pilnīgi normālas izpausmes. Tāpat, piedzīvojot šīs trauksmainās domas un raizes par saslimšanu, mēs izjūtam dažāda veida negatīvās emocijas – bailes, skumjas, dusmas, apjukumu un citas.

Mūsu domas ir cieši saistītas ar mūsu emocijām, bet emocijām ir fizioloģiskas izpausmes.

Izjūtot bailes vai dusmas, pastiprinās sirdsdarbība, elpošana kļūst biežāka un seklāka, šķiet, ka krūškurvis vai kakls ir sažņaugts, pastiprinās svīšana, var rasties sajūta, ka griežas vēders, trīcēšana un citi veģetatīvās nervu sistēmas simptomi. Tās ir tipiskas stresa reakcijas, tomēr cilvēks, īpaši šajā brīdī, tās var kļūdaini interpretēt, sākt par tām vēl vairāk satraukties, tādā veidā tikai pastiprinot izpausmes.

Ko ar to iesākt? Vai iespējams kaut nedaudz mazināt trauksmi un šīs fiziskās ķermeņa reakcijas?

Saistībā ar Covid-19 patiešām ir jābūt vērīgākiem, gan ievērojot higiēnas prasības, gan izolāciju. Tomēr, kad drošības pasākumi ievēroti, var ķerties klāt tehnikām, kas mazina vispārējo trauksmi.

Tehnikas un idejas, lai labāk vadītu savu trauksmi:

Samazini un ierobežo informācijas avotus. Tas nenozīmē, ka nav jāseko līdzi jaunākajām ziņām. Ir svarīgi būt informētam, bet izvēlies vienu, divus konkrētus avotus, kas sniedz drošu un uzticamu informāciju. Tu uzzināsi visu svarīgāko, bet “nebarosi” trauksmi ar informāciju, kas šobrīd nekādi nepalīdz (pārstāstīti stāsti, spekulācijas, sazvērestības teorijas, emociju pilni komentāri, zinātnē un medicīnā nepamatoti ieteikumi un tamlīdzīgi).

Ieturi pauzes. Izslēdz uz kādu brīdi internetu, televizoru, radio. Vienojies ar ģimeni, draugiem, ka runāsiet par kādām citām tēmām vai darīsiet kopā lietas, kas vairo patīkamas sajūtas. Arī fiziskās distancēšanās laikā un karantīnā iespējams atrast nodarbes, kas rada prieku, novērš domas.

Neignorē savas ķermeņa reakcijas, bet akceptē tās un mēģini sev izskaidrot un normalizēt tās, kuras saistītas ar stresu.

Pieraksti savas bažas! Paņem kladi, atļauj sev uztraukties, pieraksti to un tad noliec malā. Rakstīšana kopumā mazina spriedzi, palīdz strukturēt domas, ieraudzīt situāciju no dažādiem skatu punktiem.

Strādā ar domām! Ne vienmēr visas domas ir atbilstošas realitātei. Meklē faktus, kas domu pierāda un kas domu apgāž. Pamēģini šādu paņēmienu. Tā vietā, lai domātu:

“Es saslimšu ar vīrusu!” - pārfrāzē to uz: “Man ir doma, ka es varētu saslimt!” Šāda pārfrāzēšana ļauj izšķirt, ka tas ir prāts, kuram ir šī doma, nevis 100% realitāte.

Paliec kontaktā! Sazvanies, saraksties! Savstarpēja komunikācija, atbalsts, parunāšana gan par aktuālo, gan par citām lietām sniedz mums drošības sajūtu, un līdz ar to trauksme nedaudz mazinās.

Pamēģini šādu apzinātības metodi:

• Atzīsti – pamani un atzīsti domas un bažas, kas ienāk prātā
• Pauzē – nereaģē kā parasti, mēģini nereaģēt vispār. Mēģini paņemt pauzi un ieelpot un izelpot
• Pavelc sevi atpakaļ (uz realitāti) – atgādini sev, ka raizēšanās pēc būtības nedod nekādu drošības sajūtu. Tā ir tikai doma vai sajūta. Mums nav jātic visam, kas iešaujas prātā. Domas ne vienmēr ir fakti.
• Atlaid – mēģini atlaist domu vai sajūtu. Tā pāries. Uz to nav jāreaģē vai jāatbild. Vari iztēloties, kā uzliec to uz mākoņa un tā aizplūst prom.
• Izpēti pašreizējo mirkli. Kas šobrīd notiek? Ar ko viss ir kārtībā? Sajūti savu ieelpu un izelpu, kā pēdas pieskaras zemei, pamani, kas tev ir apkārt, kādas skaņas dzirdi, kādas smaržas sajūti. Un tad apzināti fokusē savu uzmanību uz to, kas tev jādara vai ko darīji, pirms sāki raizēties.

Rakstu sagatavoja Katrīna Žaltkovska, Mg. psych., sertificēta klīniskā un konsultatīvā psiholoģe.

Vairāk lasi psiholoģijas un KBT centra „Intellego” mājas lapā.