Ierobežojumu mīkstināšana - labas, taču riskantas ziņas finanšu tirgiem

FOTO: AFP / Scanpix

Līdz šim lielākā daļa investoru ziņas par ierobežojumu mīkstināšanu ir uztvēruši pozitīvi, jo Covid-19 izplatības dēļ ir būtiski pasliktinājusies ekonomiskā situācija visā pasaulē. Medijs CNN gan pēta, kādi varētu būt lielākie ekonomiskie riski, atkal plaši atverot durvis ekonomikai.

Salīdzinot ar 23. marta nedēļu, kad finanšu tirgos tika piedzīvots vēsturiski lielākais kritums, dažādu uzņēmumu akciju vērtība ir sākusi atjaunoties. Tā, piemēram, “Standard & Poor’s” 500 lielākie uzņēmumi pagājušo nedēļu noslēdza ar 3,5% lielu izaugsmi, bet kopumā kopš marta akciju vērtība šiem uzņēmumiem ir palielinājusies par 31%.

Tas pierāda teoriju, ka ekonomikai ir iespējams un tā var atkopties no ļoti straujas recesijas. Taču, lai tas notiktu, biznesam ir jāatjauno pilnvērtīgs darbs, kā arī ir jāatceļ dažādie ierobežojumi, ko vairākas valstis pasaulē ir noteikušas.

Tomēr strauja biznesa atjaunošana, kā arī ierobežojumu atcelšana sev līdzi nes dažādus riskus. Viens no šādiem riskiem ir Covid-19 infekciju otrais vilnis, kas var sagraut visu to optimismu, kas pašlaik ir novērojams finanšu tirgos. Tāpat otrais vilnis uz nenoteiktu laiku atcels iespēju cerēt uz ekonomikas atgūšanos, jo tādā gadījumā par nepieciešamību kļūs jaunu ierobežojumu noteikšana. Pagaidām, bez vakcīnas, ir grūti pateikt, kas tieši var radīt lielākus riskus uzņēmumu akciju vērtībām.

“Ja kāda no testa stadijā esošajām vakcīnām vai zālēm izrādās efektīva, mēs kļūstam par riska aktīvu pircējiem. Ja cilvēku izdoma nav pietiekami efektīva, lai ierobežotu vīrusa izplatību, tad mēs kļūsim par riska aktīvu pārdevējiem,” skaidro “Evercore ISI” stratēģis Denis Debušērs.

Investoriem tieši Debušēra teiktais ir jāpatur prātā brīdī, kad tiek lemts par esošo ierobežojumu atcelšanu. Spānija pagājušajā nedēļā pakāpeniski sāka mīkstināt noteiktos ierobežojumus, savukārt Teksasas un Džordžijas štats ASV ir ļāvuši atkal atvērties vairākiem uzņēmumiem.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons ir solījis pārskatīt karantīnas pasākumus savā valstī, bet Francija jau pirmdien sāka atcelt stingros karantīnas nosacījumus.

Džeimss Smits, kas ir tirgus ekonomists ING grupā, norādīja, ka atkārtots jaunu infekciju vilnis ir liels risks, kas var nospēlēt negatīvu lomu ikvienai ekonomikai, kas gatavojas atjaunot savu aktivitāti. Tas savukārt nozīmē, ka ekonomiskā aktivitāte var atjaunoties daudz lēnākā tempā, nekā tas prognozēts iepriekš.

“Daudzās prognozēs tas nav ņemts vērā, taču gan uzņēmumi, gan patērētāji, visticamāk, arī pēc ierobežojumu atcelšanas saglabās piesardzīgu pieeju līdz brīdim, kad situācija būs pilnībā pārvarēta,” sacīja Smits.

Pašreizējais kāpums finanšu tirgos ir skaidrojams ar to, ka no valstu centrālajām bankām un valdībām tiek pieredzēts bezprecedenta atbalsts biznesam, kā arī runas par iespējamo biznesa vides atjaunošanos. Tāpat šajā laikā vairākās valstīs ir samazinātas procentu likmes un veiktas vērienīgas aktīvu iepirkšanas programmas, kas palīdz izvairīties no dziļākas recesijas.

“Citigroup” ekonomisti Igors Sesareks un Ketrīna Manna uzskata, ka pašreizējie notikumi finanšu tirgos ilgtermiņā nerada optimismu, jo kopējā aina ekonomikā ir visai skaudra.

“Tā kā nav skaidrs, vai tirgus atkopsies ilgākā termiņā, vai tikai īslaicīgi, reaģējot uz pozitīvākām ziņām, mums ir jābūt ļoti piesardzīgiem. Riska aktīvi ir ļoti trausli, un negatīvu scenāriju gadījumā sitiens pa ekonomiku var būt sāpīgs,” teikts ekonomistu paziņojumā.

Lēta nafta un tās nozīme

Pagājušā gada decembrī lielākais naftas pārstrādes uzņēmums “Saudi Aramco” pasaulē kotēja savas akcijas biržā, un toreiz naftas cena bija vidēji 60 dolāri par barelu naftas. Tomēr tagad naftas cenas ir kritušās par vairāk nekā pusi, un koronavīrusa krīzes dēļ ir dramatiski mazinājies pieprasījums pēc enerģijas produktiem.

Šis fakts ir radījis ļoti milzīgu spiedienu uz “Saudi Aramco”, kas jau drīzumā plāno ziņot par saviem finanšu rezultātiem šī gada pirmajā ceturksnī.

Pēc investoru prognozēm, “Saudi Aramco” akciju cenas, kas vienā brīdī maksāja ap desmit dolāriem, ir kritušās par piekto daļu. Kopumā koronavīrusa krīzes dēļ uzņēmums varētu būt zaudējis vismaz triljonu dolāru, galvenokārt – pieprasījuma pēc naftas dēļ.

Saūda Arābija un Krievija, kas naftas tirgū savu nesaskaņu dēļ ir radījušas lielākos satricinājumus, ir panākušas vienošanos par produkcijas mazināšanu. Šāds solis ir palīdzējis naftas cenām stabilizēties, bet pašlaik nekas neliecina par to nozīmīgu celšanos, tieši otrādi – naftas cenas var vēl vairāk kristies, jo pasaulē drīz aptrūksies vietas, kur uzglabāt naftas produktus.

“Cipari ir nepielūdzami – ja produkcijas apjomi netiks samazināti, tad pie tik pazemināta pieprasījuma, kāds ir pašlaik, globālās naftas glabātuves būs pārpildītas jau maija otrajā pusē,” sacīja naftas tirgus analītiķe Luīze Diksone.

Viņa sacīja, ka naftas ražotāji redz gaismu tuneļa galā, jo valstīm izdodas samazināt naftas ieguves apjomus, kā arī – pakāpeniski vērojams neliels, bet pieprasījuma pieaugums pēc naftas produktiem, jo valstis un pilsētas mazina noteiktos ierobežojumus. Tomēr, naftas cenai paliekot 30-40 dolāru robežās par barelu, “Saudi Aramco” var saskarties ar finansiālām problēmām.

Pagājušajā nedēļā aģentūra “Reuters” ziņoja, ka “Aramco” ir tuvu, lai saņemtu desmit miljardu dolāru lielu aizņēmumu no 10 banku grupas. Šāda nauda ir nepieciešama, lai izpildītu savas saistības attiecībā pret Saūda Arābijas uzņēmumu SABIC, kurā “Aramco” pieder 70% akciju.

Uz augšu