2000. gadā Dubaija nāca klajā ar fenomenālu projektu – okeāna piekrastē tiks mākslīgi radīts salu arhipelāgs, uz kura bija plānots izvietot luksusa klases privātmājas, viesnīcas un izklaides bāzes. Taču šodien, desmit gadus pēc arhipelāga pabeigšanas, tikai dažas no salām ir apdzīvotas.

Kad Dubaijā 2000. gadu sākumā sākās strauja attīstība un nekustamo īpašumu nozares «sprādziens», pilsētplānotāji sāka kalt visdažādākās idejas un risinājumus, kas apmierinātu ekstravagantu klientu vēlmes, kā arī izceltu augošo pilsētu uz pasaules fona. Tolaik vietējais valdībai piederošais nekustamo īpašumu attīstītājs «Nakheel» radīja vairākus mākslīgo salu arhipelāgu projektus.

Uzņēmums piedāvāja izbūvēt dažādus salu arhipelāgus – trīs palmu salu kompleksus, vienu pasaules karti un pat Visuma atveidu – Saules, Mēness, citu planētu, Piena ceļa un citas galaktikas formas mākslīgās salas.

Tāpat netālu no viena palmas formas salu kompleksa bija paredzēts izbūvēt «Dubaijas ragu». Uzņēmums bija paredzējis, ka uz katras no salām atradīsies dzīvojamās mājas, kā arī tās bija ļauts izmantot komerciāliem nolūkiem, proti, izveidot viesnīcu kompleksus. Tolaik tas bija lielākais un iespaidīgākais celtniecības projekts visā pasaulē.

Iecerētā projekta vizualizācija

FOTO: Wikimedia Commons

2001.gadā «Nakheel» sāka pirmā salu kompleksa «Palm Jumeirah» būvniecību. Kad salu komplekss bija pabeigts, uz tā pārsvarā bija uzceltas privātmājas, bet ap palmas «zariem» izbūvētajā aplī tapa greznas viesnīcas.

2008. gadā uz «Palm Jumeirah» salas norisinājās krāšņi atklāšanas svētki «Atlantis» viesnīcai 20 miljonu ASV dolāru vērtībā, taču līdz ar atklāšanu visu pasauli smagi skāra ekonomiskā krīze. Līdz ar krīzi arī Dubaijā apjomīgi nekustamā īpašuma projekti tika iepauzēti vai apturēti pavisam, tostarp apstājās arī mākslīgo salu kompleksu celtniecība.

Viesnīca «Atlantis»

FOTO: Unsplash

2011. gadā «Nakheel» pilnībā apturēja otrās palmas kompleksa «Palm Jebel Ali» apbūvi un to tā arī neatsāka. Sākotnēji bija iecerēts, ka sadarbībā ar kādu privātuzņēmumu līdz ar salu tiks attīstīta vēl neapbūvēta Dubaijas daļa, taču, krīzei sākoties, šis uzņēmums nozuda un atstāja savas ieceres novārtā. Sala «Palm Jebel Ali» vēl līdz pat šodienai stāv tukša – vēl 2018. gadā uzņēmuma «Nakheel» valdes loceklis Sandžejs Mančanada apstiprināja, ka tuvākajā nākotnē salu un arī tās apkārtni neturpinās attīstīt. Šis salu komplekss bija uz pusi lielāks nekā «Palm Jumeirah», un uz tā bija paredzēts uzbūvēt akvaparku un divtik greznas privātmājas. Kopējās palmu salas platība ir 300 000 kvadrātmetru.

Sala «Palm Jebel Ali» 

FOTO: Wikimedia Commons

Tāds pats scenārijs piemeklēja trešo salu un «Dubaijas ragu». Tomēr, lai glābtu vismaz trešo iesākto salu kompleksu, 2013.gadā tas tika ievērojami pārveidots un samazināts – palmu pārveidoja par nelielu iepirkšanās centru salu. Kaut arī sākotnējās ieceres pajuka, trešā sala kopš 2016. gada funkcionē.

Grūtākais posms bija pēdējais projekts – «Pasaule», kura mākslīgās salas tika pārdotas jau krietni pirms finanšu krīzes sākuma.

Tas attiecīgi nozīmēja, ka šīs salas finansiāli nespēja attīstīt ne tikai Apvienoto Arābu Emirātiem piederošais uzņēmums, nedz arī paši investori. Arī pēc krīzes, kad Dubaija sāka atgūties un pabeigt iesāktos projektus, «Pasaule» nebija iekļaujama perspektīvo projektu sarakstā.

FOTO: Wikimedia Commons

Vien desmit gadus pēc salu kompleksa būvniecības sākuma šī ideja šķita novecojusi un neaktuāla modernajai pilsētai. Turklāt situāciju krietni sarežģīja ģeologu atzinumi par salu grimšanu un to bīstamību – 2010. gadā portāls «Daily Mail» apgalvoja, ka salas drīz atkal nonāks jūras dzelmē. Bet 2011. gadā šo apgalvojumu britu laikrakstam «Daily Telegraph» apstiprināja jūras pētniecības uzņēmums «Penguin Marine», kas skaidroja, ka salām jau tagad ir sākusies erozija, bet nākotnē tās vienkārši nonāks atpakaļ dzelmē. Šo sāgu papildināja vēl citi dramatiski notikumi, kas atbaidīja potenciālos investorus – viens no salu īpašniekiem, kas bija ieguldījis 25 miljonus ASV dolāru, izdarīja pašnāvību, cits nonāca cietumā, vēsta portāls «The Inertia». No 200 iecerētajām salām patlaban ir aizņemtas divas, bet salu centrā top miniatūra Eiropas imitācija, tematisks izklaides parks un viesnīcu komplekss, kuru attīsta Austrijas uzņēmums «Kleindienst Group JK Properties».  

FOTO: Wikimedia Commons

Līdz ar finansiālajām grūtībām salu attīstītāji sastapās arī ar nopietnām ekoloģiskām problēmām – salu apkārtnē esošās jūras pārmaiņām. Būvniecības laikā bojā gāja daudzi jūras iemītnieki, tika izjaukta dabiskā ekosistēma konkrētajā vietā, kā arī radītā ūdens saduļķojuma dēļ iznīka flora un fauna ap iecerētajām salām. Ņemot vērā, ka salas mākslīgi izmainīja krastu, mainījās arī jūras viļņu forma un plūsma, kas netieši ietekmē arī pašas Dubaijas krasta līniju.