Antropauze: kā cilvēka prombūtne pandēmijas laikā ietekmē savvaļas dzīvniekus (1)

Pētnieku grupa Lielbritānijas zinātnieku vadībā sākusi programmu, kuras ietvaros tiek salīdzināta savvaļas dzīvnieku izturēšanās pirms ierobežojumiem, kas saistīti ar koronavīrusa pandēmiju, un to laikā.

Cilvēka aktivitātes samazināšanās globālā mērogā jau guvusi nosaukumu antropauze, un tiek pieļauts, ka tai būs būtiska ietekme uz dabu un tās iemītniekiem.

Pētnieki cer, ka, izanalizējot šo ietekmi, izdosies atrast veidus, kā labāk sadzīvot uz mūsu aizvien vairāk pārapdzīvotās planētas.

Pētnieki ir iezīmējuši steidzamos pasākumus, kādi jāveic, lai pēc iespējas labāk izpētītu cilvēka pēkšņās prombūtnes ietekmi - tai skaitā izmantojot datus par cilvēku pārvietošanos pandēmijas laikā un informāciju, ko sniedz savvaļas dzīvnieku elektroniskie reģistratori.

Informācija no tā dēvētajiem dzīvnieku bioreģistratoriem visā pasaulē tiek apkopota jau kopš pandēmijas sākuma.

"Kaut arī tās pamatā ir traģiski notikumi pasaulē, šī pētniecības iespēja ir vienreizēja, un to nedrīkst neizmantot," intervijā raidsabiedrībai BBC atzinis Senendrjūsa universitātes profesors un Starptautiskās bioreģistrēšanas apvienības prezidents Kristians Ratzs.

Parastos apstākļos cilvēka klātbūtnes un aktivitāšu ietekmes uz dzīvo dabu pētījumi aprobežojas ar aizsargājamo un neaizsargāto teritoriju salīdzinājumu. Savukārt kopš pandēmijas sākuma šis pētniecības darbs nepārtraukti notiek daudzviet pasaulē - daudzas sugas tiek pastāvīgi novērotas ar bioreģistratora palīdzību.

Jau kopš agra pavasara soctīklos tiek publicēti attēli ar savvaļas dzīvniekiem, kas nekavējas izmantot cilvēka piespiedu prombūtni saistībā ar pandēmijas laika ierobežojumiem un brīvi uzturas urbānajā vidē. Taču dažviet cilvēka prombūtnei ir negatīvs efekts - ekotūrisma apjomu sarukums un tam sekojošais ienākumu trūkums sekmē malumedniecības uzplaukumu.

"Neviens neapgalvo, ka cilvēkiem būtu jāpaliek izolācijā uz visiem laikiem, taču, ja mēs redzam, kā mainījusies transporta plūsma uz šosejām, mēs varam izmantot šos datus, lai, piemēram, veiktu nelielas izmaiņas ceļu tīklā, kam būs pozitīva ietekme uz apkārtējo vidi," atzīst profesors Ratzs.

Viens no pirmajiem piespiedu izolācijas gadījumiem, kas deva iespēju pētīt antropauzes ietekmi uz dabu, bija Černobiļas kodolkatastrofa. Portsmutas universitātes profesors Džims Smits ir viens no tiem, kuri veica ilgtermiņa pētījumus par izmaiņām cilvēka pamestajās teritorijās ap kodolreaktoru.

"Tikai dažus gadus pēc Černobiļas slēgtās zonas izveidošanas baltkrievu un ukraiņu pētnieki konstatēja, ka no zonas pamazām pazūd ar cilvēku saistītie dzīvnieki, piemēram, baloži un žurkas. Savukārt mežacūku, briežu, vilku un citu savvaļas dzīvnieku skaits strauji pieauga. Zona, kas ir pamesta arī vairāk nekā 30 gadus pēc katastrofas, ir kļuvusi par hrestomātisku paraugu pēkšņam savvaļas dabas uzplaukumam."

"Kaut arī kā Černobiļas katastrofa, tā koronavīrusa pandēmija ir bijušas traģiskas cilvēkam un postošas ekonomikai, tās ir piespiedušas mūs apturēt apkārtējās vides postīšanu. Protams,  pilnībā apturēt cilvēka ietekmi uz vidi nav iespējams, taču šie notikumi ļauj mums daudz ko mācīties par attiecībām ar dabu."

Pētnieku komanda norāda, ka pandēmijas laikā iegūtie zinātniskie dati varētu sekmēt jaunu stratēģiju izstrādi, lai labāk sadzīvotu uz mūsu pārapdzīvotās planētas. Tas nestu labumu kā cilvēkam, tā dabai.