Nekustamo īpašumu attīstītājs: Baltijas tirgū izdzīvos tie projekti, kuri spēs pielāgoties pārmaiņām (1)

Igaunijas vadošā nekustamo īpašumu uzņēmuma "Pro Kapital Grupp" dibinātājs un vadītājs Paolo Mikeloci sarunā ar TVNET atklāj, ka tieši pēdējos gados nekustamo īpašumu tirgū tieši mājokļu segments mainās visstraujāk. Nomainoties pircēju paaudzēm un izdzīvojot pandēmiju, attīstītājiem ir jātiek galā ar jaunām vēsmām nekustamo īpašumu tendencēs un jāmācās pielāgoties pircēju vēlmēm jau projekta īstenošanas laikā.  

Pastāstiet par pašreizējām nekustamo īpašumu tendencēm Baltijas valstīs. Ko pieprasa jaunā paaudze?

Nomainoties pircēju paaudzēm, esmu novērojis, ka šeit jaunatne ļoti izteikti pieprasa zaļu apkārtni, parkus vai vismaz dabiskas vides imitāciju. Tāpat baltieši ir kļuvuši daudz apzinīgāki attiecībā uz ekoloģiju – te ir visai ievērojams pieprasījums pēc ilgtspējīgiem risinājumiem dzīvokļu namos. Ilgtspējīgie risinājumi iet roku rokā ar velosipēdu kultūru – lielākajās Baltijas valstu pilsētās strauji attīstās velokultūra, kas nozīmē, ka projektējot mājokļus, noteikti ir jāpiedomā par velonovietnēm, noliktavām un atbilstošiem celiņiem māju tuvumā. Baltijas valstīs ir ārkārtīgi liels pieprasījums pēc īpašumiem, kas atrodas tuvu pilsētas centram vai centrālajiem satiksmes tīkliem.

Vēl viena lieta, kuru esmu novērojis tieši jauno pircēju aspektā – Baltijā jaunieši izvēlas pieticīga izmēra mājvietas, taču viņi kritiski izvērtē dzīvokļu vai māju kvalitāti.

Attīstot dzīvokļu projektus Baltijas valstīs, noteikti uzsvaru ir jāliek uz ģimenei piemērotas apkārtnes veidošanu, piemēram, māju tuvumā ir jābūt bērnu laukumiem, parkiem vai citām atpūtas iespējām, kur ģimenes var pavadīt brīvo laiku.

Kas ir interesanti – pēdējos gados visos mūsu jaunajos projektos ir jāpiedomā arī par īpašām telpām dzīvniekiem, kurās saimnieki var nomazgāt suni pirms došanās uz savu dzīvokli.

Jūs patlaban attīstāt vairākus projektus visu Baltijas valstu galvaspilsētās. Vai nekustamo īpašumu pircēju prasības atšķiras katrā no Baltijas valstīm?

Lielā mērā, nē. Baltijas valstīs valda ļoti eiropeiski uzskati, taču, ja pavērojam detalizētāk, ir tikai dažas nianses, kas atšķir, piemēram, Latvijas pircēju no Igaunijas pircēja. Igaunijā pircēji lūko pēc askētiska dizaina, Skandināvijas vēsmām, savukārt Latvijā un Lietuvā ir jaušama izteikta Centrāleiropas ietekme. Te pircēji augstu vērtē siltākas krāsas, elegantākus dizainus, materiālu kvalitāti. Plašākā spektrā vērtējot, šīs mentalitātes atšķirības nekustamā īpašuma tirgū ir minimāli novērojamas.

Pastāstiet, lūdzu, kādi ir jaunākie izaicinājumi, ar kuriem saskaras nekustamo īpašumu attīstītāji?

Nekustamo īpašumu tirgus nekad nestāv uz vietas – periodiski nomainās cilvēku prasības un vērtības attiecībā uz mājokļiem.

Tieši šī nozares īpatnība jau pati par sevi ir kā izaicinājums, jo jauna projekta attīstīšana vai būvniecība prasa laiku, taču tā gaitā var kardināli izmainīties pircēju vēlmes un projekta sākotnējais plāns var kļūt neaktuāls.

Tieši patlaban tirgus tendences mainās vēja ātrumā – krietni ātrāk nekā kādreiz. Mums ir jāmācās būt daudz elastīgākiem un spēt pieņemt specifiskas izmaiņas. Tieši šī iemesla dēļ, plānojot mājokļus, mēs jau laicīgi pieļaujam sīkas izmaiņas, kuras var ieviest laiks. Izcils piemērs ir velosipēdu kultūra – kad sāku attīstīt nekustamā īpašuma projektus Baltijā, tolaik te nevienam nebija teju interese par velosipēdiem, taču tagad ar riteņiem pārvietojas lielākā daļa jauniešu un to novietnes māju tuvumā vai glabātuves ēkās ir neatņemama sastāvdaļa.

Vai esat ievērojis kādus trūkumus Baltijas nekustamo īpašumu tirgū? Kas būtu jāmaina esošajā sistēmā?

Manuprāt, salīdzinot ar citām Eiropas, Baltijā nekustamo īpašumu tirgus ir pietiekami drošs un izdevīgs. Visproblemātiskākais aspekts Baltijas tirgū ir noteiktie banku kreditēšanas noteikumi, kas pietiekami neatbalsta jaunos pircējus. Vēl joprojām bankas nepiedāvā elastīgus hipotekāros kredītus vai tos izsniedz kūtri – tieši šī iemesla dēļ Baltijā mājokļa iegāde velkas un ieilgst. Jāteic gan, ka šī nav tā dramatiskākā problēma, taču tas ievērojami apgrūtina mājokļu iegādi vai dažiem pat sagrauj motivāciju iegādāties savu nekustamo īpašumu.

Pavisam nesen pasauli satricināja koronavīruss Covid-19. Vai un kādas izmaiņas nekustamā īpašuma tirgū, jūsuprāt, ieviesīs pandēmija?

Varbūt ne dramatiskā līmenī, taču izmaiņas pavisam noteikti ir gaidāmas. Manuprāt, jau šobrīd cilvēki, meklējot mājokli, daudz vairāk uzmanības pievērš tieši atsevišķas darba telpas esamībai. Pirms visas šīs “vētras” reti kurš izvēlējās mājokli ar atsevišķu biroja telpu – to uzskatīja par “ekstru”, taču vīruss ieviesa nedaudz citādāku domāšanu. Tāpat pandēmijas dēļ arvien vairāk pircēji sāk pieprasīt mājokļus ar terasēm vai balkoniem – iepriekš šāda nianse nebija tik vitāli svarīga. Šī vīrusa uzliesmojuma laikā balkoni kļuva par būtisku dzīvokļu priekšrocību – tie ļāva cilvēkiem vismaz minimāli iziet “ārā” un pavērot apkārtni. Balkonu neesamību aktīvajā pandēmijas posmā varēja ļoti būtiski izjust, tāpēc, lūkojot pēc sava nākotnes mitekļa, cilvēki dos priekšroku dzīvokļiem ar šādu papildinājumu.

Uzņēmums “Pro Kapital Grupp” pavisam nesen attīstīja projektu “River Breeze Residence”. Kādi vēl projekti ir paredzēti Latvijas tirgum?

Teikšu tā – Rīga ir ļoti svarīgs attīstības punkts mūsu biznesa stratēģijā Baltijas valstīs. Rīga atrodas lieliskā vietā un tā pēdējos gados ir uzņēmusi straujus attīstības apgriezienus, šai pilsētai ir augsts potenciāls. “River Breeze” ir tikai otrā ēka, ko esam attīstījuši Klīversalā. Mūsu īpašumā teju 80% no Klīversalas un mēs plānojam šajā teritorijā attīstīt vēl citas dzīvokļu ēkas, kvartālus un veikalus.

Plānots, ka nākamo 12 līdz 13 gadu laikā Klīversala mainīsies līdz nepazīšanai. Tas būs jauns un moderns rajons tieši Daugavas krastā.

Bez Klīversalas mums ir paredzēts vēl viens ambiciozs projekts pašā Rīgas centrā, Tallinas ielā 5/7. Mums šī projekta būvniecība nule sāksies – esam jau sagatavojuši visu nepieciešamo dokumentāciju, taču pagaidām gaidām īsto mirkli projekta būvniecības uzsākšanai, kad nedaudz pierims pandēmijas izraisītās svārstības nekustamo īpašumu tirgū. Tas būs vēl viens jauns dzīvojamo ēku kvartāls, kuru papildinās dažādas studijas, veikali un te ierīkosim arī plašu pazemes stāvvietu. Mums plānā ir arī trešais projekts Brīvības ielā, taču šis, atšķirībā no Klīversalas un Tallinas ielas, būs biroju ēku komplekss.