Globālā sacīkste par Covid-19 vakcīnu. Ko sarūpējusi Eiropa? (24)

Vakcīnu sacensība

Covid-19 pandēmija skārusi visu pasauli. Dažām valstīm slimību kontrolēt izdodas veiksmīgāk, citām - mazāk veiksmīgi. Paralēli mēģinājumiem iegrožot slimības izplatību notiek ģeopolitiska sacensība par to, kura valsts baudīs vakcīnas pirmatklājējas statusu un kuru valstu iedzīvotājiem būs iespēja vakcinēties pirmajiem.

Krievija jau jūlijā paziņoja, ka tā esot reģistrējusi pirmo vakcīnu pret jauno koronavīrusu, kuras rūpnieciskā ražošana sākšoties jau septembrī, bet masveida vakcinēšana - oktobrī. Lai arī Vladimirs Putins apgalvo, ka Gamalejas institūta Maskavā izstrādāto vakcīnu pasūtījušas 20 valstis, daudziem ir bažas, ka vakcīna varētu būt sasteigta.

Tikmēr Ķīna paziņojusi, ka tās uzņēmumam "CanSino Biologics" esot izsniegts patents par tā izstrādāto Covid-19 vakcīnu "Ad5-nCOV". Līdzīgi kā Krievijā, arī Ķīnā vakcīna agrīnajos posmos tika izmantota uz bruņoto spēku kareivjiem. Vakcīnas izmēģinājumu noslēdzošo fāzi plānots veikt tādās valstīs kā Saūda Arābija, Krievija, Brazīlija un Čīle.

ASV galvenais eksperts infekcijas slimību jautājumos Entonijs Fauči tikām paudis bažas par Krievijā un Ķīnā izstrādāto vakcīnu drošumu. Viņš ASV Kongresam noraidīja iespēju, ka amerikāņus varētu vakcinēt ar šo divu valstu izstrādātajām vakcīnām.

Arī ASV iesaistījusies vakcīnu sacensībā. Vēl martā medijos izskanēja ziņas, ka, saskaņā ar kādas Vācijas amatpersonas stāstīto, ASV prezidents Donalds Tramps piedāvājis Vācijas kompānijai "CureVac" finansējumu, lai pārvilinātu to uz ASV un nodrošinātu Savienotajām Valstīm ekskluzīvas tiesības uz vakcīnu, savukārt Vācija mēģinājusi šos piedāvājumus pārtrumpot. Vēlāk gan izrādījās, ka viss nav tik viennozīmīgi - lai gan Vācijas amatpersonas to apstiprināja, tomēr gan ASV amatpersonas, gan arī pati kompānija "CureVac" sacīja, ka Tramps tādu piedāvājumu neesot izteicis.

Vienlaikus ASV sadarbojas ar vairākiem vakcīnu izstrādātājiem; seši no tiem saņēmuši ļoti dāsnas ASV investīcijas.

Savienotās Valstis ieguldījušas 2,5 miljardus dolāru Masačūsetsā bāzētajā kompānijā "Moderna", vienojoties par 100 miljonu dozu iepirkumu un iespēju iegādāties vēl 400 miljonus papildus dozu.

Līdzīgas vienošanās ASV noslēgušas ar "Pfizer", "Johnson & Johnson" un citiem uzņēmumiem. Ar "Pfizer" un "BioNTech" noslēgta 1,95 miljardu dolāru vērta vienošanās par 100 miljoniem Covid-19 vakcīnu un iespēju nopirkt vēl 500 miljonus dozu. "Johnson & Johnson" savukārt saņems vairāk nekā vienu miljardu dolāru par 100 miljoniem devu un iespēju iegādāties vēl papildus 200 miljonus vakcīnu. Ar "Sanofi" un "GlaxoSmithKline" ir vienošanās vēl līdz pat 2,1 miljarda dolāru vērtībā, liecina ASV valdības sniegtie dati. Ar vērienīgajām investīcijām tiek stimulēta straujāka vakcīnu izstrāde.

Sacensībā par Covid-19 vakcīnu pieejamību iesaistās arī mazāki spēlētāji - Šveice rezervējusi 4,5 miljonus topošo "Moderna" vakcīnu.

Par sacīksti nav sajūsmā Pasaules Veselības organizācija (PVO), kura augusta sākumā lūdza atturēties no "vakcīnu nacionālisma" - lielo valstu mēģinājumiem sagrābt saražotās vakcīnas, neatstājot tās mazākām un nabadzīgākām valstīm.

Jāatzīmē, ka pagaidām ir daudz neskaidrību par imunitāti pret jauno koronavīrusu, piemēram, cik ilgi tāda saglabājas.

Ko sagādājusi Eiropas Savienība?

Lai arī ES sev pievērsusi mazāk uzmanības, bloks ved sarunas vai ir slēdzis vienošanos ar četriem vakcīnu izstrādātājiem.

Eiropas Komisija (EK) ceturtdien noslēdza sarunas ar Vācijas biotehnoloģiju uzņēmumu "CureVac", lai nodrošinātu 225 miljonus potenciālās koronavīrusa vakcīnas devu.

Plānotais līgums visām ES dalībvalstīm dos iespēju iegādāties vakcīnas,

kā arī ziedot tās valstīm ar zemu vai vidēju ienākumu līmeni vai pārvirzīt tās citām ES valstīm, teikts EK paziņojumā. Vakcīnas tiks piegādātas tad, kad būs pierādīts to drošums un efektivitāte pret Covid-19.

EK arī norāda, ka sperti "pozitīvi soļi" sarunās ar diviem citiem uzņēmumiem - "Sanofi-GSK" un "Johnson & Johnson". 14.augustā parakstīts avansa pirkuma līgums ar "AstraZeneca". Turpinās sadarbības iespēju meklēšana arī ar citiem vakcīnu ražotājiem. Mērķis ir izveidot daudzveidīgu vakcīnu portfolio, kurā būtu pārstāvētas dažādu veidu un ražotāju vakcīnas.

Līdzīgi kā ASV, arī ES cenšas stimulēt drīzāku vakcīnu izstrādi. Jūlijā Eiropas Investīciju banka ar "CureVac" noslēdza līgumu par 75 miljonu eiro aizdevumu vakcīnas izstrādei un masveida ražošanai.

EK jūnijā apstiprināja Eiropas Vakcīnu stratēģiju, kurā nosprausts mērķis panākt, lai visiem ES dalībvalstu pilsoņiem 12 līdz 18 mēnešu laikā pieejama augstas kvalitātes, droša un efektīva vakcīna par cenu, ko tie var atļauties. Tādēļ EK slēdz avansa pirkuma līgumus ar vakcīnu ražotājiem, rezervējot vai sniedzot dalībvalstīm tiesības iepirkt vajadzīgo dozu skaitu par konkrētu cenu, kad vakcīna būs pieejama.