Latvijas ekonomiku šogad negatīvi ietekmēs Covid-19 pandēmijas izraisīts investīciju un eksporta kritums (2)

Atbilstoši EK pavasara ekonomikas prognozei, Latvijas ekonomika 2020.gadā saruks par 7%, savukārt Lietuvā par 7,9%, bet Igaunijā - par 6,9%.

Dombrovskis norādīja, ka Latvijā ekonomikas kritums šajā gadā prognozēts mazāks nekā Eiropas Savienībā (ES) kopumā - 7,4%.

"Ar šo prognozi ir saistīta ievērojama nenoteiktība, jo tā veikta, pieņemot, ka Covid-19 pandēmijas ierobežojošie pasākumi būs koncentrēti gada pirmajā pusē un, tos pakāpeniski atvieglojot, ekonomika sāks atgūties jau gada otrajā pusē," piebilda eirokomisārs.

Pēc viņa teiktā, Latvijas ekonomiku galvenokārt ietekmēs investīciju un eksporta kritums, ko izraisa ar vīrusa izplatību saistītie ierobežojumi un nenoteiktība, kā arī salīdzinoši augstais eksporta īpatsvars ekonomikā.

"Relatīvi piesardzīgie vīrusa ierobežošanas pasākumi Latvijā nozīmē, ka mājsaimniecību patēriņš Latvijā būs noturīgāks nekā citās valstīs. Tiek prognozēts, ka ekonomikas kritumam šogad sekos samērā strauja atgūšanās nākamgad - Latvijā ekonomikas pieaugums tiek prognozēts 6,4% apmērā, bet ES kopumā - 6,1%," stāstīja Dombrovskis.

Tomēr, neraugoties uz visaptverošo politisko reakciju uz jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 pandēmiju gan ES, gan valstu līmenī, ES ekonomika šogad piedzīvos vēsturisku recesiju, liecina ekonomikas prognoze.

Kā aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa, saskaņā ar prognozi eirozonas ekonomikai 2020.gadā paredzēts rekordliels samazinājums par gandrīz 7,5% un nākamgad tā pieaugs par aptuveni 6%.

Savukārt izaugsmes prognozes ES un eirozonai ir koriģētas lejup par aptuveni deviņiem procentpunktiem, salīdzinot ar 2019.gada rudens ekonomikas prognozi.

EK paziņojumā norādīts, ka satricinājums ES ekonomikai ir simetrisks, jo pandēmija ir skārusi visas dalībvalstis, taču paredzams, ka gan ražošanas apjoma kritums šogad, gan 2021.gada atlabšanas spēks starp valstīm ievērojami atšķirsies.

Jaunā koronavīrusa pandēmija ir nopietni ietekmējusi patērētāju tēriņus, rūpniecisko ražošanu, ieguldījumus, tirdzniecību, kapitāla plūsmas un piegādes ķēdes. Tā kā paredzēts pakāpeniski padarīt vieglākus pandēmijas lokalizācijas pasākumus, tam vajadzētu pavērt ceļu uz atveseļošanos. Tomēr nav sagaidāms, ka līdz 2021.gada beigām ES ekonomika būs pilnībā segusi šā gada zaudējumus. Ieguldījumi joprojām būs pieticīgi, un darba tirgus nebūs pilnībā atguvies, skaidrots EK paziņojumā.

Savukārt sakarā ar pieprasījuma un naftas cenu straujo kritumu, kam kopā vajadzētu vairāk nekā kompensēt atsevišķu cenu pieaugumu, ko izraisa ar pandēmiju saistīti piegādes traucējumi, ir paredzams, ka patēriņa cenas šogad ievērojami samazināsies. 

Ar saskaņoto patēriņa cenu indeksu (SPCI) mērītā inflācija eirozonā šobrīd tiek prognozēta 0,2% apmērā 2020.gadā un 1,1% apmērā 2021.gadā. Paredzams, ka inflācija ES 2020.gadā būs 0,6%, savukārt 2021.gadā - 1,3%.

EK paziņojumā uzsvērts, ka dalībvalstis ir izlēmīgi reaģējušas ar fiskāliem pasākumiem, lai ierobežotu pandēmijas radīto ekonomisko kaitējumu. Paredzams, ka "automātiskie stabilizatori", piemēram, sociālā nodrošinājuma pabalstu maksājumi, kurus papildina fiskālie diskrecionārie pasākumi, radīs izdevumu pieaugumu.

Tā rezultātā paredzams, ka kopējais valsts budžeta deficīts eirozonā un ES palielināsies tikai no 0,6% no

iekšzemes kopprodukta 2019.gadā līdz aptuveni 8,5% 2020.gadā, bet 2021.gadā samazināsies līdz aptuveni 3,5%.

EK norādīja, ka pavasara prognozes ir nenoteiktākas nekā parasti. Tās pamatā ir pieņēmumu kopums par jaunā koronavīrusa pandēmijas attīstību un saistītajiem ierobežošanas pasākumiem. Prognožu pamatā ir pieņēmums, ka no maija pakāpeniski tiks atcelti ierobežošanas pasākumi. Ar šo prognozi saistītie riski arī ir ārkārtīgi lieli un koncentrēti uz negatīvo pusi.

Jau ziņots, ka EK jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad samazinājies par 7%, tādējādi uzrādot otru straujāko ekonomikas lejupslīdi Baltijas valstu vidū. Savukārt inflācija Latvijā šogad lēsta 0,2% apmērā, bet nākamgad saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums prognozēts 1,9% apmērā.

Latvijas budžeta deficīts šogad prognozēts 7% apmērā no IKP, un tas skaidrojams ar ienākumu un likviditātes atbalsta pasākumiem, kā arī nodokļu ienākumu samazināšanos. Deficītam nākamgad prognozēts kritums līdz 4,5% no IKP, valdībai saglabājot tās nodrošināto atbalstu, kamēr valsts ekonomika nebūs pilnībā atveseļojusies.

EK katru gadu (pavasarī un rudenī) publicē divas visaptverošas prognozes un divas starpposma prognozes (ziemā un vasarā). Starpposma prognozes ietver gada un ceturkšņa IKP un inflāciju par attiecīgo gadu un nākamo gadu attiecībā uz visām dalībvalstīm, kā arī ES un eirozonu kopumā.