Baltkrievijas vēstnieka Vasilija Markoviča atstādināšana no amata liecina, ka daļa diplomātu nepiekrīt Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko īstenotajai politikai, aģentūrai LETA pauda ārlietu eksperts, Vidzemes Augstskolas lektors un Rīgas Stradiņa Universitātes doktorants Jānis Kapustāns.
Lukašenko atņēmis diplomātisko rangu vēl diviem diplomātiem - bijušajam vēstniekam Slovākijā Igoram Ļeščeņam un Koordinācijas padomes prezidija loceklim, bijušajam diplomātam Pāvelam Latuško.
Kapustāna ieskatā, jāņem vērā diplomātiskā ranga atņemšana visiem trijiem minētajiem diplomātiem. Tas, savukārt, vedina domāt, ka Baltkrievijas vēstnieks Latvijā ir vai nu izrādījis simpātijas opozīcijai, vai arī Markovičs nav pilnā apjomā spējis īstenot pašreizējā Baltkrievijas prezidenta ārpolitiskās intereses.
Ārlietu eksperts atgādināja, ka augustā Lukašenko nāca klajā ar paziņojumu, kurā līdzās citām valstīm tika minēta arī Latvija, kur, prezidenta ieskatā, tiek rīkoti militārie manevri, kas radot draudus Baltkrievijas drošībai.
"Patlaban publiskajā telpā pietrūkst tuvākas informācijas, kādi ir īstie Markoviča atstādināšanas iemesli, tomēr skaidrs ir viens, ka viņš ir pazemināts rangā. Runājot līdzībās, viņš ir pazemināts amatā gandrīz vai par sētnieku," sacīja Kapustāns.
Eksperts uzsvēra, ka pēc Latuško iekļaušanās opozīcijas izveidotajā Koordinācijas padomē, Lukašenko paziņoja, ka viņš ir "šķērsojis sarkano līniju" un "atbildēs pēc likuma". Kapustāna ieskatā, kaut kas līdzīgs varētu būt saistīts ar nu jau bijušo Baltkrievijas vēstnieku Latvijā.
Akcentējot, ka Markoviča gadījums ataino daļu diplomātu attieksmi pret pašreizējo Baltkrievijas prezidentu un viņa metodēm cīņā pret opozīciju un savu tautu, ārpolitikas pētnieks uzsvēra, ka savā ziņā tas pat ir saprotami.
Piemēram, Lielbritānijā "Brexit" laikā kļuva skaidri redzams, ka vairums Apvienotās Karalistes diplomātu simpatizēja valsts palikšanai Eiropas Savienībā, nevis aiziešanai. Kapustāns skaidroja, ka diplomātu nosūta uz aptuveni četriem gadiem strādāt ārzemēs ar tādu domu, lai neizveidojas pārāk draudzīga attieksme pret valsti, kurā rezidē.
"Tas ir skaidrs signāls un neizslēdzu iespēju, ka minētajiem trīs diplomātiem pievienosies arī citi. Baltkrievijas vēstnieki redz, kā dzīvo pārējā pasaule, tāpēc nav pārsteigums, ja viņiem iztrūkst simpātijas pret pastāvošo Baltkrievijas režīmu," sacīja Kapustāns, norādot, ka, no otras puses, tieši režīms kā darba devējs viņus komandē.
Runājot par to, vai vēstnieka atstādināšanu no amata var uzskatīt par žestu Latvijai, ārlietu eksperts atbildēja noraidoši. Viņa ieskatā, Baltkrievijas atbildes žests būtu noteikt ieceļošanas ierobežojumus amatpersonām no Latvijas.
"Šajā gadījumā tiek sodīta Baltkrievijas amatpersona. It kā mēs teorētiski varam pieņemt, ka par Lukašenko vizītes Latvijā atcelšanu soda vēstnieku. Man šķiet, ka šī versija ir maz ticama," uzsvēra Kapustāns.
Viņš norādīja, ka tā ir Baltkrievijas iekšpolitiskā cīņa, kas nav saistīta ar Latvijas valdības lēmumu par sankciju piemērošanu Baltkrievijas amatpersonām. Tā kā sankcijas koordinēti ieviesa gan Lietuva, gan Igaunijā, tad būtu jāatstādina vēstnieki arī pārējās Baltijas valstīs, tomēr pagaidām nekas par to neliecina.
Jautāts, vai šāda Lukašenko rīcība neliecina, ka viņš veic "tīrīšanu", aizstājot "neuzticamus" diplomātus, ar tiem, kas ir uzticīgi režīmam, Kapustāns atbildēja apstiprinoši. Precedents jau ir bijis. Pirms kāda laikā oficiālajos valsts medijos strādājošie žurnālisti, kuri negribēja izplatīt melus un propagandu, tika aizstāti ar žurnālistiem no Krievijas, viņš skaidroja.
