Latvijas vēstures izsole

FOTO: TVNET

Kad augusta sākumā izlasīju ziņu, ka VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsolē piedāvās iegādāties Stūra māju, atvēru kalendāru, lai pārbaudītu, vai pandēmija un ilgstošs darbs no mājām nav sadragājis manas laika tveršanas spējas un patiesībā nav pirmais aprīlis. Diemžēl izrādījās, ka tas nav vienkārši slikts joks.

Izsolē iegūto naudu paredzēts ieguldīt valstij nepieciešamo objektu attīstībā, no kā varam pilnīgi loģiski secināt, ka Stūra māja valstij vienkārši nav nepieciešama. It kā jau varētu cienīgi saglabāt mums visiem tik ļoti nozīmīgu vēsturi un atlikušās telpas vai nu izmantot Okupācijas muzeja vajadzībām, vai arī piemeklēt tām kādu citu loģisku lietojumu, bet – aaaai, baigais čakars, un tad ir bišķi vairāk jādomā un jāstrādā, labāk vienkārši pārdosim un lai pēc tam kāds cits tiek ar to galā...

Un tā aiziet mūsu visu vēsture. Izsolē. Vairākas ministrijas iepriekš ievākties šajā ēkā atteikušās, jo tai ir “slikta aura”, bet Okupācijas muzejs to vienkārši negrib. Un kāpēc gan lai Okupācijas muzejs tiktu pārcelts uz Stūra māju – tai taču nav pilnīgi nekāda sakara ar okupāciju un labāk ir neglītajam klucim Vecrīgā piebūvēt klāt līdzvērtīgi daiļu piebūvi. Ā, pag...

Konceptuāli var izprast situāciju, kurā visi šo īpašumu spārda apkārt kā futbola bumbu un beigās vainīgo tā īsti nemaz nav, kolēģi jau rakstīja par to krietni plašāk. Neviens no valsts pārvaldes šīs telpas nevēlas, jo saprotams, ka tās jāremontē un naudas tam nav, kamēr Latvijas Okupācijas muzeja biedrība telpas Stūra mājā vienkārši īrē (tā kā Okupācijas muzejam finansējumu nodrošina valsts, principā sanāk, ka valsts šo īpašumu īrē pati no sevis, pati sev par to maksā naudu, smadzenes šajā mirklī jau nedaudz kūp un pirksti neviļus savelkas dūrēs), tāpēc arī tās rokas ir sasietas. 

Un VNĪ, kuru mājaslapā lepni gozējas vārdi “Būvēt lepnumam. Pārvaldīt godam. Atvērtība. Sadarbība. Kompetence” (uzņēmuma misija: “Gādīgs saimnieks, kas saglabā un vairo valsts nekustamo īpašumu vērtību”), vairs nespēj izdomāt, kuram vēl šo bumbu paspert tālāk, tāpēc tiek pieņemts lēmums māju vienkārši pārdot. Vienīgi – līdz galam tā īsti netop skaidrs, kāda tieši velna pēc Stūra māja nevarētu palikt VNĪ īpašumā, pat ja ar tukšajām telpām pagaidām nekas netiek iesākts. Iespējams, valstij par šo ēku jāmaksā sev pašai pārāk liels nekustamā īpašuma nodoklis, tiešām nezinu.

“Mums nav naudas” ir klasiska Latvijas sērdienība, kas raksturīga, sākot no vienkāršā cilvēka līdz pat augstākajām valsts instancēm. Mums nav naudas, ar ko nomaksāt nodokļus, mums nav naudas, ar ko samaksāt adekvātas algas mediķiem, skolotājiem un policistiem, mums nav naudas galvaspilsētas labiekārtošanai – mums vienkārši nekam nav naudas.

Mums varbūt kaut kur atrodas nauda, par ko uzcelt Okupācijas muzeja “Nākotnes namu”, Valsts drošības dienesta ēku Marsa parka teritorijā, Gaismas pili, koncertzāli vai pasaulē dārgāko tiltu, bet mums pilnīgi noteikti un nekādā gadījumā nav naudas, ar ko savest kārtībā vienu no ievērojamākajām un nozīmīgākajām padomju laika tirānijas liecībām, tāpēc Stūra māja jāpārdod, lai dabūtu naudu, ar ko attīstīt valstij nepieciešamos objektus. 

Šobrīd Latvijas vēsture ir nonākusi izsoļu namā, un izskatās, ka nevienu tas tā īsti nesatrauc. Nesatrauc nedz parasto ierindas latvieti, nedz arī kādu politisko spēku. Ja es vēl spēju saprast, kāpēc pret radušos situāciju nekādu pretenziju nav Latvijas Krievu savienībai, tad vienīgā pašpasludinātā patiesi nacionālā spēka aktīvistu klusēšana man nav izprotama. Iespējams, viņi ir pārāk aizņemti, cīnoties pret jokiem internetā.  

P.S.

Aicinu visus doties uz VNĪ mājaslapu un sadaļā “projekti” apskatīt, kuri objekti valstij ir nepieciešamāki par Stūra māju. Visnotaļ iespaidīgi.

Uz augšu
Back