Latvijas eiroparlamentārieši Leienas uzrunā atzinīgi vērtē ambīcijas veselības jomā un Zaļā kursa mērķu sasniegšanā

FOTO: Reuters/ScanPix

Latvijas Eiropas Parlamenta (EP) deputāti Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas ikgadējā uzrunā par stāvokli Eiropas Savienībā atzinīgi vērtē ambīcijas veselības jomā un Zaļā kursa mērķu sasniegšanā.

Kā informēja informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš, EP birojs Latvijā apkopojis no Latvijas ievēlēto deputātu viedokli par Leienas uzrunu par stāvokli Eiropas Savienībā (ES).

EK vadītāja trešdien ikgadējā uzrunā EP deputātiem izklāstīja savā pirmajā darba gadā paveikto un iezīmēja nākotnes plānus. Uzrunai sekoja debates ar deputātiem.

Andris Ameriks (GKR) uzskata, ka, neskatoties uz ļoti sarežģīto ekonomisko, sociālo, veselības un tiesisko stāvokli ES, Leienas runā netrūka nopietnu ambīciju un jaunu politikas vadlīniju.

Viņš atzinīgi vērtē to, ka,

beidzot tika pateikts, ka visā Eiropā ir nepieciešami vienoti kritēji minimālajai algai.

"Tas ir ļoti nopietns pavērsiens sociālās politikas un iedzīvotāju ekonomiskās nevienlīdzības mazināšanai. Manis pārstāvētā EP sociāldemokrātu grupa par nepieciešamību to ieviest runā jau kopš šī sasaukuma sākuma," sacīja Ameriks.

Leiena norādīja, ka no Eiropas Atveseļošana fonda līdzekļiem 30% tiks atvēlēti tikai vides un "zaļajiem" projektiem jeb Zaļā kursa mērķiem. Tas nozīmē, ka arī Latvijai, piesakot projektus, ir un būs ļoti rūpīgi jāpilda EK dotie mājasdarbi, uzsvēra Ameriks.

Viņš uzskata, ka

Leiena pieteikusi ES kā nopietnu spēlētāju digitālo tehnoloģiju izstrādē, atvēlot miljardus dažādu projektu attīstībai. Tā ir atbilde Ķīnai un ASV,

kas pašlaik iegulda lielus līdzekļus digitālajās tehnoloģijās. Turklāt ir plāns veidot Eiropas pilsoņu elektronisko identitāti, kas ļaus daudz efektīvāk saņemt dažādus pakalpojumus, piebilda Ameriks.

Deputāts Ivars Ijabs (AP) no praktiskām iniciatīvām īpaši atbalsta Leienas apņemšanos veidot stiprāku Eiropas veselības savienību, kurā ir nākotnes prasībām atbilstoša "ES veselībai" programma, stiprāka Eiropas Zāļu aģentūra, Slimību kontroles centrs un Biomedicīnas pētniecības un attīstības aģentūra.

Sandra Kalniete (JV) EK priekšsēdētājas uzrunu vērtē kā ļoti detalizētu, atbilstošu sarežģītajam laikam, ko pasaule piedzīvo. Eiroparlamentārietes skatījumā, Leiena izklāstīja plašu rīcības programmu, kas radīs stimulu ES nākotnes uzrāvienam. "Lai atrisinātu laikmeta lielākos izaicinājumus - vai tie būtu saistīti ar klimata pārmaiņu novēršanu, digitālo revolūciju, migrācijas kontroli vai ar sistēmisko sacensību ar Ķīnu un Krieviju -, nepieciešams apvienot mūsu intelektuālos, finanšu un cilvēku resursus," sacīja Kalniete.

Viņa norādīja, ka Leiena aicināja dalībvalstis veidot kopīgu ES veselības aizsardzības mehānismu, kas ļautu vienoti un ātri vērsties pret pandēmijas draudiem to sākuma stadijā, un uzsvēra, ka ES jāstiprina dalībvalstu veselības sistēmas. Pēc Kalnietes domām,

Latvijai īpaši svarīga ir skaidrā nostāja tuvējo kaimiņu politikā - Leiena uzsvēra ES atbalstu Baltkrievijai un brīdināja Krieviju,

ka baltkrievu tauta nav bandinieki uz kāda cita šaha dēļa, bet Alekseja Navaļnija noindēšanas mēģinājums iekļaujams noziedzīgajā shēmā, ko Kremlis piekopj, izrēķinoties ar saviem pretiniekiem, "un nekāds gāzes vads to nemainīs". Tā ir norāde uz "Nord Stream 2", sacīja Kalniete.

Arī deputāte Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) atzinīgi novērtē EK priekšsēdētājas apņemšanos pēc lielākas koordinācijas ES līmenī un piekrīt, ka ES ir pieejami līdzekļi vērienīgu mērķu īstenošanai, ja vien ir kopējais gribasspēks.

"Apbēdinoši, ka vārds "kohēzija" netika pieminēts ne reizi, tāpat kā vajadzība izlīdzināt nevienlīdzību starp ES valstīm,

kas ir priekšnoteikums ES izaugsmei," norādīja Melbārde.

Uzstādījums, ka par darbu jāsaņem atbilstošs atalgojums, ir pareizs, taču piesauktais ietvars minimālajām algām nelīdzēs šīs plaisas mazināt,

uzskata Latvijas politiķe. Pēc Melbārdes domām, nevar runāt par virzīšanos prom no trausluma un neskaidrības uz revitalizētu ES, bet ne reizi nepieminēt izglītību, kas ir pamatā ilgtspējīgai attīstībai.

Eiroparlamentāriete, bijusī Latvijas kultūras ministre EP priekšsēdētājas uzrunu kritizēja arī par to, ka kultūrai tajā bija pievērsta vien minimāla uzmanība. "Līdzīgi digitalizācijas dienaskārtība tika saistīta ar datiem un infrastruktūru, taču atbalsts medijiem, to modernizācija un vajadzība radīt daudzveidīgu un kvalitatīvu saturu kā pretsparu dezinformācijai netika minēts. Ir apsveicami, ka EK priekšsēdētāja izteica izteiktu atbalstu Baltkrievijas demokrātijas centieniem un nosodīja notiekošo valstī," pauda Melbārde.

Deputāts Nils Ušakovs (S) Leienas uzrunā saklausījis viņas apņemšanos īstenot ideju par lielāku turpmāku integrāciju ES iekšienē - gan ideju izveidot Eiropas Veselības savienību, gan ideju par kopēju Eiropas pieeju minimālajai algai. "Tālākai integrācijai ir ļoti svarīgi arī fakts, ka Eiropai būs vienots parāds. EK priekšsēdētāja arī atzīmēja, ka lielākam skaitam jautājumu ir vērts apsvērt domu pāriet uz balsošanu ar kvalificētu balsu vairākumu. Tie visi ir soļi ceļā uz spēcīgākas Eiropas izveidi, bez kuras ES un Latvijai būs daudz grūtāk pārvarēt pašreizējo krīzi," uzskata Ušakovs.

Inese Vaidere (JV) Leienas uzrunu vērtē kā izteiksmīgāku nekā viņas priekštečiem, turklāt tajā tikuši apskatīti visi ES svarīgākie izaicinājumi. "Vīrusa krīze Eiropai likusi saprast, ka nepieciešams vairāk sadarboties veselības jomā. Tādēļ

ir pareizi, ka EK vadītāja uzstāj - jaunajai programmai "ES veselībai" nepieciešams lielāks finansējums, nekā vēlas piešķirt dalībvalstis,"

sacīja Vaidere.

Viņa uzskata, ka Eiropas zaļais kurss - ES ceļvedis turpmākajiem gadiem - ir jāuztver kā iespēja ikvienam dzīvot labāk. Priekšlikums līdz 2030.gadam sasniegt 55% oglekļa dioksīda (CO2) emisiju samazinājumu ir ambiciozs, bet sasniedzams, jo no ekonomikas atveseļošanas fonda paredzētas ļoti vērienīgas investīcijas ne tikai ekonomiskās krīzes pārvarēšanai, bet arī videi draudzīgām reformām un inovācijām. Tas, viņasprāt, palīdzētu radīt daudz jaunu darbavietu arī Latvijā.

Vaidere būtu gan vēlējusies no Leienas dzirdēt vairāk par būtiskiem vides jautājumiem -

plāniem samazināt pārtikas nonākšanu atkritumos, pesticīdu lietošanas samazinājumu, kā arī bioloģiskās lauksaimniecības veicināšanu.

"Gandarījumu rada EK apņemšanās gatavot priekšlikumu "Magņicka aktam" - likumam, kas ļaus ES vērsties ar sankcijām pret indivīdiem, kuri ir atbildīgi par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Jau gadiem esmu uzsvērusi tā nepieciešamību," sacīja Vaidere.

Roberts Zīle (VL-TB/LNNK) uzskata, ka EK priekšsēdētāja vēlreiz apliecināja veco ES federālistu fabulu - ja ir problēma, tiek izveidota aģentūra. "Interesanti pamodelēt, kā gan atšķirtos ES rīcība martā, ja būtu izveidota pieteiktā ES Veselības aģentūra. Tikmēr par to, kā EK plāno risināt ES budžeta pašu resursu nākotnes politiku, lai finansētu ievērojamo ES Nākamās paaudzes aizņēmumu, mums informācijas nav," komentēja Zīle.

Tatjana Ždanoka (LKS), pretēji Leienas teiktajam, uzskata, ka pandēmija ir parādījusi vienotības un savstarpējās palīdzības trūkumu ES. "To apliecināja situācija Itālijā, kura vissarežģītākajā laikā saņēma atbalstu un palīdzību no visas pārējās pasaules, nevis no ES. To parādīja arī nesaskaņota un neprognozējama iekšējo robežu slēgšana, kas atstāja daudzus cilvēkus tālu no mājām bez iespējas atgriezties. Un šī problēma vēl joprojām nav pilnībā atrisināta," uzsvēra Ždanoka.

Viņai nav īsti saprotams, kas ir domāts ar EK priekšsēdētājas uzrunā minēto jauno Šengenas nākotnes stratēģiju. Pilnībā funkcionējoša Šengenas brīvas pārvietošanās zona ir pretrunā ar neseno EK ierosinājumu piešķirt vairāk brīvības dalībvalstīm atjaunot robežkontroli, tādēļ arī iestrēga sarunas starp ES likumdevējiem, norādīja Ždanoka.

Kā ziņots, EK prezidente Leiena trešdien teica savu pirmo uzrunu par stāvokli ES.

Uz augšu
Back