Aicina grozīt Krimināllikumu, lai pārtrauktu atšķirīgu pieeju noziedzīgu nodarījumu pret dzīvniekiem vērtēšanā

Biedrība novērojusi, ka cietsirdīgas izturēšanās gadījumus pret dzīvniekiem dažādi tiesneši vērtē krasi atšķirīgi, liecina tiesu prakse. LVB priekšsēdētāja Māra Viduža skaidroja, ka tas varētu būt pretrunu normatīvajos aktos dēļ, kā arī neprecizitāšu dēļ konkrētu Krimināllikuma pantu redakcijās attiecībā uz aizliegumu turēt dzīvniekus personām, kuras sodītas par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem. 

LVB uzsvēra, ka, neraugoties uz Dzīvnieku aizsardzības likumā noteikto aizliegumu par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku sodītai personai turēt dzīvnieku, Krimināllikums šādu aizliegumu neparedz. Tikmēr ne tiesas, ne prokuratūra neizmanto Krimināllikuma 44.pantā paredzētās tiesības šādu aizliegumu personai noteikt, kā arī neņem vērā Dzīvnieku aizsardzības likumā noteikto. 

Tamdēļ rodas situācijas, kad varmākas saņem niecīgu sodu, kā arī var turpināt turēt dzīvniekus. LVB uzsver, ka attiecīgā prakse ir jāmaina, precizējot Krimināllikumā noteikto un iekļaujot tajā papildsodu - aizliegumu turēt dzīvniekus. 

"Dzīvnieks ir dzīva būtne, nevis manta, un, kā to paredz Dzīvnieku aizsardzības likums, cilvēkam ir morāls pienākums aizsargāt dzīvniekus. Diemžēl šobrīd mēs redzam, ka tiesas spriedums var būt tieši tik subjektīvs, cik subjektīva ir tiesneša izpratne par dzīvnieka vērtību," uzvēra Viduža. 

Pēc viņas teiktā, Latvijā jāpanāk vienota tiesiska pieeja, lai pasargātu dzīvniekus no cietsirdīgas izturēšanās.