Šogad nabadzībā varētu nonākt ap 60 miljoniem cilvēku; 135 miljoniem draud bads

FOTO: AP/Scanpix

Aptuveni 60 miljoniem cilvēku visā pasaulē draud nabadzība koronavīrusa pandēmijas dēļ, uzskata Pasaules bankas prezidents Deivids Melpass. Šāds paziņojums publicēts bankas mājaslapā.

Pēc Melpasa vārdiem, pandēmija un darbu apturēšana attīstītajās ekonomikās radīs situāciju, kad liela daļa cilvēku saskarsies ar nabadzības risku, respektīvi – viņu dienas ienākumi varētu būt mazāki par 1,9 dolāriem (1,73 eiro) dienā. Savukārt globālā ekonomika 2020. gadā, visticamāk, piedzīvos ļoti dziļu recesiju, ekonomikai samazinoties par vismaz pieciem procentiem.

Lai atgrieztos pie ekonomiskās izaugsmes, ir nepieciešams ātri un izlēmīgi reaģēt uz ārkārtas situācijām, sniegt atbalstu nabadzīgākajam iedzīvotāju slānim, atbalstīt sabiedrisko sektoru, kā arī nostiprināt ekonomikas noturību pret dažādiem draudiem.

Ziņojumā teikts, ka Pasaules banka cīņā pret pandēmiju sniegusi palīdzību vairāk nekā 100 valstīm, kurās dzīvo 70% Zemes iedzīvotāju. Kopumā Pasaules banka plāno 15 mēnešu laikā izsniegt vairāk nekā 160 miljardus dolāru kā grantus, aizdevumus un investīcijas, palīdzot valstīm cīnīties pret pandēmijas sekām.

Melpass aicina valstis kreditores pievienoties Lielā divdesmitnieka iniciatīvai par daudzu jaunattīstības valstu parāda maksājumu moratoriju.

Pēc meteorologu un starptautisko organizāciju prognozēm, 2020. gadā cilvēcei draud ne tikai koronavīruss – nekur nav pazudusi arī globālās sasilšanas problēma. Jūnijā ASV tiek prognozēta vētru sezonas sākšanās, un okeānu uzsilšana nozīmē, ka vētras būs spēcīgākas nekā iepriekš.

Savukārt citās pasaules daļās draud ilgstošs sausums. Temperatūras paaugstināšanās Indijas okeāna rietumu daļā draud ar lielu sausumu, kā arī tā izraisītiem mežu ugunsgrēkiem Austrālijā, savukārt Atlantijas okeāna dienvidos pieaugošā temperatūra draud ar sausumu Amazones baseina teritorijās.

Lai arī pagājušajā gadā pasaulē ražas apjomi bija pietiekami labi, pandēmijas dēļ problēmas draud pasaules pārtikas nozarei – noliktavās un ostās trūkst veselu strādnieku, kā arī – trūkst kravas pārvadātāju.

Pārtikas krīzes draudi kopā ar koronavīrusa pandēmiju rada lielas izmaksas bagātajām valstīm, un tas savukārt varētu samazināt atbalstu nabadzīgajām valstīm.

Par lielāko humāno krīzi kopš Otrā pasaules kara tika brīdināts ilgi pirms koronavīrusa izplatīšanās, un šogad ar badu varētu saskarties vismaz trīs desmiti nabadzīgo valstu. Saskaņā ar ANO datiem gandrīz 1 miljardam cilvēku pasaulē ir hronisks nepietiekams uzturs. Faktiski – badā ir astotā daļa planētas iedzīvotāju. Un koronavīrusa izraisītās krīzes dēļ to skaits šogad vien pieaugs par vēl 130 miljoniem.

Pēc ANO aplēsēm, galvenokārt tiek apdraudētas tās valstis, kas atrodas karastāvoklī un kuras skārusi smaga ekonomiskā krīze un globālās klimata izmaiņas. Starp tām ir Jemena, Kongo Demokrātiskā Republika, Afganistāna, Venecuēla, Etiopija, Dienvidsudāna, Sudāna, Sīrija, Nigērija un Haiti. ANO aicināja pasaules sabiedrību reaģēt uz šīm problēmām, lai novērstu katastrofu.

ANO ekonomists Arifs Huseins uzsver, ka izolācijas režīms un ekonomiskā lejupslīde jau ir skārušas badā esošo valstu iedzīvotājus. Vairāk nekā puse (73 miljoni) no 135 miljoniem cilvēku, uz kuriem attiecas ziņojums par bada risku, dzīvo Āfrikā. 43 miljoni dzīvo Tuvajos Austrumos un Āzijā, 18,5 miljoni dzīvo Latīņamerikā un Karību jūras reģionā. Pārtikas krīzes pārvarēšanas globālā tīkla ziņojuma autori ir nobažījušies arī par situāciju Ukrainas dienvidaustrumos.

Uz augšu