Kopš Latvijas neatkarības mežsaimnieki uz Skandināviju eksportē koksni milzu apjomos. Jo īpaši skandināvus interesē papīrmalka, taču jau trīs gadus valsts uzņēmums "Latvijas valsts meži" papīrmalku pats nepārdod. Valsts mežos iegūtā papīrmalka pie skandināviem nonāk ar privāta uzņēmuma starpniecību, kas šajā procesā nopelna, apejot konkurenci, vēsta raidījums "Nekā personīga".
Izcērtot mežu, vērtīgākais ieguvums ir zāģbaļķi. Tos izmanto būvniecībā, mēbeļu ražošanā. Koka galotne kļūst par malku un šķeldu. Bet zāģbaļķim un malkai pa vidu ir posms, ko sauc par papīrmalku. To kāro skandināvi, lai pārstrādātu celulozē. Papīrmalka ir daudz vērtīgāka par malku.
"Papīrmalkas tirgū lielākā problēma Latvijā ir tā, ka tas ir ļoti nestabils. Skandināvu celulozes rūpnīcas uz mums skatās kā uz valsti, kur pasmelties tajā brīdī, kad viņiem ir ļoti nepieciešamas. Tad viņi maksā jebkuru cenu, nojauc jebkādus tirgus līdzsvarus mūsu tirgū. Tas notika nesenā pagātnē, kaut vai 2018. gadā, bet vistrakākais tas bija 2007. gadā, kas arī piespieda mūs ļoti domāt, kādā veidā mēs varētu šo stabilitāti šajā reģionā iegūt," skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.
Viņš norāda, ka ar skandināviem par to pašu produktu konkurēja vietējie kokskaidu granulu ražotāji. Cenai bija lielas svārstības, pie paša produkta tikt - grūti. Lai palīdzētu vietējiem, "Latvijas valsts meži" rada iespēju skandināvus izslēgt no līgumiem. Papīrmalku atsevišķi pārtrauca tirgot, tā vietā to pārdodot kopā ar mazvērtīgāko koksni. No tās celulozi ražot nevar, bet granulas gan. Kritērijos iekļāva noteikumu, ka pircējam jābūt ražotnei Latvijā.
"Tur vienkārši mēs vienojāmies, tā vairāk tāda savstarpēja sapratne, un man bija sarunas ar "Latvijas valsts mežiem", jā, mēs runājām par tādiem jautājumiem. Jūs saprotiet, ministrija jau nevar iejaukties biznesā tā tieši un pateikt - tagad tu pirksi vai pārdosi tikai tam vai tam. Bija saruna, ka tā prioritāri vajadzētu atbalstīt mūsu vietējos ražotājus," saka Saeimas deputāts, bijušais zemkopības ministrs (ZZS) Jānis Dūklavs.
Uzņēmums "Pata Board" reģistrēts šajā adresē Rīgā. Telefoniski mūs informēja, ka uzņēmuma darbinieki saņēmuši instrukciju ar žurnālistiem nerunāt.
Tā kā rūpnīcas nav, no valsts mežiem iegūto papīrmalku "Pata" un "Pata Board" pārdod tālāk. To redzot, vairāki nozares uzņēmumi raidījumam "Nekā personīga" apliecināja, ka vēlējušies tikt pie tehnoloģiskās koksnes līgumiem, taču saņēmuši atteikumu. Kādas Skandināvijas celulozes fabrikas pārstāvjiem "Latvijas valsts meži" ieteikuši vērsties pie "Patas". "Nekā personīga" rīcībā ir pavadzīmes, kas liecina, ka "Patai" un "Pata Board" lēto tehnoloģisko koksni piegādā pa taisno uz ostām.
"Latvijas valsts meži" apsaimnieko vairāk nekā pusotru miljonu hektāru meža. Tā ir puse no visām Latvijas meža platībām. Ja lielākais mežsaimnieks valstī vairs nepārdod papīrmalku, tad tirgus piedzīvo izmaiņas. Taču tā nenotika: Zemkopības ministrijas statistika liecina, ka papīrmalkas eksports pieauga. 2018. gadā papīrmalkas cena sasniedza rekordlīmeni. Ja "Latvijas valsts meži" tehnoloģisko koksni tirgoja par 37 eiro, tad ostā koksne brīžiem bija pat divreiz dārgāka.
"Pata Board" un "Patas" grupas uzņēmumi pieder kokrūpniekam Uldim Mierkalnam. "Pata Board" ir tikai divi darbinieki. Taču 2018. gadā firma iepirka vismaz piekto daļu no "Latvijas valsts mežu" tehnoloģiskās koksnes. "Nekā personīga" rīcībā esošie dati liecina, ka "Pata Board" "Latvijas valsts mežiem" samaksāja 12 miljonus eiro. Taču Mierkalnam tikusī papīrmalkas daļa ir vēl lielāka Arī “Pata” no valsts mežiem saņēma tehnoloģisko koksni. Kopumā 2018. gadā, kas bija papīrmalkas rekordcenas gads, šīs grupas uzņēmumi no "Latvijas valsts mežiem" pirkuši produktus par 45 miljoniem eiro. Togad "Patas" apgrozījums pieauga par ceturto daļu, sasniedzot 200 miljonus, tīrā peļņa bija 7 miljoni eiro.
Daļu no koksnes "Latvijas valsts meži" piegādāja "Pata" grupas pārkraušanas laukumā Inčukalnā, daļu Liepājas, Ventspils, Rīgas un Skultes ostā. Pavadzīmes liecina, ka malka lielākoties vesta uz Inčukalnu, kur to ērti var pārvērst šķeldā. Papīrmalka nonāca pa taisno ostās.
"Patas" saimniekam Mierklanam piedēvētas biznesa saites ar "Jaunās Vienotības" sastāvā esošās partijas "Vienotība" ģenerālsekretāru Arti Kamparu. Bijis klāt partijas "Latvijas attīstībai" pirmsākumos un kopumā tai ziedojis ap 70 tūkstošu eiro. Mierkalns kopā ar Māri Martinsonu pretendēja uz bankas "Citadele" pirkšanu. Uz "Nekā personīga" telefonzvaniem un īsziņām Mierkalns neatbildēja.
Šomēnes “Rīgas siltums” izsludinājis lielāko šķeldas iepirkumu gan uzņēmuma, gan valsts vēsturē. Pretendentiem jāspēj ne tikai piedāvāt izdevīgu cenu, bet arī nodrošināt, ka piegādes ir stabilas. Iepriekš tā “Patai” bija problēma, tāpēc “Rīgas siltums” ar šo uzņēmumu līgumu lauza. Tagad “Patai” ir tāda pieeja valsts mežu resursiem, kādas nav nevienam citam šķeldas ražotājam