Advokāts: Cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu apriti ir kļuvusi par politiska rakstura misiju

FOTO: Evija Trifanova / LETA

Cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu apriti Latvijas finanšu sistēmā ir kļuvusi jau par politiska rakstura misiju, kuras mērķis ir atrast pēdējo nelietīgi iegūto centu un padarīt valsts ekonomiku šķīstu uz mūžu mūžiem. Tomēr šāds uzstādījums drīzāk atbilstu kādai varoņpoēmai, nevis īstai valstij, kurā dzīvo īsti un tiesību izpratnē brīvi cilvēki un kurā drīkst nodarboties ar privāto biznesu, uzskata advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Latvijas eksperiments cīņā ar “netīru naudu”

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas jomu Latvijā var raksturot kā pārmērīgu, neprognozējamu un nekonsekventu. Plaši interpretējamās likumu normas bankām liek ieviest pārspīlētas klientu izpētes procedūras, kuru rezultātā liela daļa no tiem tiek uzlūkoti ar pieaugošām aizdomām. Raugoties uz banku ieviesto praksi, finanšu noziegumi un terorisma līdzfinansēšana, šķiet, ir kļuvusi par gandrīz katra sevi cienoša latvieša brīvā laika nodarbi.

Tā, protams, ir greiza un pārspīlēta realitāte, bet bankas savu klientu finanšu darījumos arvien biežāk meklē un saskata tieši šāda veida sakarības.

Ir naivi pieņemt, ka neskaidras izcelsmes finanšu līdzekļu Latvijā nav un ka iepriekš nav pieļautas sistēmiskas kļūdas, kas ir jālabo, taču pēdējā laikā rodas sajūta, ka esam kļuvuši jau pārcentīgi.

13

Nozares uzraudzībā iesaistītās institūcijas nenogurstoši lepojas, ka Latvija šajā cīņā ir piemērs, uz ko noraugās visa Eiropa. Tomēr tik plaši interpretējams normatīvais rāmis, kas turklāt radīts apstākļos, kad nozarē strādājošo speciālistu sagatavotības un profesionālā intelekta līmenis ir patiesi liela problēma, mūs padara drīzāk nevis par piemēru, bet gan par interesantu eksperimentu, kuram ir aizraujoši sekot līdzi un kura iznākums nav prognozējams.

Jebkurš klients var kļūt aizdomīgs bez iespējām sevi aizstāvēt

Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) izstrādātā tipoloģija, kurai būtu jāpalīdz identificēt šķietami aizdomīgus darījumus, ir ļoti plaša. Ja šo tipoloģiju savā darbā izmantos bankas speciālists ar nepietiekamu dzīves pieredzi un vāju izpratni par finanšu darījumu sakarībām, tad daudz parasto klientu nonāks riska zonā. Un nonākšana riska zonā nereti nozīmē pastiprinātas bankas procedūras un līdzekļu iesaldēšanu.

Kāda pazīme pati par sevi nav pietiekama, lai pret klientu sāktu pastiprinātas procedūras. Tas ir tikai indikators, lai konstatētu apstākļus, un pēc kura ir jāseko kritiskam faktu izvērtējumam.

Šobrīd iesaldētu līdzekļu gadījumā banku klientiem principā nav reālu tiesību un mehānisma, ar kuru sevi aizstāvēt. Iespēja vērsties prokuratūrā un pārsūdzēt lēmumu patiesībā ir iluzora, jo praksē dienestiem nav jāpaskaidro, kādēļ ir radušās aizdomas, kādu dokumentāciju tie vēlas saņemt, par kādu periodu un par kuru no visiem darījumiem.

Vienlaikus ir zināmi gadījumi, kad aizdomas ir radušās arī par 10 gadus veciem un senākiem darījumiem, kur reālas dokumentāras iespējas pierādīt naudas izcelsmi vienkārši var vairs nebūt. Tik senus dokumentus, kas datējami pirms nulles deklarācijas pieņemšanas, reti kurš turpina uzglabāt.

Līdz ar to var uzskatīt, ka tiesības formāli ir, bet cilvēks tās praktiski nevar izmantot. Ir paziņots fakts, ka nauda ir iesaldēta, jo uzskatīts, ka līdzekļi ir legalizēti vai iegūti nelikumīgā ceļā, un 30 dienu laikā ir iespēja šo lēmumu pārsūdzēt, pašam pierādot, ka nauda ir “tīra". Bet neviens nesaprot, kur un par ko ir radušās aizdomas un kas tiek pieprasīts. Tas savukārt var nozīmēt, ka cilvēkam tiek atņemta iespēja rīkoties ar savu īpašumu, turklāt, zinot cik “ātri” Latvijā izmeklē šādas lietas, šīs tiesības var tikt atņemtas uz ilgu laiku.

Uzņēmējdarbības gadījumā ilgi iesaldēti naudas līdzekļi parasti nozīmē biznesa beigas, par ko valsts atbildību neuzņemas.

13

Pierādīšanas smagums pārlikts uz cilvēka jeb naudas īpašnieka pleciem

Arī spēkā esošais apgrieztā nevainīguma pierādīšanas princips ir strīdu cēlonis ekspertu vidū. Šādas normas pieņemšana bija taktisks gājiens, kas, visticamāk, palīdzēja Latvijai neiekļūt pelēkajā sarakstā, parādot valsts gatavību agresīvi šo jomu kārtot.

Tomēr ļoti iespējams, ka tas ir saistīts ar to, ka valstij vienkārši iepriekš nebija pietiekamu instrumentu, lai pierādītu līdzekļu nelegālas izcelsmes faktu un attiecīgo jomu sakārtotu. Tika piemeklēts risinājums, kurā valstij vairs nav jāpiepūlas, bet gan cilvēkam jāpierāda savs godīgums.

Arī izmeklēšanas kvalitāte Latvijā ir daudzu problēmu sakne, jo trūkst pietiekami kompetentu izmeklētāju, kuri ir spējīgi iedziļināties lietas būtībā, kritiski novērtēt apstākļus un adekvāti piemērot normas. Tāpat kapacitātes nepietiekamība ir bijusi vēsturisks iemesls, kādēļ valsts nav spējusi sekmīgi cīnīties ar finanšu noziegumiem.

Visi šie faktori cilvēku kā šodienas likuma subjektu ir nostādījuši neapskaužamā situācijā, jo, lai izvairītos no situācijas, kad nauda tiek iesaldēta uz aizdomu pamata par 10 gadus senu darījumu, ikvienam no mums visu mūžu tagad būs jākrāj darījumu čeki un citi apliecinājumi.

Banku klientiem vieglāk nekļūs

Jau kārtējo ceturksni FID publiski ir paziņojis par jauniem iesaldētās naudas rekordiem, bet, ja valsts mehānisms ir noregulēts pareizi, tuvākajā laikā šiem naudas iesaldēšanas tempiem vajadzētu samazināties. Neviens prātīgs noziedznieks neriskēs savu naudu ielaist finanšu sistēmā, kas darbojas tā, ka viņam to visdrīzāk atņems.

Šī nauda noteikti migrēs uz citām valstīm, kur uzraudzība ir daudz mazāka.

13

Ja šis rādītājs arī nākotnē turpinās augt, tad droši var apgalvot, ka nesamērīgo normu, kā arī plaši interpretējamo pazīmju dēļ šajās aizdomās un garajās procedūrās tiks ierauti arī godīgie banku klienti.

Skatoties uz likumu ieviešanas manieri un valsts attieksmi, rodas pārliecība, ka tuvākajos gados mēs investīcijām pievilcīgu komercdarbības vidi neizveidosim, jo pašreizējās tendences vairāk liecina par ieņemtu kursu policejiskas valsts virzienā. Arī Ekonomisko lietu tiesas sasteigtā izveide, pret ko daudzi eksperti iebilda, nedod šo pozitīvo signālu, jo sākt vajadzēja pavisam no cita gala, no pamatiem - ar izmeklēšanas sakārtošanu. Dažbrīd rodas iespaids, ka mūsu valdībai trūkst skatījuma par ilgtermiņa finanšu un tiesiskās sfēras attīstību Latvijā, un mūsu galvenais fokuss ir vērsts vien uz citu uzdoto mājasdarbu pildīšanu.

Gribētos, lai nākamajos gados uz Eiropas fona mēs izceļamies nevis ar to, cik ļoti kaitnieciski spējam būt paši pret sevi, bet gan ar jēgpilnu un ilgtspējīgu valsts stratēģiju, kas banku klientiem atgriež viņiem pienākošās tiesības. Kad bankas atkal kļūst finanšu pakalpojuma sniedzēji, nevis policijas piedēkļi.

Uz augšu
Back