Vēsturiskā ASV naftas cenu krituma sekas Latvijas benzīntankos nejutīsim

FOTO: AFP/SCANPIX

Naftas tirgus vēlā pirmdienas vakarā piedzīvoja vēsturisku brīdi – pirmo reizi vēsturē WTI markas jēlnaftas cena kļuva negatīva. Respektīvi - tirgotāji ir spiesti maksāt pircējiem par preces pieņemšanu. Tas noticis jēlnaftas pārprodukcijas dēļ. Par to, vai šis vēsturiskais cenu kritums ietekmēs arī degvielas cenas Latvijā, portālam TVNET skaidroja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

Karčevskis saka, ka, Latvijas kontekstā runājot, ir jāskatās, kas notiks pasaules tirgū, kā arī ģeopolitikā, un kopumā Latvijas tirgu šī situācija neietekmēs.

“Šī naftas cena mūs neietekmē, jo tā ir ASV naftas cena. Mūs interesējošā ir “Brent” markas jēlnaftas cena, kas nav kritusies. Šeit ir runa ir par nākotnes darījumiem, kas nākotnē vēl tikai tiks veikti ASV. Pēdējās dienas daži pirkumi Amerikā ar WTI markas jēlnaftu jau ir bijuši par cenu, kas zemāka par desmit dolāriem par barelu.”

“Brent” jēlnaftas cena pēdējās dienas būtiski nav kritusies, līdz ar to WTI markas jēlnaftas cenas kritums situāciju Eiropas tirgū faktiski neietekmēs.

32

Runājot par to, vai arī “Brent” markas cena varētu piedzīvot kritumu, Karčevskis norāda, ka šīs markas cena ir stabilāka.

“Amerikā degvielas uzpildes cenas rāda cenas par naftu, bet Eiropā – par naftas produktiem – benzīnu, dīzeļdegvielu,” skaidro Karčevskis. Viņš norāda, ka kopumā degvielas tirgū turpināsies apjomu kritums.

Šeit jāņem vērā, ka ASV tiek runāts ne tikai par jēlnaftas, bet arī par naftas produktu pārprodukciju, kas ir saražota, bet to vairs nav kur uzkrāt.

“Pilnas ir noliktavas, pilni ir tankeri, produktus nav kur izmantot. Amerikā, tāpat arī visā pasaulē, arī Latvijā, ir krities naftas produktu patēriņš. Līdz ar to ir pārprodukcija, kādēļ ir jāsamazinās ražošanas apjomam. Tas atkal augs kaut kad nākotnē, kad veidosies lielāks pieprasījums un jau saražoto produktu deficīts,” saka Karčevskis.

Haoss naftas tirgū iestājies laikā, kad naftas rūpniecība kļūst par vienu no globālās ekonomikas nozarēm, kuru vissmagāk skāruši valdību noteiktie pasākumi jaunā koronavīrusa izplatības ierobežošanai.

Naftas cenu kritumu veicināja arī cīņa par naftas tirgus daļu, kas pavasarī uzliesmoja starp Saūda Arābiju un Krieviju.

Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) un tās partneru pagājušonedēļ paziņotā vienošanās, kas paredz no maija samazināt naftas ieguvi par apmēram 10 miljoniem barelu dienā, ir izrādījusies nepietiekama. ASV naftas rezervju glabātava Oklahomas štata Kašingas pilsētā pirmdienas rītā bija gandrīz pilna.

"Tas ir dempings par katru cenu, jo neviens (..) negrib naftas piegādi, un Kašingas glabāšanas noliktavas pildās ik minūti," sacīja "AxiCorp." analītiķis Stīvens Iniss.

"Nav pagājis ilgs laiks, lai tirgus saprastu, ka OPEC+ vienošanās tās pašreizējā formā nebūs pietiekama naftas tirgu sabalansēšanai."

ASV naftas cena jūnija piegādēm saruka par 18% līdz 20,43 dolāriem par barelu.

Eiropas galvenās jēlnaftas markas "Brent" cena jūnija piegādēm samazinājās par 9% līdz 25,57 dolāriem par barelu.

"Protams, šis mirklis ir vēsturisks un nespētu vēl labāk ilustrēt cenu utopiju, kurā [naftas] tirgus ir bijis kopš marta, kad kļuva acīmredzams pārmērīgā piedāvājuma problēmas pilnais mērogs," sacīja "Rystad Energy" naftas tirgu analītiķe Luīze Diksone.

Eiropas akciju tirgos pārsvarā bija kāpums, valdībām sākot apsvērt, kā un kad mīkstināt pandēmijas dēļ noteiktos ierobežojumus, kuri smagi skāruši globālo ekonomiku.

Uz augšu
Back