Baltijas valstu mājokļu projektu attīstītāji var būt spiesti nopauzēt attīstības plānus

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Unsplash

Ņemot vērā pašreizējo situāciju, ko rada Covid-19 pandēmija un tirgus nenoteiktība, ļoti iespējams, ka daži attīstītāji pielāgosies vai arī būs spiesti atlikt savus attīstības plānus uz vēlāku periodu, teikts nekustamo īpašumu kompānijas "Ober-Haus" Baltijas galvaspilsētu nekustamā īpašuma tirgus pārskatā.

Tāpēc nebūs pārsteigums, ja faktiskie būvniecības apjomi šogad būs pieticīgāki, nekā iepriekš tika plānots, norāda "Ober-Haus".

Baltijas valstu galvaspilsētas 2020.gadu sāka ar rekordlielu dzīvokļu piedāvājumu pēdējās desmitgades laikā.

Lietuvas galvaspilsētā Viļņā attīstītāji plānoja uzbūvēt apmēram 5200 dzīvokļus daudzdzīvokļu ēkās gadā. Pēc "Ober-Haus" speciālistu aprēķiniem, Tallinā šogad bija plānots pabeigt aptuveni 3000 dzīvokļu un nedaudz vairāk nekā 2500 dzīvokļu Rīgā.

Pagājušajā gadā attīstība daudzdzīvokļu segmentā Viļņā un Tallinā bija ar lielākajiem būvniecības apjomiem kopš 2007. - 2008.gada. Tikmēr attīstītāju pārliecības līmenis par Rīgas dzīvojamā sektora perspektīvām saglabājās nedaudz zemāks. Tas atspoguļojas arī skaitļos par būvniecības apjomiem 2019.gadā un 2020.gada prognozēs.

Pēc "Ober-Haus" aprēķiniem, 2019.-2020.gadā attīstītāji Viļņā plānoja uzbūvēt aptuveni 17 dzīvokļus uz 1000 iedzīvotājiem, savukārt Tallinā šis rādītājs ir 14 dzīvokļi, bet Rīgā uz pusi mazāks - septiņi jauni dzīvokļi uz 1000 iedzīvotājiem.

"Ober-Haus" pārskatā teikts, ka viens no svarīgiem iemesliem, kas ierobežo attīstītāju uzticību Rīgas mājokļu tirgum, ir regulārs pastāvīgo iedzīvotāju skaita samazinājums šajā lielākajā Baltijas valstu pilsētā.

Ja Tallinas un Viļņas iedzīvotāju skaits piecu gadu laikā ir pieaudzis attiecīgi par 6% un 3%, tad Rīgā iedzīvotāju skaits ir samazinājies par gandrīz 2%.

Pārdošanas cenu pieauguma temps Baltijas galvaspilsētās 2019.gadā bija atšķirīgs. Rīgā cenas pieauga tikai par 2,3%, Viļņā - par 6,9% un Tallinā - par 9,7%. Viļņas un Tallinas mājokļu tirgus augstais aktivitātes līmenis 2020.gada sākumā lika tirgus dalībniekiem cerēt uz vēl vienu veiksmīgu gadu un dzīvokļu pārdošanas cenu pieaugumu vismaz par 4-6%.

Tomēr koronavīrusa pandēmijas sekām var būt negatīva ietekme uz mājokļu cenām šā gada otrajā pusē, un kopējās gada cenu izmaiņas Baltijas galvaspilsētās var būt negatīvas. Atkarībā no pandēmijas ilguma un tās ietekmes uz pasaules un valstu ekonomiku, cenu kritums var variēt no simboliska krituma par dažiem procentiem līdz pat divciparu atzīmei, prognozē "Ober- Haus".

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu