Pasaulē ir vairāk nekā divi miljardi cilvēku, kuri strādā neoficiāli, liecina Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) aprēķini. No kopējā pasaules darbaspēka apjoma tie ir 62% strādājošo. Un tieši šī strādājošo grupa ir pakļauta vislielākajam riskam koronavīrusa pandēmijas radītajā krīzē, vēsta Pasaules Ekonomikas forums.
Pasaules Banka norāda, ka “neoficiāli strādājošajiem ir par vidēji 19% zemāki ienākumi nekā oficiāli strādājošajiem. Tāpat neoficiāli strādājošajiem ir ierobežotas iespējas veidot iekrājumus”.
Līdz ar to – šai strādājošo grupai ir mazākas iespējas saņemt valsts atbalstu. Līdz šim visā pasaulē atbalsta programmās uzņēmumiem un to darbiniekiem valstis ir atvēlējušas aptuveni deviņus triljonus dolāru.
Tie, kuri cieš visvairāk
Lai arī neoficiāli strādājošie ir faktiski visās ekonomikās, neatkarīgi no tā, cik attīstītas ir valstis, neoficiālais darbs ir izplatītāks valstīs ar zemākiem ienākumiem.
Laika posmā no 2010. līdz 2016. gadam neoficiālais darbs veidoja 40% no IKP vairākās Āfrikas, Eiropas, Centrālāzijas, Latīņamerikas un Karību valstīs. Šeit gan jāpiebilst, ka daļa no šiem strādājošajiem tiek uzskatīti par pašnodarbinātajiem.
Pasaules daļās bez izstrādātas sociālās drošības sistēmas šī ir ļoti nopietna problēma.
“Trešajā daļā jaunattīstības valstu netiek pievērsta uzmanība dažādām formalitātēm, un bezdarbnieku pabalsti ir pieejami vien vidēji 2,5% iedzīvotāju,” brīdina Pasaules Banka.
“Neoficiāli strādājošajiem ir mazākas izredzes veidot finansiālos “drošības spilvenus”, tādējādi atstājot strādājošos ļoti skarbas izvēles priekšā – vai nu nomirt no bada, vai arī stāties pretim vīrusam. Tā ir ļoti nozīmīga dilemma, ar ko saskaras miljoniem darbinieku, kas strādā neoficiāli,” norāda ILO.
Bads, slimības un nedrošība
Galvenās problēmas, ko rada neformālais darbs, ir atbalsta mehānismu trūkums, un koronavīrusa pandēmijas laikā saasinājusies cita problēma – miljoniem cilvēku arvien izteiktāk cieš no bada. Pasaules Pārtikas programma aplēsusi, ka līdz gada beigām no bada cietīs ap 720 miljoniem pasaules iedzīvotāju. Salīdzinot ar periodu pirms pandēmijas, tas ir pieaugums par 82%. Tikmēr “Oxfam” brīdina, ka Covid-19 krīzes radītā bada dēļ ik dienas varētu mirt ap 12 tūkstošiem cilvēku.
Nabadzība un slimības nereti “soļo viena otrai blakus”. Daudzās zemu ienākumu valstīs nozīmīga problēma ir tīra dzeramā ūdens pieejamība. Klimata pārmaiņas, konflikti un infrastruktūras trūkums nozīmē, ka miljoniem cilvēku vienkārši nav pieejams tīra dzeramā ūdens avots viņu dzīvesvietu tuvumā.
Ja nav tīra ūdens, nav iespējams nomazgāt rokas, kas ir viens no stūrakmeņiem, cīnoties pret Covid-19 izplatību. Un arī šajā jomā ir nozīmīga saikne starp higiēnu un neoficiālo nodarbinātību.
Šajās jaunattīstības valstīs, kurās ir augstākie neoficiālās nodarbinātības rādītāji, ir zemākā higiēnas infrastruktūras pieejamība.
“Šajās vietās tikai 34% iedzīvotāju ir pieejamas normāla higiēnas infrastruktūra – tīrs ūdens, tualetes. Valstīs ar zemākiem neoficiālas nodarbinātības rādītājiem attiecīgi ir labāka arī higiēniskā situācija,” norādīts Pasaules Bankas ziņojumā.
Kopīga domāšana
Lai cīnītos pret neoficiāli nodarbinātā sektora apdraudējumiem, ILO aicina pievienoties kopīgai domāšanai. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka veselības un finansiālie apsvērumi nedrīkst būt nodalīti kā kaut kas savstarpēji nesaistīts, jo ir nepieciešams konkrēts rīcības plāns, ietverot sevī gan finanšu, gan veselības apdraudējumus.
Atbilstoša finansiālā atbalsta nodrošināšana ir svarīgs faktors. Tas, protams, ļaus cilvēkiem palikt savās mājās, kā arī nodrošināt sevi un savus apgādājamos ar visu nepieciešamo. Tāpat šiem cilvēkiem ir jāsniedz ātra piekļuve medicīnas pakalpojumiem, kā arī jāsniedz padomi, kā ierobežot vīrusa izplatīšanās iespējamību.
